Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
Viena no agrīnākajām rāceņu šķirnēm. Saknes un mīkstums baltā krāsā, sulīgs, ar maigu garšu. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija sākuma. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Svarīgi ražu novākt laikā, jo pārauguši rāceņi ir cieti un negaršīgi. Rāceņu garša mainās arī mitruma trūkuma dēļ.
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Agrīns ražīgs pašapputes hibrīds. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi vienāda lieluma, taisni, tumši zaļi, smalkām kārpiņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Šis hibrīds speciāli radīts rūpnieciskai konservēšanai. Raksturīga plāna miziņa un blīvs mīkstums, kas nezaudē kraukšķīgumu pat pēc pārstrādes. Ļoti ātri sāk masveidā ienākties,...
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Parastā ciņusmilga | GoldschleierDaudzgadīgs zālaugs, dekoratīvs savu lapu dēļ. Aug biezos ceros, puķes 30–60 cm augstas. Lieliski sader ar citām košām puķēm, piemērotas puķu dobju apmalēm. Labi aug gan saulainās, gan ēnainās puķu dobēs. Stādus audzē puķu podos, no kuriem augus pārstāda pastāvīgajā audzēšanas vietā. Patīk smagākas, mālainas augsnes. Tajā...
Pārtikā izmantojamas svaigas aromātiskas lapas ar riekstu piegaršu. Lieliski der kā piedeva sieram, salātiem, kā arī kā dekori ēdieniem. Aug ātri.
Piemērota audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augi diezgan plati, 70 cm augsti. Augļi kuba formas, augšanas laikā – zaļi, bet ienākušies – oranžā krāsā, sver 130–190 g.
Paredzēta audzēšanai podos istabā vai uz balkona. Auga augstums - 20–25 cm. Augļi apaļi, apmēram 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Vidēji agrīna ziemas rutku šķirne. Raža izaug 68–75 dienu laikā no sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar samērā asu garšu. Labi uzglabājas ziemā.
Saknes lielas, apaļas, nesazarojušās. Iekšpuse balta – tāda saglabājas arī pēc sala un pārstrādes. Vislabāk ienākas vidēji smagā, ar humusu bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.
Audzē apstādījumos, puķu dobēs, kapsētās, uz balkoniem. Bagātas ar medu. Ziedi sīki, patīkami smaržo. Labi aug vieglā augsnē. Izturīgas pret salnām.
Stāda apzaļumošanai, uz balkoniem, pie žogiem. Pret augsni mazprasīgas. Stādot blakus kāpostu laukam, šis augs pievilina kāpostu balteni, pasargājot kāpostus no šī kaitēkļa.
Šīs grupas petūnijas atšķiras no citām ar bagātīgu ziedēšanu, košiem ziediem. Audzē puķu dobēs, balkonos. Sēklas sīkas, uzdīgst 17–20 dienu laikā, +18 – +20ºC temperatūrā, ar zemi nav jāapber.
Piemērotas dažādām viengadīgo puķu stādījumiem, puķu dobēm, lielām platībām, apmalēm, balkonu apzaļumošanai. +20 – +25ºC temperatūrā sadīgst 8–14 dienu laikā. Laukā var stādīt pēc salnām.
Zaļa, maiga zālīte, ir piemērota Lieldienu galda izrotāšanai, papagaiļu vai citu mājdzīvnieku barošanai. 3 nedēļas pirms Lieldienām sēj loti blīvi zemē vai uz vates. Kamēr sadīgst, jāuzglabā siltā vietā pie loga.
Zaļā, maigā zāle piemērota papagaiļu un mājdzīvnieku barošanai. Kamēr sadīgst, turēt siltā vietā pie loga.
Aug ātri, audzēšana viegla. Zied bagātīgi, ziedi koši, zvaniņa formā. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, kur nepūš vējš. Šīs puķes neaizstājamas, apzaļumojot vertikālas plaknes. Audzēšanai izvēlieties auglīgu augsni.
Tiek audzētas apstādījumos, podos, izmanto kapsētu apzaļumošanai, kombinējamas ar spilgtu krāsu puķēm. Dekoratīvas ar savām pelēkajām lapām. Dekoratīvas arī pēc pirmajām salnām.
lefkojas | Bush ExaViengadīgas, 40 cm augstas, viegli audzējamas puķes. Ziedkopas patīkami smaržo, skaisti izskatās vasaras puķu dobēs, puķu podos. Piemērotas vasarīgu puķu pušķu veidošanai. Lai uzziedētu agrāk, laukā stāda dēstus. Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē. Ja ieilgst sausums, jālaista, jāmēslo ar minerālmēsliem.
