Pašauglīga hibrīdā šķirne. Agrai ražai sēt sāk decembra beigās. Izstāda siltumnīcā no janvāra līdz maijam jau plēves tuneļos. Ieteicamā augu biezība 1,25-1,40 gab/m². Piemēroti audzēšanai ziemas, pavasara apritē augsnē un substrātos. Augļa vidējais garums 9-13 cm. Ražot sāk 35-45 dienās pēc izstādīšanas.
Ilgi ražojoša stīgojošo pupiņu šķirne. Raža ienākas – 100 dienas pēc iesēšanas. Augi ļoti dekoratīvi, zied ar skaisti sarkaniem ziediem, izaug līdz 4 m gari, tāpēc tiem nepieciešams stingrs balsts. Pākstis gaiši zaļas, 17–22 cm garas. Sēklas ļoti lielas, violetā krāsā ar melniem punktiņiem un svītriņām, ar lielisku garšu. Ēd vārītas, sautētas, piemērotas...
Vidēji agrīna stīgojošo pupiņu šķirne. Pārtikā lieto gan pākstis, gan sēklas, kas ir gaiši brūnā krāsā. Pākstis gaiši zaļas, bez šķiedrām, platas, 18–20 cm garas. Vispiemērotākais laiks pākšu šķīšanai ir tad, kad sēklas ir kviešu grauda lielumā. Šķirne izturīga pret antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz...
Ļoti ražīgs un intensīvi augošs hibrīds, paredzēts rudens ražai. Labi pacieš nelabvēlīgus augšanas apstākļus, izturīgs pret sēnīšu un baktēriju izraisītām slimībām. Ziedkopas lielas (1,5–3 kg), pilnīgi baltas, labi apņemtas lapām, nav tendences mainīt toni. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, saldēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā...
Agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Vidēji vēlīna šķirne. Dēstiem sēj siltumnīcā februārī, martā. Maijās izstāda dobēs 12-16 cm dziļi, barības vielām bagātā augsnē. Puravus uzrušina vairākas reizes sezonā, tā pagarinot balto neīsto stublāju.
Šis nav šķirņu sajaukums, bet bet viena hibrīda kompozīts. Sēj no agra pavasara līdz vasaras vidum. Veģetācijas periods 95 dienas. Vācama lietošanai vasarā un rudenī. Sakņu krāsu un garšu gamma atšķirīga. Svaigus izmanto daudzkrāsainu salātu pagatavošanai.
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Agrīns kāpostu hibrīds. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Siltumnīcā vai lecektī dēstiem sēj aprīlī, maijā. 4-5 nedēļas augušus dēstus izstāda dobē maijā, jūnijā. Lapu tekstūra mīksta, maiga, garša salda. Eiropā ļoti populārs, jo blanšētās lapas izmanto kāpostu tīteņu pagatavošanai. Svars 2-2,5 kg.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Ļoti agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, kas sāk ražot ātri un ražo ilgi. Augi atklāta tipa, ar mazu lapotni – tas atvieglo ražas novākšanu. Hibrīds izturīgs pret slimībām, raksturīga vienmērīga ienākšanās visas veģetācijas laikā un ļoti laba reģenerācija pēc šī perioda. Augļi ar lielām kārpiņām, ļoti mazu sēklotni, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē,...
Augļi 11–12 cm gari, ar daudz sīkām kārpiņām, sver apmēram 90 gramus. Var audzēt atklātā laukā un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un marinēšanai.
Raža ienākas 65-75 dienas pēc sadīgšanas. Saknes plakani apaļas, aptuveni 250 g smagas, ar ieliektu apakšējo daļu. Miza un mīkstums dzeltens, sulīgs, salds. Rāceņus lieto svaigus, vārītus un sautētus. Agrā pavasarī pārtikā var lietot arī rāceņu lapas, kuras uzturvērtībā neatpaliek no spinātiem.
Ļoti ražīga, vēlīna šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-125 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-10 kg. Mīkstums biezs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Noder ļoti ilgai glabāšanai un realizācijai sagrieztā veidā.
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē aprīlī, maijā, kā arī jūlijā, augustā. Ražu ievāc sākot no maija mēneša vairākkārtīgi šķinot vai nogriežot pilnībā. Attaug labi. Pārtikā izmanto vārītā un svaigā veidā. Lapas konservē patēriņam ziemā.
Agrīns hibrīds, izturīgs pret izziedēšanu. Audzē vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Veģetācijas periods – 75 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, 0,9–1,5 kg smagas. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē.
Sēj dēstu kasetēs vai podiņos aprīlī. Laukā izstāda vai sēj maija beigās, jūnija sākumā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē 120-200 cm augu no auga. Mīkstums blīvs, sulīgs, koši oranžs, svars 5-10 kg un vairāk. Ražu novāc septembrī. Uzglabājas labi.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Lapas gludas, tumši zaļas, aromātiskas. Šķirne tiek augsti vērtēta ne tikai aromātisko lapu, bet arī sakņu dēļ. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī. Rudens ražai sēj maijā.
STĒVIJA (MEDUSZĀLE)Daudzgadīgi 60–80 cm augsti augi, kas ir 10–16 reižu saldāki par cukuru. Auga lapiņas iespējams pievienot tējai, kafijai, kompotam, konditorejas izstrādājumiem – visam, ko nepieciešams saldināt. Augs tikpat kā nesatur kalorijas un nav bīstams diabēta slimniekiem. Tiek audzēts istabā, vasarā – uz balkona laukā augs nepārziemo. Audzējot...
