Kā jau visi pākšaugi, pupas un pupiņas ir lieliski augu proteīna avoti. Iestādot tās savā dārzā, jūs iegūsiet svaigu alternatīvu gaļas produktiem, kas bagātinās jūsu ēdienkarti, nezaudējot sāta sajūtu. Pupu un pupiņu audzēšana var šķist izaicinoša dārzniekiem iesācējiem, bet tā tāda nav, ja sekosiet šiem vienkāršajiem soļiem. Izvēloties vietu, kurā stādīt pupiņas, dodiet priekšroku saulainākajam stūrim jūsu dārziņā. Pirms stādīšanas, sagatavojiet augsni ar kompostu un mēslojumu. Pupiņas ir ļoti jūtīgas pret salu, tādēļ stādiet tās tikai tad, kad ir pārgājuši visi pavasara salnu riski. Pupiņas ir vītņaugi, tādēļ ir nepieciešams ierīkot mietiņus, pret kurām garie stublāji balstīsies. Pupas un pupiņas ir jālaista reizi nedēļā, bet vasaras karstākajās un sausākajās dienās vēl biežāk. Pupiņas ir iecienījušas dažādas grauzējvaboles, no kurām tās ir jāatbrīvo tos nolasot no pupiņu lapām un pākstīm. Siltākās zemēs, īpaši stipra karstuma un mitruma apstākļos, pupiņas bieži slimo ar dažādām bakteriālajām slimībām, bet Latvijas apstākļos tas notiek reti.
Vīteņaugs, kura pākstis var sasniegt līdz 70 cm garumu. Dēstus ieteicams audzēt siltumnīcā, jo sparģeļpupiņas ļoti mīl siltumu. Pa 3-4 sēkliņām sēj dēstu podiņā, pildītā ar diedzēšanas substrātu, 3 cm dziļumā aprīlī. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, auglīgā augsnē, saulainā no vējiem pasargātā vietā. Nepieciešami apmēram 3 m gari balsti. Attālums starp...
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug +20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 30–40 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Piemērotas lietošanai svaigā veida, konservēšanai, saldēšanai.
KRŪMU PUPIŅAS BROWN DUTCHVidēji agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas gaiši brūnas. Krūms apmēram 50 cm augsts. Pākstis apmēram 12 cm garas. Piemērotas pārstrādei un lietošanai svaigā veidā.
Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug +20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. Nepieciešams balsts.
Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Audzē patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, kā arī saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju apzaļumošanai.
Ļoti agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pavasara salnām. Pupiņas ir ļoti augstvērtīgs produkts, lielisks veselīgo olbaltumvielu avots. Lieto sautējumos un zupās. 18-20 cm garās pākstis svaigam patēriņam vāc no jūlija, sēklām septembrī.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Augi spēcīgi, 40–50 cm augsti. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–13 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā, siltā vietā.
Lai izvairītos no nakts salnām sēj aprīļa beigās, maijā jūnijā dobēs, paliekošā vietā, 5-6 cm dziļi, 20-25 cm attālumā starp augiem rindā un ar 75-100 cm rindstarpām. Augsni vēlams uzturēt mitru. Atbalsts nav nepieciešams. Svaigai lietošanai izlases veidā novākt sāk jūlijā, septembrī. Sausiem graudiem novāc septembra otrajā pusē.
Vidēji agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pēdējām pavasara salnām, kad augsne sasilusi virs 12-14ºC. Pupiņas ir vērtīgs olbaltumvielu avots, lieliskas sautējumos un zupās. Pākstis svaigam patēriņam novāc sākot no jūlija, sēklām septembrī.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Nepieciešams atbalsts.
Kāpelējošās dekoratīvās hiacinšu pupas sēj segtās platībās no marta līdz aprīlim, bet no aprīļa vidum laukā. Laukā dobē vai podos ar auglīgu augsni izstāda siltā, saulainā vietā, laista regulāri. Sēklas lieto arī pārtikā.
Sēklas pirms diedzēšanas nomazgā, pēc tam ieber traukā un mērcē ūdenī no 10 līdz 24 stundām, lai tās piebriest. Pēc tam sēklas noskalo un ievieto diedzējamā traukā. Dīgsti istabas temperatūrā izdīgst 2-7 dienās. Dīgšanas laikā katru dienu 2-4 reizes tās nepieciešams noskalot. Mungo pupiņas nesatur glutēnu. Dīgšanas procesā dzinumos paaugstinās vitamīnu un...
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēj sākot no aprīļa sākuma līdz maija beigām dobēs 20-25 cm attālās rindās, 15-25 cm sēklu no sēklas. Patēriņam vāc nepilnīgi nobriedušas sēklas sākot no jūlija beigām.
Sēklas baltas. Nobriest 95–110 dienu laikā. Krūms 30–40 cm augsts. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug pagari, bet turas stingri. Pākstis līdz 15–17 cm garas, 1,6–1,8 cm platas, plakanas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu, antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa (trūdvielu), ar neitrālu pH (6,0–6,8). Pākstis piemērotas...
