Salāti - ātri augoši, ļoti populāri augi, kuru ražu iespējams baudīt sākot ar agru pavasari un beidzot ar vēlu rudeni. Ziemā tie var augt arī uz palodzes vai ziemas dārzā. Salātus iespējams audzēt vienus vai kopā ar citiem augiem. Ir trīs dažādu veidu salāti - galviņu, lapu un romiešu. Ja vēlaties tos audzēt kopā ar citiem augiem, iesakām kartupeļus, kāpostus, tomātus, gurķus un papriku. Parasti tos sēj no pavasara līdz jūlija vidum. Ārpus jau zināmajiem salātiem, mūsdienās populārāki kļūst arī baldriņi un cigoriņi. Salātiem nav nepieciešama īpaši rūpīga apkopšana un tie ir lielisks vitamīnu un minerālvielu avots.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Sēj agri pavasarī segtās platībās vai vasaras sākumā atklātā laukā 45x60 cm attālās rindās. Agrākas ražas ieguvei izstāda 20-30 dienas vecus dēstus 20-25 cm attālumā. Laukā sētus salātus retina, atstājot starp augiem 10-12 cm atstarpes.
Pārtikā izmantojamas svaigas aromātiskas lapas ar riekstu piegaršu. Lieliski der kā piedeva sieram, salātiem, kā arī kā dekori ēdieniem. Aug ātri.
Vidēji agrīna, ražīga ‘Iceberg’ tipa galviņsalātu šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās sārtās krāsas dēļ. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 70–80 dienas. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas.
Agrīnu šķirņu salātu maisījums. Lapiņas nelielas, ar labu garšu, zaļā un sarkanā krāsā. Šķirņu maisījums piemērots salātu audzēšanai pavasara, vasaras un rudens ražai. Aug ātri, izaug 35–50 dienās. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē bez nezālēm. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir...
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Audzē no dēstiem. Izaug 55–60 dienās pēc sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, ar kraukšķīgām un sulīgām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē no pavasara līdz rudenim.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
Veģetācijas periods 70–90 dienas. Galviņas lielas, kraukšķīgas, ar garšīgām lapiņām. Ļoti piemēroti svaigiem salātiem un sviestmaizēm. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Galviņas vidēji lielas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Galviņsalāti. Audzēšanai no tiešās sējas uz lauka visā veģetācijas periodā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams novākt pakāpeniski. Izaug 63-75 dienās.
Audzēšanai siltumnīcā sēj martā, aprīlī, laukā dobē - aprīlī, maijā. Dēstus dobē izstāda maijā, jūnijā ar rindstarpu attālumu 40 cm. Lapas sulīgas un kraukšķīgas. Ilgi neizzied. Nobriest 45-60 dienās.
Salcietīgs daudzgadīgs augs. Sēj no marta līdz maijam vai no augusta līdz septembrim 3 mm dziļi, 30 cm attālās rindās, saulainā vietā, dziļi uzraktā un labi iekultivētā augsnē. Sausā laikā laistīt regulāri. Sakņu drogu izmanto cukura diabēta, žultsakmeņu, kuņģa un aknu trakta slimību ārstēšanai.
Izaug 50–63 dienu laikā, nogriezti ataug. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Vidēji vēlīna salātu šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu siltumnīcā ieklāj martā - aprīlī 1-2 cm dziļumā. Dobē no aprīļa līdz jūnija, 1 cm dziļumā. Rindstarpas attālums 30 cm. Ražu vāc no jūnija līdz augustam. Lapas kraukšķīgas.
Agra salātu šķirne, ienākas 45-50 dienās. Populāra audzēšanai pavasarī, vasaras sākumā siltumnīcā un dārzā dobē. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu 1-2 cm dziļumā laukā dobē ieklāj maijā, jūnijā. Nepieciešamais rindstarpu attālums 25-30 cm.
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Ātri augoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā klāj no februāra līdz aprīlim. Laukā dobē no aprīļa līdz jūnijam, 1-2 m dziļumā, iekoptā, barības vielām bagātā augsnē.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
SALĀTU BALDRIŅI TROPHY Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
SALĀTI GRAND RAPIDSAgrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Izaug 35–50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokotas, vēdekļveida, galviņas neveido. Dīgt sāk, kad augsne iesilusi līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā. Sēklu lentes...