Gara auguma, vēlīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis violetā krāsā. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas izmantošanai pārtikā. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Sēja: maijā uz lauka slejās vai 40-45 cm attālās rindās, 25-30 sēklas uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Ražīga vēlīna šķirne ar lielu sakni pārstrādei un ilgstošai glabāšanai.
Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas stingras, sver apmēram 1,5–1,8 kg. Laukā dēstus stāda no jūlija vidus līdz jūlija beigām.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi ļoti garšīgi, aromātiski, ar oranžu iekšpusi, gandrīz bez sēklām. Miziņa tumši zaļa. Augļa svars ap 3 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka dārzā jāizvēlas saulaina un silta vieta. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām stādu audzēšanas podiņā. Optimāla augšanas temperatūra...
Ļoti agrīns arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, 7–8 kg smagi. Miziņas krāsa tumši zaļa. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Šķirne izturīga pret fuzariozi. Audzē zem seguma un uz lauka. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Agrīna stīgojošo sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā....
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 30-40 cm attālās rindās 40-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 105-110 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas, 16-18 cm garas. Uzglabājas labi.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi ar tumši zaļu, spīdīgu miziņu. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Ļoti agrīns, pašapputes, ilgi ražojošs un pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļiem izcils preces izskats: 8–10 cm gari, vienāda lieluma, kraukšķīgi, maza sēklotne. Augu lapas nelielas, tāpēc ražu ievākt vieglāk. Šis hibrīds ļoti ražīgs, izceļas ar augļu kvalitāti. Gurķi piemēroti marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai uz lauka.
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Siltumu mīlošs dārzenis ar ložņājošu stublāju. Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Piemēroti uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Agrīns un ražīgs ʻCrimson Sweetʼ tipa arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, plānu miziņu, sver 7–9 kg. Mīkstums tumši sarkans, sulīgs. Nepilnīgi nogatavojušies arbūzi ar sārtu mīkstumu ir saldi. Var audzēt zem seguma un uz lauka. Lai ražu sagaidītu agrāk, stāda dēstus. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums norādīts paciņas...
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 25-40 cm attālās rindās 45-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 110-115 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas. Uzglabājas labi.
Vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Veģetācijas periods 135-145 dienas. Ilgi uzglabājas uz lauka. Kāpostaugs ar augstu uzturvērtību. Patērē svaigus un uzglabā.
KUKURŪZA CUKURA GOLDEN BANTAM Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1 līdz 4 m gari. Vālītes garas, pa 2–3 uz stiebra. Kukurūza piemērota lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Sēj siltumnīcā pa vienai sēkliņai dēstu podiņos aprīlī, maijā dēstiem. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, jūnijā, saulainā siltā dārza dobē. Mitrumprasīgs augs. Izmanto patēriņam svaigā veidā un konservēšanai. Satur karotīnus un antioksidantus, bagāts vitamīna C avots un mikroelementu avots. Šķiedrvielām piemīt organismu attīrošas īpašības.
Ražīgs “cayenne” tipa asās paprikas hibrīds, kas labi panes karstumu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Augļi gareni, tievi, smailiem galiem, 18 cm gar, sver apmēram 40 g, ienākušies ir koši sarkani. Lieto kā garšvielu, var konservēt nesagrieztus jebkurā gatavības stadijā. Optimālā paprikas sēklu dīgšanas temperatūra 22– 25 °C. Sēklas sadīgst 14– 22...
Indeterminanta (150-170 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā. Augsnes pH jābūt 6,2 līdz 6,8. Augļu svars 150-200 g. Laba slimību izturība. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Izsēj aprīlī, maijā atklātā laukā 12-15 sēklas uz 1m. Augs 1m garš, pākstis ļoti lielas, 12-15 cm garas. Žirņi lieli. Tehnisko gatavību sasniedz 10-80 dienās pēc sadīgšanas.
Sēklas baltas. Nobriest 95–110 dienu laikā. Krūms 30–40 cm augsts. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Vidēji agrīna, ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Augļi apaļi, ar dzeltenu spīdīgu miziņu. Visgaršīgākie ir nepārauguši – apmēram 5–8 cm diametrā. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Tos augsnē stādā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Zema auguma, ražīga tomātu šķirne ar maziem augļiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, oranžā krāsā, līdz 30 g smagi Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Tomātos daudz vitamīnu un minerālvielu. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu...
Veģetācijas periods – 130 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Šķirne paredzēta lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.
Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
ĪSAUGĻU GURĶI EVEREST HĻoti agrīna hibrīdšķirne. Augļi zaļi, sīkām kārpiņām, cilindriski, garšīgi un aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā un konservēt.
Ar intervālu 2-4 nedēļas, 4 metrus garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Labas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīna ražīga krūmu šķirne. Augs ir kupls. Augļi ir gareni, apmēram 20 cm gari, ar gaiši zaļu spīdīgu miziņu. Augļus var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai iegūtu ražu agrāk, ieteicams izaudzēt stādus. Tos augsnē stāda, kad beigušās salnas. Ražu ievāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā vietā aizvējā.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
TOMĀTI ORANGE WELLINGTON HAgrīna, vidēji gara (indeterminanta) hibrīda šķirne, no kuras iegūst īpaši garšīgus tomātus. Augļi ir koši oranžā krāsa, 350 g smagi. Augs izaug 1–1,2 m garš. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas un miltainus tomātus gandrīz bez sēklām. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā....