Sīpoli un puravi ir auglīgi, viegli audzējami augi, kurus plaši izmanto kulinārijā. Šie augi vislabāk aug oranžās un smilšainās augsnēs. Sīpoli iedalās šādos veidos - asie, saldie, mazie, viengadīgie, daudzgadīgie. Puravu šķirnes atšķiras ar ražas laiku. Puravs - maigāks, nekā sīpoli. Tie nav izturīgi pret salnām. Sākumā sēklas tiek stādītas mazos podiņos, vēlāk augi tiek pārstādīti dobēs. Sīpolus audzē ne tikai sakņu, bet arī loku dēļ. Lai iegūtu bagātīgu ražu, augi jāapkopj, jālaista un, protams, arī jāmēslo. Veikalsdarzam.lv iespējams iegādāties gan sīpolu, gan puravu sēklas! Šo dārzeņu audzēšana noteikti atmaksāsies, jo šiem augiem ir daudzas priekšrocības.
Vidēji vēlīna šķirne. Dēstiem sēj siltumnīcā februārī, martā. Maijās izstāda dobēs 12-16 cm dziļi, barības vielām bagātā augsnē. Puravus uzrušina vairākas reizes sezonā, tā pagarinot balto neīsto stublāju.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā dārza augsnē. Izsēj 30-50 sēklu un tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti glabājas labi.
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē no aprīļa līdz jūlijam vai arī nākamā gada ražai septembrī, oktobrī. Lokus ievāc vairākkārtīgi sākot ar nākamā gada maiju.
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.
Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē.
Audzē tikai ar dēstu. Sēja: martā siltumnīcā, laukā izstāda maijā 20x20 līdz 40x40 cm attālumā. Ražu vāc augustā. Sīpoli lieli, līdz 1 kg, saldi, svaigam patēriņam un īslaicīgai uzglabāšanai.
Loki tumši zaļi, taisni, stingri, sīpoliņi balti, plakani apaļi. Audzē vasaras un rudens ražai, lieto svaigus, konservē. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug zemē, kā pirms tam augusi labība, kartupeļi, gurķi, tomāti, burkāni.
Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g, dzelteni, ar saldu garšu. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Sēj vairākkārtīgi - agri pavasarī, vasaras vidū un rudenī atklātā laukā 25-30 cm attālās rindās 1,5 cm sēklu no sēklas. Lokus var vākt 45 dienas pēc sadīgšanas. Šķirne viengadīga.
Vienā vietā var augt 3–5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī ataug ļoti ātri. Labi aug trūdvielām bagātā mālsmilts,vieglā vai vidēji smagā augsnē.
Izsēj dobē vai izpiķē atklātā laukā no marta līdz aprīļa beigām, maija vidum. Izsējas norma 50-60 sēklu uz 1 m. Sīpoli vidēji agrīni, veģetācijas periods 80-100 dienas pēc sadīgšanas. Garša maiga, salda. Izmantojams salātiem, grilēšanai. Ļoti garšīgi cepti uz iesma. Uzglabāšanas periods 2-3 mēneši.
Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.
LOKU SĪPOLI WITTE VAN LISSABON Agrīna, ražīga loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 50-60 dienas. Neveido sīpolus. Loki ar maigu garšu, garu, baltu, paresninātu stublāju. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Var sēt rudenī, lai ražu iegūtu agri pavasarī.
PURAVI GIGANTE DE INVERNO 2 Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražas iegūšanai. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Pēc iestādīšanas bagātīgi aplaistiet. Vislabāk aug vieglā un mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna, ātri augoša puravu šķirne, kas gatavību sasniedz jau 75-80 dienās pēc izstādīšanas laukā. Dēstiem sēj agri pavasarī, siltumnīcā vai lecektī. Dēstu audzē 8-10 nedēļas. Dobē izstāda maijā, jūnijā. Stādīšanas dziļums ieteicams 12-16 cm, atkarībā no dēsta garuma. Lieto zupās, salātos, omletēs.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā augsnē. Izsēj 30-50 sēklu uz tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti uzglabājas labi. 250 sēklas gramā.
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Agrīna šķirne, iecienīta maigās, pikantās garšas dēļ. Šīs šķirnes puraviem izaug garāka baltā daļa, salīdzinot ar vēlīnajām šķirnēm. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Aprīļa sākumā sēklu lentes sējiet zem seguma. Pēc 3–4 nedēļām dēstus pārstādiet pastāvīgā...
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
Veģetācijas ilgums – 160 dienas, tāpēc audzē dēstus. Sīpoli ovāli, ļoti lieli – vidēji sver ap 350 g, bet var izaugt arī līdz 0,8–1 kg smagi. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus, pēc ražas novākšanas glabājas apmēram 2 mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug pēc labības,...
Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Vegetacijos periodas 60–75 dienos. Sėjami pavasarį, bet labiausiai tinka sėjai liepos-rugpjūčio mėnesiais ankstyvam kitų metų pavasario derliui. Gerai žiemoja. Nupjauti atželia. Geriausiai auga sukultūrinto priesmėlio, lengvo priemolio dirvoje.
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne slapjā, vieglā...
Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90 dienām.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Nogatavojas 110-120 dienas pēc sēšanas. Rāceņiem ir spilgti sarkana čaumala, tie ir vidēja lieluma un ar maigu garšu. Ogas saglabājas visu ziemu. Ārā tos sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi iederas smilšmāla un trūdošā, sausā, vieglā smilšmāla augsnē. Bietes, gurķi, tomāti, redīsi - piemērotas pirmssējas sīpoliem.
Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Ienākas 120 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 105 g, elipses formas, ar dzeltenu miziņu. Lielā sausnas daudzuma dēļ lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Miza brūni dzeltenā vai bronzas nokrāsā. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem,...
Vēlīna šķirne, ko audzē rudens ražai. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Veģetācijas ilgums – 180–200 dienas no iesēšanas. Lapas taisnas, zaļi zilganas, puravu baltā daļa resna, 25–30 cm gara. Augi iztur –10 °C salu. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē. Lieto svaigus vai termiski apstrādātus. Var ilgi glabāt.
Vēlīna šķirne rudens ražai. Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.