Indeterminanta (150-170 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā. Augsnes pH jābūt 6,2 līdz 6,8. Augļu svars 150-200 g. Laba slimību izturība. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Determinanta, vidēji agrīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. 150-200g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami vidēji 70 dienās pēc dēstu izstādīšanas laukā. Labi pacieš karstumu. Slimību izturība laba.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt 18-30 cm garus kabačus.
REDĪSI RAXEAgrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agra, bagātīgi ražojoša, ātri augoša, gara auguma (150-200 cm) ķirštomātu šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcās. Augļa svars 15-25 g. Viena no garšīgākajām tomātu šķirnēm!
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
PAPRIKA QUADRATO D'ASTI GIALLO Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, sulīgi, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām. Audzē siltumnīcā vai uz lauka.
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā, dobē aprīlī. Dēstus izstāda aprīlī, maijā. Bagātīgi zied no jūnija līdz augustam. Noderīgi dekoratīvajiem puķu stādījumiem un griezto ziedu ieguvei. Nepieciešams atbalsts. Stublājs 250 cm. 10-12 sēklu vienā gramā.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi strūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt nepārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus. 4-5 s/gr.
Sēj vairākkārtīgi - agri pavasarī, vasaras vidū un rudenī atklātā laukā 25-30 cm attālās rindās 1,5 cm sēklu no sēklas. Lokus var vākt 45 dienas pēc sadīgšanas. Šķirne viengadīga.
Audzē tikai ar dēstu. Sēja: martā siltumnīcā, laukā izstāda maijā 20x20 līdz 40x40 cm attālumā. Ražu vāc augustā. Sīpoli lieli, līdz 1 kg, saldi, svaigam patēriņam un īslaicīgai uzglabāšanai.
Sēja: aprīlī siltumnīcā vai lecektī, dēstu audzē 4-5 nedēļas, izstāda laukā maija beigās 55x70 cm attālumā, vāc septembrī. Augstražīgs hibrīds skābēšanai.
Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 95-100 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 1-2 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Hibrīds piemērots audzēšanai siltumnīcā un laukā dobē. Augļa svars no 2 līdz 3 kg. Dēstus siltumnīcā audzē 14-20 dienas. Laukā, no vējiem pasargātā vietā izstāda pēc pavasara salnām. Mīkstums sarkans, ļoti salds. Veģetācijas periods pēc dēsta izstādīšanas uz lauka 70-75dienas.
65-70 cm gara auguma, agrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobē sēju uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Ienākas 65-80 dienās pēc sējas. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Kompakti, lapiņas krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā.
Kāpelējošās dekoratīvās hiacinšu pupas sēj segtās platībās no marta līdz aprīlim, bet no aprīļa vidum laukā. Laukā dobē vai podos ar auglīgu augsni izstāda siltā, saulainā vietā, laista regulāri. Sēklas lieto arī pārtikā.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Sīvie pipari satur vairāk C vitamīna kā paprika. Lieto mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservēšanā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Daudzgadīgs augs. Siltumnīcā sēj aprīļa sākumā. Dēstus piķē dēstu kastītēs vai podos. Dobēs pārstāda maija vidū 30x40 cm attālum. Izopa lapas un ziedus izmanto kā garšvielu pie gaļas un medījumiem. Izmanto bērniem pret klepošanu naktī, hroniska bronhīta un bronhiālās atsmas ārstēšanai, pret hroniskiem iekaisumiem kuņģa un zarnu traktā, gremošanas...
Piemērots audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra digstot 23-26ºC. Sēj februārī, martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām.
Sēj sākot no marta līdz maija sākumam siltumnīcā, dēstu izstāda laukā jūnija sākumā. Uz lauka dobēs sēj jūnija sākumā. Labi aug arī plēves siltumnīcās, izstādot ne agrāk par martu. Ražu sāk vākt 45-47 dienās pēc uzdīgšanas. Vidēji agrīns, pašauglīgs hibrīds, izteikti izturīgs pret gurķu neīsto miltrasu, piemēroti marinēšanai. Bioloģiskās sēklas...
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Ļoti ražīga, vēlīna šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-125 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-10 kg. Mīkstums biezs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Noder ļoti ilgai glabāšanai un realizācijai sagrieztā veidā.
Determinanta (50-60 cm), vidēji agra sķirne, audzēšanai atklātā laukā vai plēves seguma siltumnīcā. Ražo no jūlija vidus līdz septembrim. Augļu svars 30-40 g. Laba slimību izturība. Stāda no vējiem ļoti aizsargātā vieā, pārklāj ar agrotīklu, vai plēves kupolu, ja temperatūra nokrīt zem 8°C (īpaši naktīs).
Agrīna šķirne. Izaug 30–38 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Nepieciešams atbalsts.
Sēja: no agra pavasara līdz vasaras beigām siltumnīcā un laukā slejās vai 10 cm attālās rindās, sēklu attālums rindā 2,5 cm. Sakne apaļa, sarkana, ilgi neizkurtē.
Galviņsalāti. Audzēšanai no tiešās sējas uz lauka visā veģetācijas periodā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams novākt pakāpeniski. Izaug 63-75 dienās.
Sēj dārzā dobē vairākos termiņos sākot no aprīļa. Augsnes ziņā neizvēlīgs dārzenis. Rāceņus patērē svaigā viedā, salātos, sakņu zupās, sautējumos, kā arī sāla un skābē.
