Sīpoli un puravi ir auglīgi, viegli audzējami augi, kurus plaši izmanto kulinārijā. Šie augi vislabāk aug oranžās un smilšainās augsnēs. Sīpoli iedalās šādos veidos - asie, saldie, mazie, viengadīgie, daudzgadīgie. Puravu šķirnes atšķiras ar ražas laiku. Puravs - maigāks, nekā sīpoli. Tie nav izturīgi pret salnām. Sākumā sēklas tiek stādītas mazos podiņos, vēlāk augi tiek pārstādīti dobēs. Sīpolus audzē ne tikai sakņu, bet arī loku dēļ. Lai iegūtu bagātīgu ražu, augi jāapkopj, jālaista un, protams, arī jāmēslo. Veikalsdarzam.lv iespējams iegādāties gan sīpolu, gan puravu sēklas! Šo dārzeņu audzēšana noteikti atmaksāsies, jo šiem augiem ir daudzas priekšrocības.
Audzē tikai ar dēstu. Sēja: martā siltumnīcā, laukā izstāda maijā 20x20 līdz 40x40 cm attālumā. Ražu vāc augustā. Sīpoli lieli, līdz 1 kg, saldi, svaigam patēriņam un īslaicīgai uzglabāšanai.
PURAVI GIGANTE DE INVERNO 2 Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražas iegūšanai. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Pēc iestādīšanas bagātīgi aplaistiet. Vislabāk aug vieglā un mitrā smilšmāla augsnē.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.
Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē.
Vienā vietā var augt 3–5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī ataug ļoti ātri. Labi aug trūdvielām bagātā mālsmilts,vieglā vai vidēji smagā augsnē.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā augsnē. Izsēj 30-50 sēklu uz tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti uzglabājas labi. 250 sēklas gramā.
Sēj vairākkārtīgi - agri pavasarī, vasaras vidū un rudenī atklātā laukā 25-30 cm attālās rindās 1,5 cm sēklu no sēklas. Lokus var vākt 45 dienas pēc sadīgšanas. Šķirne viengadīga.
Vidēji vēlīna šķirne. Dēstiem sēj siltumnīcā februārī, martā. Maijās izstāda dobēs 12-16 cm dziļi, barības vielām bagātā augsnē. Puravus uzrušina vairākas reizes sezonā, tā pagarinot balto neīsto stublāju.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā dārza augsnē. Izsēj 30-50 sēklu un tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti glabājas labi.
Izsēj dobē vai izpiķē atklātā laukā no marta līdz aprīļa beigām, maija vidum. Izsējas norma 50-60 sēklu uz 1 m. Sīpoli vidēji agrīni, veģetācijas periods 80-100 dienas pēc sadīgšanas. Garša maiga, salda. Izmantojams salātiem, grilēšanai. Ļoti garšīgi cepti uz iesma. Uzglabāšanas periods 2-3 mēneši.
Agrīna, ātri augoša puravu šķirne, kas gatavību sasniedz jau 75-80 dienās pēc izstādīšanas laukā. Dēstiem sēj agri pavasarī, siltumnīcā vai lecektī. Dēstu audzē 8-10 nedēļas. Dobē izstāda maijā, jūnijā. Stādīšanas dziļums ieteicams 12-16 cm, atkarībā no dēsta garuma. Lieto zupās, salātos, omletēs.
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē no aprīļa līdz jūlijam vai arī nākamā gada ražai septembrī, oktobrī. Lokus ievāc vairākkārtīgi sākot ar nākamā gada maiju.
Vēlīna šķirne, ko audzē rudens ražai. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Veģetācijas ilgums – 180–200 dienas no iesēšanas. Lapas taisnas, zaļi zilganas, puravu baltā daļa resna, 25–30 cm gara. Augi iztur –10 °C salu. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē. Lieto svaigus vai termiski apstrādātus. Var ilgi glabāt.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Vidēji agrīns un ražīgs vienligzdas sīpolu hibrīds. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli ar sarkani violetu miziņu, apaļi, sver 120–140 g un vairāk, labvēlīgos apstākļos ar maigu garšu. Hibrīds izturīgs pret pāragru ziednešu veidošanos. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo...
Vidēji vēlīns un ražīgs vienligzdas sīpolu hibrīds. Sīpoli ar baltu miziņu, apaļi, labvēlīgos apstākļos sver 300 g un vairāk. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus. Piemēroti arī neilgai uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu novāc 160–175 dienas pēc sējas, tāpēc ieteicams augsnē stādīt dēstus.
LOKU SĪPOLI WITTE VAN LISSABON Agrīna, ražīga loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 50-60 dienas. Neveido sīpolus. Loki ar maigu garšu, garu, baltu, paresninātu stublāju. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Var sēt rudenī, lai ražu iegūtu agri pavasarī.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna šķirne. Ienākas 120 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 105 g, elipses formas, ar dzeltenu miziņu. Lielā sausnas daudzuma dēļ lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Agrīna, salātu tipa sīpolu šķirne, ko izmanto loku un mazu sīpoliņu audzēšanai. Loki tumši zaļi, taisni, stingri, sīpoliņi balti, plakani apaļi. Audzē vasaras un rudens ražai, lieto svaigus, konservē. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug zemē, kā pirms tam augusi labība, kartupeļi, gurķi, tomāti, burkāni.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Daudzgadīgi sīpoli, vieni no visagrākajiem dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļoti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Veģetācijas ilgums – 160 dienas, tāpēc audzē dēstus. Sīpoli ovāli, ļoti lieli – vidēji sver ap 350 g, bet var izaugt arī līdz 0,8–1 kg smagi. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus, pēc ražas novākšanas glabājas apmēram 2 mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug pēc labības,...
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
SĪPOLI ROSSA DI FIRENZEVidēji agrīna šķirne, veģetācijas periods – 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, sīpoli nelieli, ovāli, sarkanīgi, ar maigu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, īpaši garšīgi cepti. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Agrīna šķirne, iecienīta maigās, pikantās garšas dēļ. Šīs šķirnes puraviem izaug garāka baltā daļa, salīdzinot ar vēlīnajām šķirnēm. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Aprīļa sākumā sēklu lentes sējiet zem seguma. Pēc 3–4 nedēļām dēstus pārstādiet pastāvīgā...