Kā jau visi pākšaugi, pupas un pupiņas ir lieliski augu proteīna avoti. Iestādot tās savā dārzā, jūs iegūsiet svaigu alternatīvu gaļas produktiem, kas bagātinās jūsu ēdienkarti, nezaudējot sāta sajūtu. Pupu un pupiņu audzēšana var šķist izaicinoša dārzniekiem iesācējiem, bet tā tāda nav, ja sekosiet šiem vienkāršajiem soļiem. Izvēloties vietu, kurā stādīt pupiņas, dodiet priekšroku saulainākajam stūrim jūsu dārziņā. Pirms stādīšanas, sagatavojiet augsni ar kompostu un mēslojumu. Pupiņas ir ļoti jūtīgas pret salu, tādēļ stādiet tās tikai tad, kad ir pārgājuši visi pavasara salnu riski. Pupiņas ir vītņaugi, tādēļ ir nepieciešams ierīkot mietiņus, pret kurām garie stublāji balstīsies. Pupas un pupiņas ir jālaista reizi nedēļā, bet vasaras karstākajās un sausākajās dienās vēl biežāk. Pupiņas ir iecienījušas dažādas grauzējvaboles, no kurām tās ir jāatbrīvo tos nolasot no pupiņu lapām un pākstīm. Siltākās zemēs, īpaši stipra karstuma un mitruma apstākļos, pupiņas bieži slimo ar dažādām bakteriālajām slimībām, bet Latvijas apstākļos tas notiek reti.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis piengatavības fāzē sākot no jūlija.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēj sākot no aprīļa sākuma līdz maija beigām dobēs 20-25 cm attālās rindās, 15-25 cm sēklu no sēklas. Patēriņam vāc nepilnīgi nobriedušas sēklas sākot no jūlija beigām.
Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Lieto svaigas, kaltētas. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 30–40 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Piemērotas lietošanai svaigā veida, konservēšanai, saldēšanai.
Vīteņaugs, kura pākstis var sasniegt līdz 70 cm garumu. Dēstus ieteicams audzēt siltumnīcā, jo sparģeļpupiņas ļoti mīl siltumu. Pa 3-4 sēkliņām sēj dēstu podiņā, pildītā ar diedzēšanas substrātu, 3 cm dziļumā aprīlī. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, auglīgā augsnē, saulainā no vējiem pasargātā vietā. Nepieciešami apmēram 3 m gari balsti. Attālums starp...
Agrīna šķirne, kas izaug 70–75 dienās. Augi apmēram 70–90 cm augsti. Pākstis 14–17 cm garas ar 2–5 pupām. Svaigi novāktas sēklas ir gaiši zaļā krāsā ar pelēku plankumiņu, bet izkalstot kļūst dzeltenīgas. Šīs šķirnes pupiņas ir ļoti lielas – 1 000 tikko izlobītu sēklu sver apmēram 4,3–4,4 kg. Lieto vārītas, sautētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo...
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Augi spēcīgi, 40–50 cm augsti. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–13 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā, siltā vietā.
Lai izvairītos no nakts salnām sēj aprīļa beigās, maijā jūnijā dobēs, paliekošā vietā, 5-6 cm dziļi, 20-25 cm attālumā starp augiem rindā un ar 75-100 cm rindstarpām. Augsni vēlams uzturēt mitru. Atbalsts nav nepieciešams. Svaigai lietošanai izlases veidā novākt sāk jūlijā, septembrī. Sausiem graudiem novāc septembra otrajā pusē.
Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla.
Vidēji agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pēdējām pavasara salnām, kad augsne sasilusi virs 12-14ºC. Pupiņas ir vērtīgs olbaltumvielu avots, lieliskas sautējumos un zupās. Pākstis svaigam patēriņam novāc sākot no jūlija, sēklām septembrī.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
KRŪMU PUPIŅAS SPEEDYViena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug +20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā.
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Ilgi ražojoša stīgojošo pupiņu šķirne. Raža ienākas – 100 dienas pēc iesēšanas. Augi ļoti dekoratīvi, zied ar skaisti sarkaniem ziediem, izaug līdz 4 m gari, tāpēc tiem nepieciešams stingrs balsts. Pākstis gaiši zaļas, 17–22 cm garas. Sēklas ļoti lielas, violetā krāsā ar melniem punktiņiem un svītriņām, ar lielisku garšu. Ēd vārītas, sautētas, piemērotas...
Ļoti ražīga zema auguma pupiņu šķirne. Augi ļoti dekoratīvi, zied divkrāsainiem sarkanbaltiem ziediem. Sēj tieši augsnē vai stāda siltumnīcā izaudzētus dēstus. Šo šķirni iespējams audzēt puķu podos vai kastītēs. Pākstis platas, zaļā krāsā, bez šķiedriņām. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa...
Vidēji agrīna stīgojošo pupiņu šķirne. Pārtikā lieto gan pākstis, gan sēklas, kas ir gaiši brūnā krāsā. Pākstis gaiši zaļas, bez šķiedrām, platas, 18–20 cm garas. Vispiemērotākais laiks pākšu šķīšanai ir tad, kad sēklas ir kviešu grauda lielumā. Šķirne izturīga pret antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz...