Vidēji agrīns un ražīgs vienligzdas sīpolu hibrīds. Veģetācijas periods 123–128 dienas. Sīpoli apaļi, ar dzeltenu miziņu, sver apmēram 140 g, ar vidēji asu garšu. Lieto svaigus, labi glabājas ziemā. Labi ražo nepārplūstošā mālsmilts un trūdvielām bagātā augsnē.
Agrīna lapu salātu šķirne, lapiņu forma atgādina rukolu, tikai nemaz nav rūgtas. Šīs šķirnes salātu lapas ir dziļi robotas, dzeltenīgi zaļas, sulīgas, ar izcilu garšu, pēc nogriešanas ataug. Dīgt sāk, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. mazprasīgas pret siltumu, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu...
‘Little gem’ tipa romiešu salātu šķirne. Izaug 60–70 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, apmēram 15 cm garas, ar kraukšķīgām, nedaudz krokotām zilganzaļām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē no pavasara līdz rudenim. Dīgt sāk, kad augsne iesilst līdz +4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni caurlaidīgā augsnē....
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Galviņa diezgan liela, stingri sagriezusies, ar gaiši zaļām, kraukšķīgām un sulīgām lapiņām. Ar izcilu garšu, nav tendēti izziedēt, izturīgi pret salu. Audzēšanai uz lauka. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Agrīna lapu salātu šķirne, tiek kultivēta jau sen, viena no iecienītākajām. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35–50 dienu laikā. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā...
Salātu šķirņu maisījums uz lentes. Salāti ir ar mazām, bet gardām, zaļām un sarkanām lapiņām. Aug ātri, iesēt ar lenti ir ļoti vienkārši pat maziem pirkstiņiem. Bērni būs priecīgi, vērojot, kā šie salāti ātri aug un to lapiņas maina krāsu. 2 metrus garā lentē. Maisījuma sastāvs iepakojumā: salāti BIONDA A FOGLIA LISCIA 50 % (1 m), BIONDA A FOGLIA RICCIA...
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas pēc noplūkšanas atzeļ. Novērtētas patīkamās garšas dēļ. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā.
Kraukšķīgi (ʽIceberg’ tipa) salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, labi saglabājas nogriezts. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, sulīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Salātiem stāda dēstus. Audzē hidroponikā un uz lauka. Salātu sakņu sistēma ir vārga, tāpēc tie jutīgi pret mitruma trūkumu....
Vidēji agrīna, pret miltrasu un izziedēšanu izturīga ʽlittle gem’ tipa romiešu salātu šķirne. Izaug 52–60 dienās pēc iesēšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas, ar zaļgani sārtām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Kad radīti vajadzīgie apstākļi, var audzēt visu cauru gadu. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens caurlaidīgā...
Šķirne iegūta, krustojot ʽIceberg’ tipa un romiešu salātus. No romiešu salātiem šai šķirnei ticis izskats, no ʽIceberg’ – lapu krāsa un kraukšķīgums. Šķirne izturīga pret miltrasu, iekšējo nekrozi. Audzē uz lauka zem seguma vai hidroponikā. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir pārāk skāba, salāti slikti aug, to...
Agrīna, ātri augoša “sviesta” tipa galviņsalātu šķirne, kas tiek novērtēta tās izcilās garšas un izturības pret slimībām dēļ. Veido lielu, noslēgtu galviņu ar nedaudz krokotām lapu maliņām. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Stāda dēstus (kad dēstam ir 5–6 īstās lapiņas) vai sēj tieši augsnē. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens...
SALĀTI FLORINRED Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas divkrāsainas sarkani zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad tiem ir 5–6 īstās...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Kompakti, lapiņas krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā.
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
Lapas gaiši zaļas, ar krokotām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas, zaļgani sārtā krāsā, pēc noplūkšanas atzeļ. Var sēt atklātā laukā un siltumnīcā.
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Auglīgs endīvijas hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Cers vidēji liels, lapiņas tumši zaļas ar ļoti robotām malām, vidū gaišākas. Audzē pavasara, vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Sēj tieši augsnē vai stāda iepriekš izaudzētus stādus. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā augsnē.Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā. Ļoti svarīgi, lai dīgšanas...
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Lieliska Iceberg tipa, pret 1-27 miltrasas rasēm izturīga salātu šķirne. Galviņa vidēji liela, lapas tumši zaļas, kraukšķīgas, sulīgas. Pielāgojas augšanas apstākļiem – labi aug gan vēsākos, gan karstākos laikapstākļos. Audzē vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā....
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...