Vēlīna ražīga šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Veģetācijas periods 140-160 dienas. Izmanto patēriņam rudenī, uzglabāšanai un skābēšanai.
ĪSAUGĻU GURĶI EVEREST HĻoti agrīna hibrīdšķirne. Augļi zaļi, sīkām kārpiņām, cilindriski, garšīgi un aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā un konservēt.
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Sēj laukā dobē, trūdvielām bagātā augsnē aprīlī, maijā, jūnijā. Lietošanas gatavību sasniedz agri 45-60 dienās. Vēlams nodrošināt optimālu mitruma režīmu. Patēriņam var plūkt atsevišķas lapiņas vai novākt ar visu rozeti.
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ienākas vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Cukīni cilindra formas, zaļi ar gaišākām svītrām. Tos var cept, sautēt, konservēt, jaunus augļus var ēst svaigus.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
ĪSAUGĻU GURĶI WHITE WONDEROriģinālas baltas krāsas gurķu šķirne, kas iecienīta īpašās krāsas dēļ. Piemēroti salātiem, dārzeņu sulas un kokteiļu gatavošanai. Audzē dārzā dobēs. Augļi garšīgi, kraukšķīgi, ar kārpiņām, labas konsistences, plūc 10–15 cm garus. Ļoti svarīgi regulāri plūkt augļus un neļaut tiem pāraugt, jo pārauguši augļi zaudē šķirnei...
Sēja: no aprīļa beigām līdz jūnija vidum laukā, rindstarpas 25-40 cm, attālums rindā 4-7 cm, vāc augustā - septembrī. Augstražīgs hibrīds, neiizzied, sakne apaļa, tumši sarkana. 50 sēklas gramā.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Saknes ar strupu galu, 15–17 cm garas. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Var sēt rudenī.
Vidēji agra, kolekcijas, indeterminanta tipa tomātu šķirne, audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no marta līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Augļa vidējais svars 100-120 g. Slimību izturība laba. Augsts C vitamīna un antioksidantu saturs.
Sēj no pavasara līdz vasaras vidum, labi drenētā, dziļi irdenā dārza augsnē. Vēlamais augsnes skābuma līmenis pH 6,0-6,8. Veģetācijas periods 135 dienas. Daudz augstāks beta karotīna un karotenoīda - luteīna saturs kā oranžajās burkānu saknēs. Luteīns pasargā acu audus, uzlabo redzi un vispārējo organisma stāvokli. Saknes saldas, sulīgas, audzējamas...
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
TOMĀTI VERANDA RED H Agrīna, zema auguma, izcila hibrīda šķirne. Lieliski ražo 2 litru podos – tā ir viena no nedaudzajām šķirnēm, kam nav nepieciešami lieli podi. Tomāti nelieli, 15 g smagi, ļoti garšīgi. Vienam augam izaug 60–75 tomāti. Augs tikai 0,5 m garš. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu pārklāj ar stiklu vai plēvi....
Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 95-100 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 1-2 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Vidēji agra 110 dienu burkānu šķirne. Izmantojama agrai un rudens ražai. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu, agrai buntīšu ražai martā, aprīlī klāj siltumnīcā, dārzā dobē dziļi irdenā, barības vielām bagātā augsnē 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Saknes apmēram 15 cm garas, saldas. Laba burkānu mušas neieņēmība.
KUKURŪZA CUKURA GOLDEN BANTAM Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1 līdz 4 m gari. Vālītes garas, pa 2–3 uz stiebra. Kukurūza piemērota lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi strūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt nepārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus. 4-5 s/gr.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
Veģetācijas periods - 88 dienas. Augļi apmēram 20-25 kg smagi. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, ar patīkamu garšu. Vislabāk aug no vēja pasargātā mālsmilts vai vieglā smilšmāla augsnē.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana. Piemēroti Kornišonu audzēšanai. Augļi nelieli, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni. Nepaliek rūgti. Var ēst svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret kladosporiozi, īsto miltrasu. Vidēji izturīgs pret gurķu mozaīkas...
Bagāts C vitamīna un proteīnu avots. Vidēji vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda pēc iespējas agrāk. Veģetācijas periods 145-160 dienas. Izrautus ar saknēm iespējams uzglabāt pagrabā lietošanai ziemas periodā.
Pārtikā izmantojamas smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Sēklas uzdīgst 2–3 dienu laikā, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi ir kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7–14 dienām.
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-110 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-8 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Sevišķi ražīgu un garšīgu šķirņu maisījums. Ražu novāc 18-20 dienas pēc sējas. Piemēroti audzēšanai gan atklātās platībās, gan siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Vislabvēlīgākā augšanas temperatūra ir 15–18 °C, augšanas laikā nedrīkst trūkt mitruma. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir pietiekami daudz...
Agrīna, ražīga, daļēji pašapputes tomātu šķirne. Augi zema auguma, kas beidzas ar ziedu ķekaru. Augļi sver aptuveni 80 g, gaļīgi, koši sarkanā krāsā, ļoti garšīgi. Šķirne izturīga pret zemu temperatūru, tādēļ sēklas var sēt tieši augsnē. Ražo arī vēsākā vasarā. Audzē uz lauka.
