Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
KRŪMU PUPIŅAS MAXIAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 85–95 dienām. Saknes apaļas, tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
PAPRIKA QUADRATO D'ASTI GIALLO Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, sulīgi, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām. Audzē siltumnīcā vai uz lauka.
DĀRZEŅU PORTULAKAVērtīgi viengadīgi augi. Pārtikā izmanto lapiņas, kas pēc garšas atgādina spinātus. Izaug piecu nedēļu laikā pēc iespēšanas, ražu vāc līdz ziedēšanai. Lai visu laiku varētu mieloties ar svaigām lapiņām, ieteicams sēt vairākas reizes sezonā.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
BAZILIKI ITALIANO CLASSICOViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
KABAČI GENOVESE Vidēji agrīna, ražīga šķirne, raža novāc pēc 55 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
SĒJAS PAZVĒRĪTE RUCOLAViegli audzējams un ātri augošs lapu dārzenis. Uzturā izmanto svaigas pikantās garšas lapiņas. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 55–65 dienām. Saknes tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
CUKURZIRNĪŠI NORLIAgrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Jāplūc, kas izaugušas 5–6 cm garas. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
KUKURŪZA CUKURA GOLDEN BANTAM Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1 līdz 4 m gari. Vālītes garas, pa 2–3 uz stiebra. Kukurūza piemērota lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
BAZILIKI THAI Viengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
BAZILIKI DARK OPALViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
BAZILIKI AROMATICO DELLA RIVIERA LIGUREBazilika šķirne ar ļoti smaržīgām lapiņām. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapiņas, tās pievieno gaļas, zivju ēdieniem, dārzeņu salātiem, īpaši piemērots pievienošanai tomātiem. Baziliku audzē uz palodzēm, siltumnīcās, karstā vasarā – arī uz lauka.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
KORIANDRS SĒJASVispopulārākā un pasaulē biežāk lietotā garšzāle ar īpašu garšu un aromātu. Pievienošanai ēdienam lieto svaigas lapiņas un kaltētas sēklas, īpaši piemērots gaļas un zivju ēdieniem. Lai būtu svaigas lapiņas visu sezonu, koriandru vajadzētu sēt no marta līdz jūlijam ik pēc 20 dienām.
PUĶU MAISĪJUMS BUTTERFLYKrāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
BAZILIKI CINNAMONViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Kompakti, lapiņas krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
KRESSALĀTISēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Sēklas sēj visu gadu lecektīs vai seklās polimēru kastītēs – tām nepieciešama gaisma, siltums, kā arī irdens un auglīgs substrāts.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Viengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Viegli audzējamas, var augt ēnā. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapas, ziedkopas, stiebrus. Piemērotas saldēšanai, konservēšanai. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām.
Viengadīgs aromātisks garšaugs, dekoratīvs augs un medusaugs. Pārtikā lieto svaigus un kaltētus lakstus ar lapām. Piemērots pievienošanai gaļas, biezpiena un dārzeņu ēdieniem. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes. Uz lauka stāda izaudzētus stādus.
Ražīga šķirne ar maigu garšu. Var lietot svaigus, sautētus, saldēt. Lai agrāk iegūtu ražu, ieteicams audzēt siltumnīcā, vēlākai ražai – audzē uz lauka. Vislabāk aug auglīgās un mitrās augsnēs.
DĀRZA SALĀTI PARRIS ISLAND COS Romiešu tipa galviņu salātu šķirne. Galviņu lapas kraukšķīgas un sulīgas. Augi ir ne tikai izcilas garšas, bet arī dekoratīvi. Agrai ražai sēj siltumnīcā, vēlākai ražai – tieši uz lauka. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
TIMIĀNSDaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, dekoratīvi augi, medusaugi. Audzē puķu dobēs, kā paklājveida zāliena augu, ziemā uz palodzes. Izmanto svaigas vai kaltētas lapas, jaunos dzinumus, ziedus. Vislabāk aug mālsmiltī, saulainā vietā.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agrīna šķirne. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas, zirnīši garšīgi. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI UTRILLO Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pākstis tumši zaļā krāsā, 12–13 cm garas, katrā ienākas apmēram 10 šķautņainas sēklas. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
ŠAURLAPU LAVANDADaudzgadīgs garšaugs, dekoratīvs augs, medusaugs. Pārtikā izmanto svaigas un kaltētas asas garšas lapas. Piemērotākais pavairošanas veids – stādīt dēstus, izaudzējot tos no sēklām lecektī. Vienā vietā var augt pat 10 gadus.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
ĶIRBJI QUINTALE SEME GIALLOVēlīna šķirne, augļi lieli, sver 10–12 kg. Mīkstums oranžs un salds. Lai agrāk iegūtu ražu, stādus izaudzē podiņos. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
GALDA BURKĀNI FLAKKEE 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 115–120 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
CITRONMELISADaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, medusaugi. Lapas un ziedi izplata patīkamu, atsvaidzinošu, citronus atgādinošu smaržu. Svaigas un kaltētas pievieno ēdieniem, kam piemērots citronu aromāts.
PIPARI WESTLANDSE LANGE RODEAgrīna aso piparu šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 1000-1500.
ĀRSTNIECĪBAS KUMELĪTES Viengadīgi ārstniecības augi, dekoratīvi augi, medusaugi. Noplūkti ziedi uzreiz tiek kaltēti, tikai pareizi izkaltēti tie ir aromātiski. Vislabāk aug vieglā, labi iestrādātā, no nezālēm brīvā augsnē.