Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
Sēklu izsējas norma 1-2 g/m², sēj agri pavasarī un vasarā ar 3-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējamas arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Labas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
LOKU SĪPOLI WITTE VAN LISSABON Agrīna, ražīga loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 50-60 dienas. Neveido sīpolus. Loki ar maigu garšu, garu, baltu, paresninātu stublāju. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Var sēt rudenī, lai ražu iegūtu agri pavasarī.
Izaug 85 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā izmanto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Svaigās dillēs ir daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu un minerālvielu.
Lapiņas tumši zaļā krāsā, aromātiskas. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzējamas, nav prasīgas. Izcieš daļēju noēnojumu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem: burkāniem, salātiem, redīsiem, kartupeļiem.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs, pret slimībām izturīgs hibrīds, kam raža ienākas 80–85 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Audzē siltumnīcā vai uz lauka. Augi spēcīgi un lekni. Augļi ovāli, ar gaišu miziņu, nav tendences plaisāt, sver 4–5 kg. Mīkstums salds, aromātisks. Aizmetušies augļi augs ātrāk, būs lielāki, ja to galotnes pēc piektās lapas no pēdējā atstātā...
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Augums 60-70 cm, nepieciešams balsts. Viena no pašām agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8ºC. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojama svaigam patēriņam, koservēšanai un saldēšanai.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Augums 60-70 cm, nav nepieciešams balsts. Viena no agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8 °С. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojami svaigam patēriņam, konservēšanai un saldēšanai.
Bumbiera formas augļi sver 15–20 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Ķekarā var būt 10–15 augļi. Ēd svaigus, tie piemēroti salātiem un sviestmaizēm, var konservēt. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Dārzā, dobē sēju uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Vidēja augstuma stublājs. Lietojami uzturā ar visu pāksti, pat tad, kad tikko ir aizmetušās sēklas, jo pāksts nesatur pergamenta slāni. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Vidēji agrīna šķirne. Aug kompaktā krūmā. Var lietot svaigus, cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organiskajiem mēsliem labi samēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini ir siltumu mīlošs dārzenis, tāpēc to sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās un lecektīs izaudzētie stādi sāk ražot agrāk. Dēstus uz lauka...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi apaļi, forma atgādina tomātus, ienākušies augļi tumši sarkani, biezām sieniņām, sver 90–100 g.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Sēj 1-2 g/m² agri pavasarī un vasarā ar 2-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējama arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Bagātas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
TOMĀTI BUFFALOSUN H Viena no agrīnākajām vērša sirds tipa tomātu hibrīdām šķirnēm, kam ienākas ļoti lieli, gaļīgi un gardi augļi. Tie ir ne tikai gardi, bet arī lieli, viens auglis var būt līdz 750 g smags. Šie tomāti īpaši patiks tiem, kam garšo tomātu salāti. Šķirne piemērota arī zupu un mērču gatavošanai.Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un...
Sēj aprīlī, maijā segtajās platībās, laukā izstāda meija beigās, jūnija sākumā. Lauka platībās sēj rindās ar rindstarpu attālumu 80-120 cm. Retinot starp augiem atstāj atstarpes 15-20 cm.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Vēlīna, ražīga, pret slimībām izturīga universāla hibrīda šķirne. Ražu novāc 130-135 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes gludas, sulīgas, izturīgas pret plaisāšanu, koši oranžā krāsā, serde maza. Hibrīds paredzēts lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu var novākt pirms pašām salnām - vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un...
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Māslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie māslojumi. Patēriņam ieteicams vākt npārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus.
Paredzēta audzēšanai podos istabā vai uz balkona. Auga augstums - 20–25 cm. Augļi apaļi, apmēram 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Izturīgs pret kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, vidēji izturīgs pret īsto un neīsto gurķu miltrasu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi tumši zaļi, ar lielām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, der skābēšanai, marinēšanai.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Cukīni cilindra formas, zaļi ar gaišākām svītrām. Tos var cept, sautēt, konservēt, jaunus augļus var ēst svaigus.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...
Vidēji agrīna šķirne, paredzēta audzēšanai siltumnīcā. Ienākas 75–85 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augu augstums – 65–70 cm. Augļi 22–24 cm gari, ar violetu miziņu un baltām svītrām. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtās pēcgaršas. Pārtikā lieto ceptus, sautētus un konservētus. Piemēroti mērču gatavošanai, pildīšanai, cepšanai uz restēm.
Atklātā laukā dobēs sēj jūnija beigās, jūlijā, kad diena sāk palikt īsāka, 50-70 cm attālās rindās 15-20 cm sēklu no sēklas. Gatavību sasniedz 45-50 dienās pēc sadīgšanas. Audzēšanai nepieciešama dziļi irdināta augsne. Mitrumu mīlošs augs.
Neliela 25-30 cm auguma šķirne, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijas vai siltumnīcā. Augļa svars 15-20 g. Ļoti dekoratīvs efekts. Slimību izturība laba.
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Agrīns, pašapputes, pret slimībām izturīgs un ātri augošs hibrīds. Gurķus var audzēt uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Augļi koši zaļi, ar lielām kārpiņām, spīdīgi, nav tendēti pāraugt. Vienā mezglā augi veido 3–4 augļus. Panes augstu temperatūru un stresa pilnus augšanas apstākļus. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
TOMĀTI VERANDA RED H Agrīna, zema auguma, izcila hibrīda šķirne. Lieliski ražo 2 litru podos – tā ir viena no nedaudzajām šķirnēm, kam nav nepieciešami lieli podi. Tomāti nelieli, 15 g smagi, ļoti garšīgi. Vienam augam izaug 60–75 tomāti. Augs tikai 0,5 m garš. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu pārklāj ar stiklu vai plēvi....
Sēj dēstu kasetēs vai podiņos aprīlī. Laukā izstāda vai sēj maija beigās, jūnija sākumā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē 120-200 cm augu no auga. Mīkstums blīvs, sulīgs, koši oranžs, svars 5-10 kg un vairāk. Ražu novāc septembrī. Uzglabājas labi.
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
Veģetācijas periods 28–30 dienas. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Audzē siltumnīcās un uz atklāta lauka.
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Audzē no dēstiem, sējot siltumnīcā podiņos maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām auglīgā dārza augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Optimālais patisonu augļu lielums 6 cm diametrā.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
DĀRZA SPINĀTI WINTERRIESEN Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Ja iesēj karstā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ražo vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Augļi iegareni, smailu galu, ienākušies mēdz būt tumši sarkanā krāsā, asi, sver 25–30 g. Lieto kā garšvielas. Vienam augam izaug 20–25 augļi. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Veģetācijas periods – 28–30 dienas. Piemērotākais laiks sēšanai laukā ir marts– aprīlis. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā.
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 30-35 dienās pēc uzdīgšanas.
Audzēšanai siltumnīcā sēj martā, aprīlī, laukā dobē - aprīlī, maijā. Dēstus dobē izstāda maijā, jūnijā ar rindstarpu attālumu 40 cm. Lapas sulīgas un kraukšķīgas. Ilgi neizzied. Nobriest 45-60 dienās.
Agrīns, pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām.
Veģetācijas periods – 18–20 dienas. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Augšanai labvēlīgākā temperatūra ir +18 – +21 ºC.