Ķirbji- uzturvielām bagāti dārzeņi, kuri mēdz būt dažādās krāsās, garšās un izmēros. Ķirbi un tās sēklas plaši izmanto kulinārijas pasaulē. Rudenī no tiem tiek izveidotas dažāda veida kompozīcijas, bet Helovīnā - no tiem var izgriezt dažāda veida tēlus. Ķirbji ir lieliski augi, jo to aprūpe neprasa lielas pūles. Parasti tie aug saulainā, sausā un auglīgā augsnē. Tā kā ķirbju veidi un garšas ir tik daudzveidīgas, tos audzē gandrīz visos dārzos. Šie augi nav izturīgi pret salu, tāpēc tos jāsēj diezgan vēlu. Ķirbju lapas ir lielas un tās rada tik ļoti vērtīgo ēnu, bet, tā kā to dēļ iztvaiko daudz ūdens, ķirbju saknes vajadzētu arī aplaistīt. Ja augļiem apakšā paliksiet sienu vai koka plāksnes, tie noteikti nesapūs. Ķirbju šķirnes ir daudz un dažādas - sviesta, riekstu, muskata, parastais, lielaugļu, spageti un daudzi citi.
Augļi apaļi, ar zilganpelēku mizu, sver līdz 4–9 kg. Mīkstums oranžs, garšīgs. Lai iegūtu agrāku ražu, stāda podiņos. Lieto svaigus, sautē, piemēroti ievārījumiem, mērcēm, zupām un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē aizvējā. Augļus var glabāt septiņus mēnešus vai pat ilgāk.
Bumbierveida formas augļi, sver ap 1-2 kg. Mīkstums ir oranžā krāsā, salds, stīvs. No viena auga var izaugt 1-2 kvalitatīvi augļi. Ķirbjiem patīk auglīga augsne, siltums un mitrums. Lai iegūtu agrīnu ražu, sākumā tie jāstāda mazos podiņos.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Šķirnes stublāji ložņājoši, vienam augam izaug 7–10 augļi, ienākas ļoti maziņi, dekoratīvi ķirbīši. Augļi apaļi, plakani, ribaini, ar oranžu miziņu, sver 150–350 g. Piemēroti ne tikai dekorēšanai, bet arī ēdiena gatavošanai, var sautēt, cept, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Augļa svars var sasniegt 10-15 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Glabājas labi. Sēklas bez apvalka, teicama uzkoda pie alus.
Ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 90–100 dienas no iesēšanas. Augļi apaļi, nedaudz saplacināti, sver aptuveni 1 kg. Mīkstums oranžs, ar riekstu pēcgaršu, tāpēc piemēroti pildījumiem, biezeņiem, ceptiem izstrādājumiem un zupām. Ķirbji labi saglabājas ziemā. Būs ļoti piemēroti audzētājiem, kam ir mazs dārzs. Ķirbji labi aug mēslotā augsnē, kurā...
Ķirbji bumbiera formas, sver 1,2–1,8 kg. Mīkstums dzeltenīgi oranžs, aromātisks, ar kastaņu garšu. Noņemti ķirbji labi glabājas ziemā.
Ražīga eļļas ķirbju šķirne. Audzē sēklu ieguvei. Sēklas tumši zaļas, lielas, bez miziņas, ļoti garšīgas, tiek augsti novērtētas lielā cinka daudzuma dēļ. Augļi apaļi, ienākušies – oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk aug saulainā aizvējā, labi mēslotā, irdenā, ātri sasilstošā augsnē. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz februārim.
Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 95-100 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 1-2 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Sēj dēstu kasetēs vai podiņos aprīlī. Laukā izstāda vai sēj maija beigās, jūnija sākumā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē 120-200 cm augu no auga. Mīkstums blīvs, sulīgs, koši oranžs, svars 5-10 kg un vairāk. Ražu novāc septembrī. Uzglabājas labi.
Veģetācijas periods 100-110 dienas. Augļi izaug līdz 5-15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz februārim.
Ļoti ražīga, vēlīna šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-125 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-10 kg. Mīkstums biezs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Noder ļoti ilgai glabāšanai un realizācijai sagrieztā veidā.
Veģetācijas periods - 88 dienas. Augļi apmēram 20-25 kg smagi. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, ar patīkamu garšu. Vislabāk aug no vēja pasargātā mālsmilts vai vieglā smilšmāla augsnē.
Ražīgs, sviesta tipa ķirbju hibrīds. Augi kompakti, piemēroti audzēšanai podos uz balkona vai terasē, paceltās dobēs. Vienam augam izaug aptuveni 5 kvalitatīvi ķirbji. Augļi nelieli, bumbiera formas, līdz 1 kg smagi. Miziņa bāla, mīkstums oranžs, salds. Piemēroti sautēšanai, cepšanai, zupām, pievienošanai ceptiem izstrādājumiem.
