Dārzeņu sēklas lielākos un profesionālos iepakojumos. Šīs kvalitatīvās sēklas ir lieliski piemērotas gan hobijiem, gan profesionāļiem, jo esam atlasījuši un pārbaudījuši populārākās šķirnes.
Jūsu dārzam un gaumei. Iegādājieties dārzeņu sēklas e-veikalā Veikalsdārzam.lv lielākos iepakojumos un ietaupiet. Uz profesionāliem vai lielākiem iepakojumiem sēklu daudzums ir norādīts vienībās vai gramos. Piemēram, 100 vai 250 sēklas, vai 100g vai 300g.
Lielākos iepakojumos jūs atradīsiet populāru un daudzveidīgu sēklu klāstu - no sēklām diedzēšanai, bietēm līdz pat zirņiem! Jūs varat iegādāties arī dažādu hibrīdu sēklas to oriģinālajos hermētiskajos iepakojumos par pievilcīgām cenām. Iegriezies mūsu interneta veikalā Veikalsdarzam.lv
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā.
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm.Zirņu mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Agrīna šķirne, bez tendences veidot ziedus. Audzē vasaras un rudens ražai, dārzeņus iespējams novākt mehāniski. Sakņaugi apaļi, lieli, tumši sarkanā krāsā, ar gludu, stingru miziņu. Piemērotas sulu spiešanai, uzglabāšanai līdz martam, pārstrādei. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā, neskābā smilšmāla augsnē. Slikti apstrādātā augsnē bietes izdīgst...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ienākas vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē. Spinātu lapas izceļas ar savu maigo garšu, kas būs piemērota dažādu ēdienu garšošanai no salātiem līdz zupām un mērcēm. Tā ir daļa no veselīga...
Agrīna šķirne. Izaug 25-28 dienu laikā pēc sējas. Saknes lielas, apaļas, sarkanas, neplaisā. Mīkstums balts, vietām ar sārtu nokrāsu, sulīgs, ar maigu garšu. Vislabvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai ir 16-20 °C. Sēklas sāk dīgt pie 2-4 °C.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapiņas tumši zaļā krāsā, aromātiskas. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzējamas, nav prasīgas. Izcieš daļēju noēnojumu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem: burkāniem, salātiem, redīsiem, kartupeļiem. Dilles ir viens no populārākajiem garšvielām un ārstniecības augiem.
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Sinepju mikrozaļumi ir veselīga un garšīga sastāvdaļa, ko varat iekļaut savā uzturā, lai izbaudītu...
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods – apmēram 120 dienas. Saknes apaļas, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, miziņa gluda. Saknes piemērotas pārstrādāšanai, vārot nezaudē krāsu. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā,...
Vidēji agrīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Saknes 16-20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, mazu serdi. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Lieto svaigus, var uzglabāt ziemā. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Lapu pētersīļu šķirne. Veģetācijas periods – 80-90 dienas (pavasara/vasaras ražai) vai 150-180 dienas (rudens ražai). Lapas kuplas, tumši zaļas, krokotas. Lapās esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Pētersīļi prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī. Tas ir garšaugs, kuru būs patīkami audzēt Tavā dārzā, dodot iespēju eksperimentēt ar...
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Pētersīļi prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī. Tas ir garšaugs, kuru būs patīkami audzēt Tavā dārzā, dodot iespēju eksperimentēt ar garšu un gatavošanas stiliem.
Agrīna krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 35–45 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Pākstis plūc ik pēc 3–5 dienām atlases veidā. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Jutīgas pret salnām.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista. Vislabvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai ir 16-20 °C. Sēklas sāk dīgt pie 2-4 °C.
Agrīna lapu salātu šķirne, tiek kultivēta jau sen, viena no iecienītākajām. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35–50 dienu laikā. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Pirmās var sākt plūkt, kad tās izaugušas 5–6 cm garas. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods 140–150 dienas. Saknes izaug līdz 18–24 cm garas, nav raksturīga plaisāšana. Lieto svaigus, konservē, saldē. Lieliski glabājas ziemā. Izcilās sulīguma dēļ vēlos burkānus bieži izmanto sulas pagatavošanai, piešķirot tiem dabisku saldumu un krāsu. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas,...
Agrīna šķirne, nogatavojas 60-65 dienās pēc dīgšanas. Augi izaug 70–90 cm gari. Pākstis 10–12 cm garas, tām nav pergamenta slāņa, ēd kopā ar zirnīšiem. Piemēroti konservēšanai, saldēšanai, lietošanai svaigā veidā. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Agrīna, ļoti ražīga šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus var ēst svaigus, konservēt un saldēt. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā ieteicams zirņus sēt tikai pēc...
Viengadīgas puķes. Ziedi koši, pildīti, zied ilgi un bagātīgi. Viegli audzēt, piemērotas pušķiem. Audzē puķu dobēs, etnogrāfiskos puķu dārziņos. Nav prasīgas pret augsni, labi aug ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.Augi satur daudz nektāra, tāpēc uz dārzu pievilina kukaiņus, taurenīšus. Šīs puķes ziedēs ilgāk, ja augšanas laikā nepietrūks mitruma, tāpēc,...
Agrīna lobāmo zirņu šķirne. No sadīgšanas līdz lietošanai paiet apmēram 65 dienas. Augi izaug 60 līdz 70 cm gari, pākstis 8–9 cm garas. Zirņi lieli, tumši zaļā krāsā. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā ieteicams zirņus sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 90–120 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai
Agrīna, universāla šķirne. Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Ļoti agrīna iegarenu redīsu šķirne. Veģetācijas periods – 18–20 dienas. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Augšanai labvēlīgākā temperatūra ir +18 – +21 ºC.
Vēlīna, ražīga šķirne. Saknes 18–22 cm garas, izturīgas pret plaisāšanu. Šķirne tiek augstu novērtēta lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ saknēs. Piemēroti sulas spiešanai, konservēšanai, labi glabājas ziemā. Izcilās sulīguma dēļ vēlos burkānus bieži izmanto sulas pagatavošanai, piešķirot tiem dabisku saldumu un krāsu. Ja augsne smaga, burkāni slikti...
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Agrīna šķirne, audzē lietošanai svaigā veidā un neilgai uzglabāšanai. Saknes ar strupu galu, 15–17 cm garas. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Var sēt rudenī. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas. Šai populārajai burkānu šķirnei ir ne tikai agra raža,...
Lapu dārzenis, audzē kā salātus. Pārtikā izmantojamas svaigas aromātiskas lapas ar riekstu piegaršu. Lieliski der kā piedeva sieram, salātiem, kā arī kā dekori ēdieniem. Aug ātri. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Pārtikā lieto svaigas vai žāvētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzējamas. Pacieš daļēju noēnojumu. Lai visu vasaru būtu svaigas dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu.
Vidēji agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug 40–50 cm gari. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–15 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, no vēja pasargātā, siltā augsnē. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa (trūdvielu), ar neitrālu pH (6,0–6,8). Pākstis piemērotas cepšanai, sautēšanai,...
Agrīna, ražīga sparģeļu pupiņu šķirne. Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne, kas izturīga pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Augi izaug līdz 70–80 cm gari. Pākstis 7–8 cm garas ar 7–8 lieliem zirņiem. Ēd svaigus, piemēroti saldēšanai, konservēšanai. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Viengadīgs, viegli audzējams un visu vasaru bagātīgi ziedošs augs. Stāda apzaļumošanai, uz balkoniem, pie žogiem. Pret augsni mazprasīgas. Stādot blakus kāpostu laukam, šis augs pievilina kāpostu balteni, pasargājot kāpostus no šī kaitēkļa. Vislabāk aug saulainā vietā un gaišā paēnā, pret augsni mazprasīgas. Auglīgā augsnē zied slikti.
Viengadīgas puķes. Vienas no augstākajām puķēm. Piemērotas lauku sētu apzaļumošanai. Svarīgi ir neaizmirst, ka tās ir otrā plāna augs. Labi aug auglīgā, mitrā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Nav izturīgas pret salnām. Lai saulespuķes ziedētu visu vasaru, ieteicams pirmajiem ziediem stādīt dēstus, vēlākai ziedēšanai – sēt tieši augsnē.
Viengadīgs aromātisks, ārstniecisks, medus bagāts garšaugs. Pārtikā izmantojamas patīkami smaržojošās un rūgtenās svaigas un kaltētas lapas un ziedi. Piemērots gaļas, zivs garšas bagātināšanai. Audzē dobēs, balkonos, uz palodzes. Gatavojot garšvielu maisījumus, sader ar mārsilu, estragonu, pētersīļiem, rozmarīnu. Lapiņas aromātiskākas līdz ziedēšanai.
Viengadīgi ārstniecības augi, dekoratīvi augi, medusaugi. Noplūkti ziedi uzreiz tiek kaltēti, tikai pareizi izkaltēti tie ir aromātiski. Vislabāk aug vieglā, labi iestrādātā, no nezālēm brīvā augsnē. Augi izaug 50-60 cm gari. Diedzēšanas laikā sēklām substrātu uzbērt nevajag, tikai viegli iespiest augsnes virsmā. Lai sadīgtu, augsnes virsmai pastāvīgi...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapiņas tumši zaļā krāsā, aromātiskas. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzējamas, nav prasīgas. Izcieš daļēju noēnojumu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem: burkāniem, salātiem, redīsiem, kartupeļiem. Dilles ir viens no populārākajiem garšvielām un ārstniecības augiem.
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Saulēgrāžu mikrozaļumi ir veselīgs un garšus komponents, ko varat iekļaut savā uzturā, lai baudītu...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Koriandra mikrozaļumi ir veselīgs un garšus komponents, ko varat iekļaut savā uzturā, lai baudītu to...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Kāpostu mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Rucola mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Kressalāti mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Redīsu mikrozaļumi ir veselīga un garšīga sastāvdaļa, ko varat iekļaut savā uzturā, lai izbaudītu to...
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods – apmēram 120 dienas. Saknes apaļas, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, miziņa gluda. Saknes piemērotas pārstrādāšanai, vārot nezaudē krāsu. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā,...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā.
Vidēji agrīna krūmu cukini šķirne. Augļi ar tumši zaļu miziņu. Cukini lieto svaigas, var cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organisku mēslojumu mēslotā augsnē. Cukini ir siltumu mīlošs dārzenis, tāpēc to sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās un lecektīs izaudzētie stādi sāk ražot agrāk. Dēstus uz...
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Pārtikā lieto svaigas vai žāvētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzējamas. Pacieš daļēju noēnojumu. Lai visu vasaru būtu svaigas dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu.
Viengadīgas, viegli audzējamas puķes. Pret augsni mazprasīgas. Stāda puķu dobēs, podos. Piemērotas pušķiem, kaltē ārstniecības tējām, ziedi ir piemēroti ēdiena greznošanai.