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Kāpelējošās dekoratīvās hiacinšu pupas sēj segtās platībās no marta līdz aprīlim, bet no aprīļa vidum laukā. Laukā dobē vai podos ar auglīgu augsni izstāda siltā, saulainā vietā, laista regulāri. Sēklas lieto arī pārtikā.
Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug +20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Ēd svaigas, konservē, cep, sautē. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Jutīgas pret salnām.
Veģetācijas periods - līdz 60 dienām. Krūms ir 30-40 cm augsts. Pākstis ir šauras, ap 11-12 cm garas. Agrākai ražai var audzēt no plēves veidotos tuneļos. Vislabāk augs auglīgā, skābā, mitrā, smilšainā un mālainā augsnē. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas vai saldētas.
Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Pākstis violetā krāsā. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. Nepieciešams balsts.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var saldēt.
Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug pagari, bet turas stingri. Pākstis līdz 15–17 cm garas, 1,6–1,8 cm platas, plakanas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu, antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa (trūdvielu), ar neitrālu pH (6,0–6,8). Pākstis piemērotas...
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Augi zied ar sārtiem ziediņiem. Nobriest 80 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas dzeltenīgas ar sarkaniem plankumiņiem vai svītriņām.
Sēklas pirms diedzēšanas nomazgā, pēc tam ieber traukā un mērcē ūdenī no 10 līdz 24 stundām, lai tās piebriest. Pēc tam sēklas noskalo un ievieto diedzējamā traukā. Dīgsti istabas temperatūrā izdīgst 2-7 dienās. Dīgšanas laikā katru dienu 2-4 reizes tās nepieciešams noskalot. Mungo pupiņas nesatur glutēnu. Dīgšanas procesā dzinumos paaugstinās vitamīnu un...
Ļoti agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pavasara salnām. Pupiņas ir ļoti augstvērtīgs produkts, lielisks veselīgo olbaltumvielu avots. Lieto sautējumos un zupās. 18-20 cm garās pākstis svaigam patēriņam vāc no jūlija, sēklām septembrī.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Nepieciešams atbalsts.
Pākstis ir apaļas, aptuveni 18-20 cm garas un 1 cm platas diametrā. Šīs šķirnes īpatnība - pākstis atrodas virs auga lapām, tāpēc tās ir viegli nolasīt, izvairoties no citām problēmām. Pākstis neaizskar zemi. Augs var izaugt līdz 45 cm garš. Labi augs auglīgā, skābā, mitrā un smilšainā, mālainā augsnē. Iespējams lietot svaigā, ceptā, vārītā vai konservētā...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ienākas pat auga apakšējā daļā esošās pākstis. Augi izaug 80–90 cm augsti. Pākstis 22–24 cm garas ar 7–8 pupām. Tikko noplūktas pupas ir zaļas, kaltētas – gaiši violetā krāsā. Sēj pēc iespējas agrāk, tiklīdz to ļauj laikapstākļi. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Augi izaug līdz 40 cm augsti. Šī šķirne tiek audzēta ne tikai sēklām – to var audzēt un lietot arī kā sviesta pupiņas. Nobriedušas pupiņas ir brūnā krāsā, ļoti garšīgas. Piemērotas zupu vārīšanai, konservēšanai, sautēšanai.
Sēklas baltas. Nobriest 95–110 dienu laikā. Krūms 30–40 cm augsts. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
KRŪMU PUPIŅAS MAXIAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Augi izaug 35–40 cm gari. Pākstis 13–17 cm garas, dzeltenas. Pupiņas lielas, spīdīgas, gaiši brūnas. Ēdamas gan jaunas pupiņas (70 dienas pēc sējas), gan nobriedušas (100 dienas pēc sējas). Šīs šķirnes pupiņas var vārīt, sautēt, konservēt, saldēt. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē,...
Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Audzē patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, kā arī saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju apzaļumošanai.
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug 45–50 cm gari. Pākstis līdz 16 cm garas, zaļā krāsā, 1,7 cm platas, plakanas, gaļīgas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai un saldēšanai. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē – jūnija sākumā, kad salnu iespēja maza.
Vidēji agrīna zaļo pupiņu šķirne. Pākstis ir aptuveni 11-12 cm garas, plānas, vienveidīgas un ātri iegūst sev raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā, ceptā, vārītā vai konservētā veidā. Vislabāk piemērota būs vidēji kultivēta, irdena augsne. Līdz sējas laikam uzglabāt sausumā.
Agrīna krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 35–45 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Pākstis plūc ik pēc 3–5 dienās atlases veidā. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Vidēji vēla šķirne, izaug 120 dienās. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4–6 sēklām. Sēklas dzeltenīgā krāsā. Lieto svaigas un kaltētas, vāra. Pupas lieto salātos, sautējumos. Sēj maijā, 5–6 cm dziļumā. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna, pret slimībām izturīga šķirne. Pākstis tumši zaļā krāsā, apaļas, 13–14 cm garas. Jāšķin ik pēc 3–5 dienam, atlasot. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Vidēji agrīna un ļoti auglīga lobīto pupiņu šķirne. Pākstis ir dzeltenīgā krāsā ar sarkanām svītrām, lielas. Sēklas ir baltā un sarkanā krāsā. Žāvējot kļūst dzeltenas ar bordo krāsas svītrām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai vai konservēšanai. Vislabāk augs viegli vai vidēji kultivētā augsnē, kas ir mīksta. Ekoloģiskas sēklas -...
Viena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.