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Šķirne noturīga pret neīsto miltrasu. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Izaug 50–63 dienu laikā, nogriezti ataug. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Augi izaug līdz 60 cm augsti, ar tumši violetām lapām, kuras izmanto pārtikā. No lapām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augs pacieš stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Augļi ar lielām kārpiņām. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un zem seguma. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un marinēšanai. Izturīgi pret neīsto miltrasu. Vislabāk aug no vēja pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Augļi mazi, garšīgi, 5–10 g, ražo ļoti bagātīgi. Ēd svaigus, marinē, pievieno salātiem, pēc garšas atgādina gurķus. Augi aug ātri, līdz 3–5 m augstumam, viens augs aizņem 2–3 m diametra lielu platību, tāpēc nepieciešams stādīt pie sienas vai izveidot balstus. Dekoratīvi ne tikai augļi, bet arī paši augi, kas atgādina liānas. Stādus ieteicams stādīt, kad...
Siltā ziemā piesegtas saknes var pārziemot augsnē. No mangolda lapām var vārīt zupas, gatavot sautējumus, pievienot salātiem, kātiņus var konservēt.
Sēj vasaras vidū jūnija beigās jūlijā, auglīgās, irdenās dārza augsnēs. Atkarībā no augšanas apstākļiem veģetācijas periods 90-120 dienas. Mitrumprasīgs augs. Rutkus novāc pirms rudens salnām, oktobrī, kad saknes sasniegušas 5-10 cm diametru un uzglabā no 0ºC līdz +4ºC temperatūrā.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas pēc noplūkšanas atzeļ. Novērtētas patīkamās garšas dēļ. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 10-12 diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā no vējiem pasargātā cietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Agrīns partenokarpu (pašapputes) gurķu hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, polietilēna siltumnīcās. Augļi ļoti garšīgi, kraukšķīgi, zaļi ar kārpiņām, nav rūgti, labas konsistences. Augļus ievāc 10 cm garus. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām. Izturība ļaus, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus un ievērojot agrotehniskas prasības,...
Augļi ar retām kārpiņām, vidēji lieli, nepaliek rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug no vējiem pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Veģetācijas periods 70–90 dienas. Galviņas lielas, kraukšķīgas, ar garšīgām lapiņām. Ļoti piemēroti svaigiem salātiem un sviestmaizēm. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai.
Augi spēcīgi, 40–50 cm augsti. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–13 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā, siltā vietā.
Agrīns saldās kukurūzas hibrīds, kas izceļas ar ražīgumu, augu izturību un labu augu veselību. Veģetācijas ilgumu – 100 dienas no iesēšanas brīža. Augi izaug 170 līdz 190 cm gari. Izaug apmēram 250–320 g smagas un 20–25 cm garas dzeltenas un ļoti saldas vālītes. Ēd svaigas, piemērotas pārstrādāšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa...
Kolekcijas, kāpelējoša ziemas muskatķirbju šķirne. Dēstus stāda jūnijā saulainā, siltā no vējiem aizsargātā vietā, auglīgā augsnē. Ienākas 65-75 dienās no dēstu izstādīšanas dobē. Patēriņam sāk izmantot 20-30 cm auglīšus, bet lielos 0,5-1 m garos uzglabā patēriņam ziemas periodā. Tad gatavo biezeni, zupu, sacepumu, sagrieztu šķēlēs cep kā karbonādi....
ĶIRBJI JAUNE GROS DE PARISVeģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Ķirbji apaļi, nedaudz plakani, 10–15 kg smagi, bet īpaši labos augšanas apstākļos, to svars var sasniegt pat 45 kg. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vīteņaugs, kura pākstis var sasniegt līdz 70 cm garumu. Dēstus ieteicams audzēt siltumnīcā, jo sparģeļpupiņas ļoti mīl siltumu. Pa 3-4 sēkliņām sēj dēstu podiņā, pildītā ar diedzēšanas substrātu, 3 cm dziļumā aprīlī. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, auglīgā augsnē, saulainā no vējiem pasargātā vietā. Nepieciešami apmēram 3 m gari balsti. Attālums starp...
Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Lielu sakņu ieguvei sēj 25-30 sēklu uz tekošo metru no aprīļa beigām līdz jūnijam. Izsējas dziļums ir 2-2,5 cm. Augstražīga šķirne. Uzglabājas ļoti labi.
Šķirnes stublāji ložņājoši, vienam augam izaug 7–10 augļi, ienākas ļoti maziņi, dekoratīvi ķirbīši. Augļi apaļi, plakani, ribaini, ar oranžu miziņu, sver 150–350 g. Piemēroti ne tikai dekorēšanai, bet arī ēdiena gatavošanai, var sautēt, cept, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Saknes iegarenas. Izaug 28–34 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē uz lauka un zem seguma. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Vislabāk aug +18 – +21 ºC temperatūrā.
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
Agrīns hibrīds. Ražu novāc, kad pagājušas 25-30 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, ar maigu garšu, līdz 3 cm diametrā. Lapas īsas, leknas. Audzē uz lauka un zem seguma pavasara un rudens ražai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Lapas gludas, tumši zaļas, aromātiskas. Šķirne tiek augsti vērtēta ne tikai aromātisko lapu, bet arī sakņu dēļ. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī. Rudens ražai sēj maijā.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.