Kolrābjus bieži vien jauc un tos liek vienā grozā ar kāļiem un tamlīdzīgiem dārzeņiem, bet patiesībā tie ir kāpostu dzimtas augi. Šos kāpostus cilvēki uzturā lieto krietni retāk nekā ziedkāpostus vai galviņkāpostus, bet tas ir velti, jo arī kolrābji ir ārkārtīgi vērtīgi! Visbiežāk kolrābjus ēd svaigā veidā, ēdot vienkārši tāpat vai pievienojot salātiem. No tiem var vārīt arī zupas vai pievienot citiem ēdieniem, kuru galvenā sastāvdaļa ir gaļa vai zivis. Vispopulārākie ir baltie kolrābji, kuriem ir zaļa miziņa, bet interneta veikalā Veikalsdarzam.lv atradīsiet arī hibrīdšķirnes, kurām ir violeta miziņa. Kolrābja ēdamā daļa ir cieta, kraukšķīga, sulīga, ar maigu garšu. Tos var uzglabāt ilgāku laiku, nesatraucoties par to, ka tie uzreiz sapūs vai savītīs. Kolrābju audzēšana ir gaužām līdzīga galviņkāpostu un ziedkāpostu audzēšanai. Atrodiet savas kolrābju sēklas interneta veikalā Veikalsdarzam.lv!
Bumbuļi ir gaiši zaļi, mīkstums zaļganbalts, ar maigu garšu. Nav tendences ziedēt vai izburbēt. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var cept, vārīt, sautēt.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Agrīnu hibrīdu šķirņu maisījums. Saknes apaļas formas, garšīgas, sulīgas. Piemērotas agrai un vasaras ražai. Izaug 65–85 dienās pēc sējas vai 40–50 dienās pēc dēstu iestādīšanas augsnē. No tiem gatavo salātus, vāra zupas, pateicoties patīkamajai garšai, var ēst svaigus. Pārtikā lieto ne tikai saknes, bet arī lapas, no lapām var gatavot salātus, vārīt...
Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Vidēji vēlīns hibrīds, kam nav tendences pāraugt. Veģetācijas ilgums – apmēram 100 dienas no iesēšanas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Bumbuļi lieli, apaļi, nedaudz saplacināti, ar izcilu garšu. To diametrs var sasniegt pat 15–18 cm. Bumbuļus pārtikā lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Labi aug ar trūdvielām bagātā mālsmilts un vieglā...