Vēlīna šķirne. Augļi ļoti lieli, var svērt līdz 150–300 kg, piemēroti pārtikai, var izmantot dekorēšanai. Mīkstums oranžā krāsā, piemērots sulu, salātu, putru gatavošanai. Auga stublājs ložņājošs, tāpēc tam augšanai nepieciešama 3–5 m2 platība. Lai izaudzētu lielus ķirbjus, uz auga jāatstāj 3–4, lai izaudzētu ļoti lielus augļus – tikai 1–2 aizmetušies...
Dēstiem sēj aprīlī, maijā un izstāda pēc pavasara salnām paliekošā vietā jūnija sākumā, 1 m attālumā, saulainā, no vējiem aizsargātā vietā.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Kolekcijas, kāpelējoša ziemas muskatķirbju šķirne. Dēstus stāda jūnijā saulainā, siltā no vējiem aizsargātā vietā, auglīgā augsnē. Ienākas 65-75 dienās no dēstu izstādīšanas dobē. Patēriņam sāk izmantot 20-30 cm auglīšus, bet lielos 0,5-1 m garos uzglabā patēriņam ziemas periodā. Tad gatavo biezeni, zupu, sacepumu, sagrieztu šķēlēs cep kā karbonādi....
No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotēna. Mīkstums vidēja biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, kā arī ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Veģetācijas ilgums – 100 dienas. Ķirbjiem oranža miziņa, sver 10–12 kg, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt izaudzēt vēl smagākus ķirbjus. Piemērots izgriešanai Helovīna svētkos. Mīkstums dzeltens, salds. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Ļoti ražīga ķirbju šķirne. Ķirbji ovāli, ar sarkani oranžu mizu. Izaug lieli – var svērt 18–30 kg, bet īpaši labos augšanas apstākļos, to svars var sasniegt pat 70 kg. Mīkstums oranžs, viegli salds. Piemērots sautējumiem, zupām, ievārījumiem, mērcēm un saldiem sacepumiem. Ķirbjus var saglabāt līdz martam.
Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Audzē uz lauka un siltumnīcās. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, kā arī ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā...
ĶIRBJI QUINTALE SEME GIALLOVēlīna šķirne, augļi lieli, sver 10–12 kg. Mīkstums oranžs un salds. Lai agrāk iegūtu ražu, stādus izaudzē podiņos. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Ķirbji ir koši oranži, apaļi, var izaugt līdz pat 50-70 kg smagi. Šī auga augļi ir sulīgi, tiem patīk auglīga augsne, karstums un mitrums. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, ķirbjus jāstāda podos. Lai ķirbja stāds augtu lielāks, nokniebiet dažus pumpurus un atstājiet tikai 2-3 lielākos. Vislabāk ķirbji augs no vēja pasargātā vietā, smilšainā vai viegli...
Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-115 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 2-3 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kilogramus. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var lietot svaigus, sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-110 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-8 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Augļu svars va sasniegt 50-70 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Glabājas labi.
Audzē sēklu iegūšanai. Sēklas ir tumši zaļas, lielas, ļoti garšīgas. Tajās ir patiesi liels cinka daudzums. Ķirbji ir apaļi. Kad tie nogatavojušies - oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk augs saulainā un no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu lielāku ražu, var audzēt podos.
Veģetācijas periods – 95 dienas. Augļi apaļi, ribaini, sver 10-12 kilogramus. Mīkstums oranžs. Piemērots izgriešanai Helovīna svētkos. Lai agrāk iegūtu ražu, stādus izaudzē podiņos. Lai ķirbji izaugti lielāki, vienam augam nepieciešama vismaz 3 m2 platība, jāizkniebj daļa aizmetņu. Laikā novāktu ražu var saglabāt līdz martam.
Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir dzeltenīga, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā lieto svaigus, sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē. Augļus var glabāt līdz februārim.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Sēj siltumnīcā dēstiem aprīlī, maijā. Laukā izstāda pēc pavasara salnām trūdvielām bagātā augsnē. Vidējais svars 0,5-1,0 kg. Mīkstuma krāsa zeltaini dzeltena. Glabājas 3-6 mēneši.
Sēj siltumnīcā dēstiem aprīlī, maijā. Laukā izstāda pēc pavasara salnām trūdvielām bagātā augsnē. Lai baltā krāsa būtu izteikta, vēlams ķirbi noēnot papildus. Vidējais svars 4-6 kg. Glabājas 3-6 mēneši.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Ķirbji sver 8-9 kg, gluda, spīdīga miza, piemēroti pārtikai, var izmantot kā dekorāciju. Auga stublājs ložņājošs, tādēļ augšanai nepieciešama 2–3 m2 liela platība. Lai izaudzētu lielaugļu ķirbjus, vienam augam parasti jāatstāj 3–4, bet, lai izaugtu īpaši lieli augļi – tikai 1–2 aizmetušies augļi. Ķirbjiem piemērota viegla,...