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Viengadīgas bagātīgi un ilgi ziedošas puķes vasaras puķu dobēm. Ziediņi koši, atgādina mazas saulespuķes. Audzē piekarināmos puķu podos, balkonu kastēs, kompozīcijās ar citām puķēm. Šīs puķes ieteicams audzēt saulainā vietā, vieglā augsnē, var augt arī vējainās puķu dobēs. Neiztur salnas.
Maisījuma sastāvā – 22 sugu puķes. Puķes lieliski sader savā starpā, piemērotas audzēšanai puķu dobēs, puķu podos. Ziedus var griezt pušķiem, kaltētus izmanto floristikas kompozīcijām. Audzēšanai izvēlas ūdenscaurlaidīgu un gaisa caurlaidīgu augsni. Ja vēlas, lai puķes uzziedētu agrāk, puķu dobēs ieteicams stādīt stādus.
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augu lapas leknas, veselīgas. Sakņu iekšpuse tumši sarkanā krāsā, miziņa gluda. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Viena no pārstrādei labākajām šķirnēm. Saknes, nezaudējot kvalitāti, labi glabājas ziemā. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vēlīna, populāra hibrīda šķirne, piemērota skābēšanai rudenī un neilgai uzglabāšanai. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Augiem spēcīga sakņu sistēma. Galviņas ļoti vienādas, cietas, ar labu iekšējo struktūru, sver 3–8 kg. Aug uz pagara kāta, nepūst, neplaisā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Agrīns, ļoti ražīgs, pret melno puvi izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 80–95 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, stingras, labas iekšējās struktūras, ar īsu serdi, sver 4–8 kg. Uz lauka labi saglabājas, nesašķeļas. Šie kāposti paredzēti lietošanai svaigā veidā, pārstrādei, ļoti labi piemēroti skābēšanai. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs tomātu hibrīds. Ķekarā 5–7 īpašas garšas un smaržas augļi, kas sver 130–150 gramus. Labi saglabājas pēc noraušanas. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem. Var audzēt kā apkurināmā, tā neapkurināmā siltumnīcā.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Stepju līgasDaudzgadīgs, īpaši grezns zālaugs. Ziedkopas atgādina spalvas, īpaši skaisti izskatās atklātās, vējainās puķu dobēs – ziedi un lapas, kas viļņojas pa vējam, īpaši dekoratīvi izskatās vasaras otrajā pusē. Augi izcili pacieš sausumu, dekoratīvi saglabājas līdz pat pirmajām salnām. Jāaudzē saulainā vietā. Tām vislabāk patīk vieglas, caurlaidīgas...
Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
ZAĻUMU MAISĪJUMS JAPANESE GREENSMaisījumā ir ātri augošu garšaugu sēklas. Maisījumā 15 dažādu augu sēklas. Maisījumu var audzēt podos, kastītēs, 1 m2 dobē, dārzā. Maisījums paredzēts pievienošanai salātiem, gaļas, zivju ēdieniem, atsevišķus maisījumā esošos augus var kaltēt. Vislabāk aug saulainā vietā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Lai šie augi būtu...
KRŪMU PUPIŅAS SPEEDYViena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Vēlīna šķirne. Augļi ļoti lieli, var svērt līdz 150–300 kg, piemēroti pārtikai, var izmantot dekorēšanai. Mīkstums oranžā krāsā, piemērots sulu, salātu, putru gatavošanai. Auga stublājs ložņājošs, tāpēc tam augšanai nepieciešama 3–5 m2 platība. Lai izaudzētu lielus ķirbjus, uz auga jāatstāj 3–4, lai izaudzētu ļoti lielus augļus – tikai 1–2 aizmetušies...
Vidēji agrīna šķirne ar dekoratīviem un ļoti gardiem augļiem. Augļi ar biezām sieniņām, kuba formas, lieli, 190 gramus smagi, violetā krāsā, nobrieduši – oranži, sarkani. Piemērotas audzēšanai balkonos, siltumnīcās, karstā vasarā labi ražo uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Sēklas sēj kūdras substrāta podiņos pa 1–2 sēklām 0,5–1,5 cm dziļumā. Vislabākā...
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne. Iecienīta lielo, gareno un ļoti garšīgo augļu dēļ. Augi gara auguma, augļi 130–150 g smagi, 12 cm gari, skaistas formas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz balkoniem, siltumnīcās, jo augi ir izturīgi pret slimībām, ražo bagātīgi un ilgi. Pateicoties izturībai pret slimībām, šī šķirne labi...
Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Viengadīgas, nokarenas un bagātīgi ziedošas puķes. Šī jaunā hibrīdā šķirne radīta, lai audzētu pakaramos podos. Tā ir viena no bagātīgāk ziedošajām petūnijām, tās ziedi – neatkārtojamā krāsā.Ziedi 6–7 cm diametrā, stublājs 75–100 cm garš. Sēklas ir dražētas (tās viegli iesēt) – apviļātas organisko un minerālmēslu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklām...
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.