Ļoti agrīna, ražīga, "minisalātu" tipa, pašapputes hibrīdā šķirne. Audzējama plēves siltumnīcā vai podos uz lodžijas, terases, balkona. Gludo augļu garums 10-14 cm. Slimību izturība ļoti laba. Audzējot dēstiem februārī, nepieciešams papildus apgaismojums. Uz 1 m² izstāda 2-3 augus.
65-70 cm gara auguma, agrīna, lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobē sēj uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Ienākas 65-80 dienās pēc sējas. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Vidēji agrīna 60-70 cm gara auguma, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobēs sēj pēc iespējas agrāk aprīlī. Sēja atkārtoti ar 10-20 dienu intervālu. Atbalsts nav nepieciešams. Ienākas 70-80 dienās pēc sējas. Mitruma un gaismas prasīgs augs.
PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Agrīna šķirne. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas, zirnīši garšīgi. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Augums 60-70 cm, nav nepieciešams balsts. Viena no agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8 °С. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojami svaigam patēriņam, konservēšanai un saldēšanai.
Piemēroti audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra dīgstot 23-26ºC. Sēj februārī , martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām. Augļa vidējais garums 32-36 cm.
Agrīna vasaras rutku šķirne, svaigam patēriņam un ilglaicīgai glabāšanai. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Šķirne noturīga pret izziedēšanu. Sēj no aprīļa līdz augusta vidum atklātā laukā, dobēs.
Vīteņaugs, kura pākstis var sasniegt līdz 70 cm garumu. Dēstus ieteicams audzēt siltumnīcā, jo sparģeļpupiņas ļoti mīl siltumu. Pa 3-4 sēkliņām sēj dēstu podiņā, pildītā ar diedzēšanas substrātu, 3 cm dziļumā aprīlī. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, auglīgā augsnē, saulainā no vējiem pasargātā vietā. Nepieciešami apmēram 3 m gari balsti. Attālums starp...
Daudzgadīgs augs. Dēstu kasetēs vai podos sēklu un smilts maisījumu sēj agri pavasarī pa virsu viegli noblīvētam kompostam. 1-2 īsto lapu fāzē piķē podos. 6 īsto lapu fāzē stāda dobē 25-30 cm attālās rindās. Attālums starp augiem 15-20 cm.
Indeterminanta (130-150 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai uz lauka vai plēves seguma siltumnīcā. Augļa svars 150-200 g. Laba slimību izturība.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Sēj siltumnīcā pa vienai sēkliņai dēstu podiņos aprīlī, maijā dēstiem. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, jūnijā, saulainā siltā dārza dobē. Mitrumprasīgs augs. Izmanto patēriņam svaigā veidā un konservēšanai. Satur karotīnus un antioksidantus, bagāts vitamīna C avots un mikroelementu avots. Šķiedrvielām piemīt organismu attīrošas īpašības.
Ražīga šķirne ar maigu garšu. Var lietot svaigus, sautētus, saldēt. Lai agrāk iegūtu ražu, ieteicams audzēt siltumnīcā, vēlākai ražai – audzē uz lauka. Vislabāk aug auglīgās un mitrās augsnēs.
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē no aprīļa līdz jūlijam vai arī nākamā gada ražai septembrī, oktobrī. Lokus ievāc vairākkārtīgi sākot ar nākamā gada maiju.
Neliela 25-30 cm auguma šķirne, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijas vai siltumnīcā. Augļa svars 15-20 g. Ļoti dekoratīvs efekts. Slimību izturība laba.
Dēstiem sēj segtajās platībās aprīlī, maijā. Atklātā laukā izsēj vai izstāda pēc salnām 70-80 cm attālumā augu no auga. Uzturā izmanto 25-35 cm garos augļus.
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Agrīns, pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē, 5-8 cm attālums starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā. Bioloģiskās sēklas pavairotas, atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Salāti ar oriģinālu krāsu, formu un garšu. Izgatavo 600-800 gramu krūmu ar kraukšķīgām lapām. Ja tos izmanto neapstrādātus, sajaucot ar citiem salātiem, tie piešķir nedaudz pikantu garšu. Audzē vasaras, rudens ražai.
Hibrīds piemērots audzēšanai siltumnīcā un laukā dobē. Augļa svars no 5 līdz 8 kg. Dēstus siltumnīcā audzē 14-20 dienas. Laukā, no vējiem pasargātā vietā izstāda pēc pavasara salnām. Mīkstums sarkans, ļoti salds. Veģetācijas periods pēc dēsta izstādīšanas uz lauka 70-75dienas.
Ļoti agrīna šķirne. Sēj maija vidū, no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā. Augšanas laikā normē dzinumu skaitu, atstājot centrālo. Novāc piengatavības fāzē, kad vālītes seglapas kļuvušas dzeltenas.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Veģetācijas periods 120 dienas. Maijā sēj siltumnīcā vai no maija vidus līdz jūnija tieši dobē atklātā vietā. Dēstus izstāda līdz augusta sākumam. Audzējams visos augsnes tipos un tipisks ziemā izmantojamais dārzenis. Īpaši rudenī, pēc salnām, lapu kāposti kļūst visgardākie - tie vairs nav tik rūgti, bet ir vitamīniem bagātāki. Kale kāpostos ir daudz...