Sēj no februāra līdz aprīlim siltumnīcā. 40-60 dienu vecus dēstus izstāda siltumnīcā vai zem plēves seguma divrindu slejās 50x50+80cm (3 augus/m2). Ražu sāk vākt pēc 65-70 dienām pēc izstādīšanas.
Agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldās paprikas hibrīds. Augu augstums apmēram 50 cm. Augļi ļoti lieli, kuba formas, biezām sieniņām, 3–4 kamerām, ienākušies ir sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, cep, īpaši piemēroti pildīšanai. Audzēšanai siltumnīcā. Optimālā paprikas sēklu dīgšanas temperatūra 22–25 °C. Sēklas sadīgst 14– 22 dienās.
Agrīna, ražīga saldo papriku šķirne. Augļi apaļi, ribaini, nedaudz plakani, forma atgādina tomātu. Ienākušies ir sarkanā krāsā, sver apmēram 150 g. Lieto svaigus, konservē, sautē. Īpaši piemēroti piedevās zivju ēdieniem. Audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Optimālā paprikas sēklu dīgšanas temperatūra 22–25 °C. Sēklas sadīgst 14– 22 dienās.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 70–80 cm gari. Ienākušies augļi oranži, 6–7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 130 g. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Kraukšķīgi (ʽIceberg’ tipa) salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, labi saglabājas nogriezts. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, sulīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Salātiem stāda dēstus. Audzē hidroponikā un uz lauka. Salātu sakņu sistēma ir vārga, tāpēc tie jutīgi pret mitruma trūkumu....
Vidēji agrīna, pret miltrasu un izziedēšanu izturīga ʽlittle gem’ tipa romiešu salātu šķirne. Izaug 52–60 dienās pēc iesēšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas, ar zaļgani sārtām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Kad radīti vajadzīgie apstākļi, var audzēt visu cauru gadu. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens caurlaidīgā...
Šķirne iegūta, krustojot ʽIceberg’ tipa un romiešu salātus. No romiešu salātiem šai šķirnei ticis izskats, no ʽIceberg’ – lapu krāsa un kraukšķīgums. Šķirne izturīga pret miltrasu, iekšējo nekrozi. Audzē uz lauka zem seguma vai hidroponikā. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir pārāk skāba, salāti slikti aug, to...
Agrīna, ātri augoša “sviesta” tipa galviņsalātu šķirne, kas tiek novērtēta tās izcilās garšas un izturības pret slimībām dēļ. Veido lielu, noslēgtu galviņu ar nedaudz krokotām lapu maliņām. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Stāda dēstus (kad dēstam ir 5–6 īstās lapiņas) vai sēj tieši augsnē. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens...
Agrīna šķirne. Augi izaug 50–60 cm gari. Ienākušies augļi sulīgi, oranži, 3–4 kameru, 7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 140–160 g. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā. Labi aug auglīgā, mitrā un siltā, ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas...
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
SALĀTI FLORINRED Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas divkrāsainas sarkani zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad tiem ir 5–6 īstās...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi apaļi, forma atgādina tomātus, ienākušies augļi tumši sarkani, biezām sieniņām, sver 90–100 g.
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Vidēji agrīna šķirne ar dekoratīviem un ļoti gardiem augļiem. Augļi ar biezām sieniņām, kuba formas, lieli, 190 gramus smagi, violetā krāsā, nobrieduši – oranži, sarkani. Piemērotas audzēšanai balkonos, siltumnīcās, karstā vasarā labi ražo uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Sēklas sēj kūdras substrāta podiņos pa 1–2 sēklām 0,5–1,5 cm dziļumā. Vislabākā...
Ļoti agrīns auglis, "mini salātu" tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos - atklātos balkonos, polietilēna siltumnīcās. Augļi ir zaļi, 12-14 cm gari, ar svaru 100-190 g, nav rūgti, ļoti garšīgi, ar labu konsistenci. Augļus var novākt 10 cm garumā. Hibrīds ir izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām: gurķu mozaīku (CMV), brūno miltrasu, kraupi (Ccu). Izturība...
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, izaug 7,5–8 cm diametrā, ienākušies ir sarkani. Pēc noplūkšanas saglabājas ilgi. Audzē neapkurināmā siltumnīcā. Paprikas ir jutīgas pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2–3 reizes nedēļā pirmajā dienas pusē....
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, četrkameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušie ir dzelteni. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Salāti ar oriģinālu krāsu, formu un garšu. Izgatavo 600-800 gramu krūmu ar kraukšķīgām lapām. Ja tos izmanto neapstrādātus, sajaucot ar citiem salātiem, tie piešķir nedaudz pikantu garšu. Audzē vasaras, rudens ražai.
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Pret slimībām izturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē atklātā gruntī pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Cers liels, ar daudzām ķiršu krāsas robainām lapiņām, kas labi noklāj cera vidusdaļu. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, dažādi vitamīni.
Paredzēta audzēšanai atklātā laukā, no vēja aizsargātā, saulainā vietā. Augļi kuba formā, 3-4 kameru 6-8 mm biezas sieniņas, dzeltenīgi zaļā krāsā, nogatavojušies – sarkani.
Augļi iegareni, smailu galu, ienākušies mēdz būt tumši sarkanā krāsā, asi, sver 25–30 g. Lieto kā garšvielas. Vienam augam izaug 20–25 augļi. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Agrīnu šķirņu salātu maisījums. Lapiņas nelielas, ar labu garšu, zaļā un sarkanā krāsā. Šķirņu maisījums piemērots salātu audzēšanai pavasara, vasaras un rudens ražai. Aug ātri, izaug 35–50 dienās. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē bez nezālēm. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir...
Agrīna (Iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Izaug nelielas, apmēram 400 g smagas galviņas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek...
Agrīna, ražīga hibrīda šķirne, gurķi piemēroti skābēšanai un marinēšanai. Audzēšanai uz lauka un plēves siltumnīcās. Augļi zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti, ir kraukšķīgi. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra +21–24 °C. Sēklas pa 1–2 sēj podiņos vai tieši augsnē. Audzējot stādus, pastāvīgajā augšanas vietā stāda spēcīgākos dēstus. Gurķu...
Piemērota audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augi diezgan plati, 70 cm augsti. Augļi kuba formas, augšanas laikā – zaļi, bet ienākušies – oranžā krāsā, sver 130–190 g.
Paredzēts kornišonu audzēšanai. Augļus ieteicams novākt katru dienu. Tos ēd svaigus, marinē.
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Pārtikā izmantojamas svaigas aromātiskas lapas ar riekstu piegaršu. Lieliski der kā piedeva sieram, salātiem, kā arī kā dekori ēdieniem. Aug ātri.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Agrīna, profesionālo audzētāju vidū iecienīta Grand rapids tipa lapu salātu šķirne. Izturīga pret miltrasu, vidēji izturīga pret salātu mozaīkas vīrusu, ilgi nepāraug. Cers ir liels, lapas mazliet krokotas, koši zaļas, vēdekļveidīgas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai siltumnīcā un ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Piemēroti audzēšanai...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Sēja: aprīlī-maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda jūnija sākumā 15x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Ražu sāk vākt pēc 2 mēnešiem pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret kraupi, tolerants pret maozaīku, īsto un neīsto miltrasu, augļi bez rūgtuma.
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Ražot sāk agri. Pipars krāsu maina no zaļas uz oranžu un sarkanu. Satur daudz C vitamīna. Garša salda, ar maigu asumiņu. Lieto salātos, mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservē. Krūms 60-70 cm augsts.