Ļoti ražīga zema auguma pupiņu šķirne. Augi ļoti dekoratīvi, zied divkrāsainiem sarkanbaltiem ziediem. Sēj tieši augsnē vai stāda siltumnīcā izaudzētus dēstus. Šo šķirni iespējams audzēt puķu podos vai kastītēs. Pākstis platas, zaļā krāsā, bez šķiedriņām. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa...
Vidēji agrīna stīgojošo pupiņu šķirne. Pārtikā lieto gan pākstis, gan sēklas, kas ir gaiši brūnā krāsā. Pākstis gaiši zaļas, bez šķiedrām, platas, 18–20 cm garas. Vispiemērotākais laiks pākšu šķīšanai ir tad, kad sēklas ir kviešu grauda lielumā. Šķirne izturīga pret antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz...
Ilgi ražojoša stīgojošo pupiņu šķirne. Raža ienākas – 100 dienas pēc iesēšanas. Augi ļoti dekoratīvi, zied ar skaisti sarkaniem ziediem, izaug līdz 4 m gari, tāpēc tiem nepieciešams stingrs balsts. Pākstis gaiši zaļas, 17–22 cm garas. Sēklas ļoti lielas, violetā krāsā ar melniem punktiņiem un svītriņām, ar lielisku garšu. Ēd vārītas, sautētas, piemērotas...
KRŪMU PUPIŅAS COCO NAIN ROSE Vidēji agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām svītriņām, lielas. Sēklas svaigas – baltas ar sarkanu, žāvētas – dzeltenīgas ar bordo svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai un konservēšanai.
KRŪMU PUPIŅAS MICHELET À LONGUE COSSE Agrīna, ļoti ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Augi apmēram 50 cm gari. Pākstis zaļas, lielas. Sēklas baltas. Šķirne labi panes karstumu.
Agrīna, ražīga sparģeļu pupiņu šķirne. Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Augi izaug līdz 40 cm augsti. Šī šķirne tiek audzēta ne tikai sēklām – to var audzēt un lietot arī kā sviesta pupiņas. Nobriedušas pupiņas ir brūnā krāsā, ļoti garšīgas. Piemērotas zupu vārīšanai, konservēšanai, sautēšanai.
KRŪMU PUPIŅAS SPEEDYViena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS MAXIAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Veģetācijas periods - līdz 60 dienām. Krūms ir 30-40 cm augsts. Pākstis ir šauras, ap 11-12 cm garas. Agrākai ražai var audzēt no plēves veidotos tuneļos. Vislabāk augs auglīgā, skābā, mitrā, smilšainā un mālainā augsnē. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas vai saldētas.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Augi zied ar sārtiem ziediņiem. Nobriest 80 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas dzeltenīgas ar sarkaniem plankumiņiem vai svītriņām.
Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Lieto svaigas, kaltētas. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla.
Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Ēd svaigas, konservē, cep, sautē. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Jutīgas pret salnām.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var saldēt.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu.
Pākstis violetā krāsā. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Pākstis ir apaļas, aptuveni 18-20 cm garas un 1 cm platas diametrā. Šīs šķirnes īpatnība - pākstis atrodas virs auga lapām, tāpēc tās ir viegli nolasīt, izvairoties no citām problēmām. Pākstis neaizskar zemi. Augs var izaugt līdz 45 cm garš. Labi augs auglīgā, skābā, mitrā un smilšainā, mālainā augsnē. Iespējams lietot svaigā, ceptā, vārītā vai konservētā...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ienākas pat auga apakšējā daļā esošās pākstis. Augi izaug 80–90 cm augsti. Pākstis 22–24 cm garas ar 7–8 pupām. Tikko noplūktas pupas ir zaļas, kaltētas – gaiši violetā krāsā. Sēj pēc iespējas agrāk, tiklīdz to ļauj laikapstākļi. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Augi izaug 35–40 cm gari. Pākstis 13–17 cm garas, dzeltenas. Pupiņas lielas, spīdīgas, gaiši brūnas. Ēdamas gan jaunas pupiņas (70 dienas pēc sējas), gan nobriedušas (100 dienas pēc sējas). Šīs šķirnes pupiņas var vārīt, sautēt, konservēt, saldēt. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē,...
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Agrīna krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 35–45 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Pākstis plūc ik pēc 3–5 dienām atlases veidā. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis piengatavības fāzē sākot no jūlija.
Agrīna šķirne, kas izaug 70–75 dienās. Augi apmēram 70–90 cm augsti. Pākstis 14–17 cm garas ar 2–5 pupām. Svaigi novāktas sēklas ir gaiši zaļā krāsā ar pelēku plankumiņu, bet izkalstot kļūst dzeltenīgas. Šīs šķirnes pupiņas ir ļoti lielas – 1 000 tikko izlobītu sēklu sver apmēram 4,3–4,4 kg. Lieto vārītas, sautētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo...
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna, pret slimībām izturīga šķirne. Pākstis tumši zaļā krāsā, apaļas, 13–14 cm garas. Jāšķin ik pēc 3–5 dienam, atlasot. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.