Kapu sveces

Cilvēka nāve ir nesaprotama un svēta joma. Viss nezināmais ir biedējošs, un bailes vienmēr ir saistītas ar aizliegumiem, rituāliem, tradīcijām un tabu. Neatkarīgi no šo aizliegumu izcelsmes, tie jau sen sakņojas katra kultūrā, zīmēs un uzvedības normās. Bēres ir laiks, kad pat nemāņticīgs cilvēks cenšas ievērot visus bēru rituālus un tradīcijas, ievēro zīmes un uzskatus. Atdusas vietā vieni no rituāla atribūtiem ir sveces un lampas. Tiem ir sava nozīme un sombolika. Sveces uz kapiem ir rituālu elements, lai godinātu mirušā piemiņu. Lampas ir izgatavotas luktura formā, kuras iekšpusē ir dakts un īpaša eļļa. Tie tiek uzstādīti apbedījumā, par tiem rūpējas mirušā radinieki. Sveces uguns apbedījumu vietā ir kristīga tradīcija, kas liecina par ticību dzīvei pēc nāves, cerību uz tikšanos citā pasaulē. Gaisma ir cilvēka savienošanās ar Dievu prototips. Lampa iedegas, lasot lūgšanu, lai: * atbrīvoties no ļaunajiem spēkiem, gariem; * lūgt mieru, žēlastību, lai mirušās personas iegūt vietu Debesu valstībā; * “kontaktēt”, garīgi sarunāties ar dvēseli.