Tiek uzskatīts, ka spināti ir cēlušies Senās Persijas impērijā, no kurienes tie izpletās cauri visai Eiropai, līdz 12. gadsimta beigām. Spināti ātri ieguva ļoti veselīga zaļuma reputāciju, pie kuras tie ir pieturējušies līdz pat mūsdienām. Un pelnīti. Spināti satur karotenoīdus, kas palīdz pret uztūkumu un samazina vēža veidošanās risku. Karotenoīdi ir arī īpaši vērtīgi acu veselības un redzes uzlabošanā. Spināti satur arī augstu dzelzs līmeni, kas to padara par iecienītu produktu veģitāriešu un grūtnieču vidū. Kvalitatīvus spinātus ir viegli atpazīt pēc to lapu krāsas, jo veselīgiem, pilnībā gataviem eksemplāriem ir jābūt ar tumši zaļām lapām. Nenogatojušos spinātus var atšķirt arī pēc garšas, tai esot vājākai un ar mazliet metālisku piegaršu. Gatavojot maltītes, spinātus ir labāk sautēt vai ēst svaigus, bet vajadzētu izvairīties no to vārīšanas ūdenī, lai tie saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgo uzturvielu. VeikalsDarzam.lv piedāvā lielu izvēli dažādu zaļumu un garšaugu sēklu par izdevīgām cenām, kas padarīs veselīgāku jūsu ēdienkarti.
Sēj laukā dobē, trūdvielām bagātā augsnē aprīlī, maijā, jūnijā. Lietošanas gatavību sasniedz agri 45-60 dienās. Vēlams nodrošināt optimālu mitruma režīmu. Patēriņam var plūkt atsevišķas lapiņas vai novākt ar visu rozeti.
Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ienākas vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Agrīns, pret miltrasu izturīgs hibrīds. Lapiņas tumši zaļas ar sārtu kātiņu un dzīslām. Audzē agra pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 30–40 dienas no iespēšanas. Sēj martā vai septembrī. Lieto svaigus, piemēroti pārstrādei. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ. Sēklas var būt...
Vislabāk aug auglīgā augsnē. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nebūs liela. Lai iegūtu agru ražu, sēj rudenī. Spināti ir vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem — no lapām gatavo salātus, biezeņus, zupas, tos var konservēt ziemai. Uzturvērtības dēļ ļoti piemēroti bērnu un diētiskajam uzturam.
Agrīna hibrīdšķirne, audzējama pavasara, vasaras un rudens ražai. Lapas maigas, sulīgas, ar labu garšu, zaļas, ar īsiem kātiņiem, piemērotas ēšanai svaigā veidā un saldēšanai. Raža novācama 20–25 dienas pēc izdīgšanas. Piemērota audzēšanai uz atklātiem balkoniem – izaug mazas lapiņas; audzējot dārzā – ražo bagātīgi. Labvēlīgos augšanas apstākļos ilgi...
Sulīgi augi ar tumši zaļām, gaļīgām lapām. Hibrīda sēklas tiek sētas no pavasara līdz rudenim. Spinātu lapās ir daudzi vitamīni, minerālvielas un citas ķermenim nepieciešamas uzturvielas: C, K, A un B grupas vitamīni, kalcijs, folijskābe un dzelzs. Lapas var ēst, likt biezputrās, gatavot no tām zupas vai konservēt ēšanai ziemā.
Ražīgs, pret izziedēšanu izturīgs hibrīds. Audzēšanai vēla pavasara un vasaras ražai. Lapas apaļas, gaļīgas, tumši zaļas, ar īsiem lapu kātiņiem. Vislabāk aug auglīgās augsnēs. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ. No lapām gatavo salātus, putras, zupas, var konservēt ziemai. Sēklas var būt...
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Lapas izmanto salātu, biezputru, zupu pagatavošanai, un tās var uzglabāt ziemai. Vislabāk tas aug mēreni trūdošās un diezgan auglīgās augsnēs. Ja sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot vasaras vidū - raža būs zema. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka un kvalitatīvāka raža. Stādīšana ir kārtīga, ar vienādiem...
Aprīlī, maijā, jūnijā sēj laukā dobē, trūdvielām bagātā augsnē. Lietošanas gatavību sasniedz agri, 45-60 dienās. Mitrumu mīlošs augs. Lielisks šķiedrvielu avots un tajos ir maz kaloriju. Spinātos ir daudz dzelzs, vitamīnu, ogļhidrātu un olbaltumvielu. Lieto gan svaigā veidā salātos, gan zupās, biezeņos, pankūkās un citu ēdienu gatavošanai.
4 metru garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Lietošanas gatavību sasniedz agri, 45-60 dienās. Mitrumu mīlošs augs. Lielisks šķiedrvielu avots un tajos ir maz kaloriju. Spinātos ir daudz dzelzs, vitamīnu, ogļhidrātu un olbaltumvielu.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Audzē agra pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 30—40 dienas no iespēšanas. Lapiņas plānas, zaļas ar sārtām dzīsliņām, sārtu kātiņu. Sēj martā vai septembrī, blīvāk nekā citas šķirnes. Lieto svaigus, piemēroti pārstrādei. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ.
DĀRZA SPINĀTI LAVEWAVidēji agrīna ļoti ražīga šķirne. Vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem: no lapām gatavo salātus, biezputras, zupas, tos var konservēt ziemai. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē. Sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga.Sēklu lentes priekšrocības: lielāka,...
DĀRZA SPINĀTI MONTEREY HAgrīna hibrīda šķirne. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Lapas maigas, sulīgas, ar labu garšu, zaļas, ar īsiem kātiņiem, piemērotas ēšanai svaigā veidā un saldēšanai. Pēc sadīgšanas ražu var novākt pēc 20–25 dienām. Piemēroti audzēšanai atklātos balkonos – izaug mazas lapiņas. Audzējot dārzos – raža bagātīga. Labvēlīgos...
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Vidēji agrīna ļoti ražīga šķirne. Pētījumos ir konstatēts, ka spinātu sula, salīdzinot ar citu dārzeņu sulu, visvairāk aptur vēža šūnu veidošanos cilvēka organismā. Vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem: no lapām gatavo salātus, biezputras, zupas, tos var konservēt ziemai. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē. Sēj agri...
Vidēji agrīna, ļoti auglīga šķirne. Audzē līdzīgi kā salātus. Sēklas sēj agrā pavasarī vai rudenī. Ja sēsiet karstumā - raža būs ļoti slikta. Vislabāk patiks diezgan auglīgas augsnes ar zemāku temperatūru. Līdz sēšanas laikam jāuzglabā sausumā.
Agrīna hibrīdu šķirne, ko audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Lapas ir maigas, sulīgas, labi garšas, zaļas, ar īsiem kātiem, piemērotas lietošanai svaigā vai saldētā veidā. Dīgšana notiek pēc 20-25 dienām. Piemērots audzēšanai uz atvērtajiem balkoniem - tad aug mazas lapas ja audzē dārzos - būs pilnīga raža. Labvēlīgos augšanas apstākļos ilgi neveido...