• Lapu kāposti- vieni no senākajiem kāpostu veidiem. Augi spēj paciest līdz pat -15 ° C aukstumu. Tādēļ atstājot tos augam ārā, varēsiet ievākt ražu vēl vēlā decembrī. Tie nav kā tradicionālie galviņkāposti, jo neveido galviņu, taču aug krokotās lapu kopās. 

  • Dārza salātus iedala divās pamatšķirnēs – lapu salātos, un galviņsalātos, un romiešu salātos. Salāti var būt ne tikai zaļi, bet arī rozā. Salāti ir bagātīgi ar karotīnu, vitamīniem B1, B2, B6, PP, E, askorbīnskābi, kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu. 

  • Baziliku pazina jau Senajā Grieķijā un to dēvē par karalisko garšaugu. Tas ir piemērots zivīm, dārzeņiem, siera ēdieniem, zupām (īpaši pupiņu zupai) un dažādām mērcēm. Baziliku pievieno tomātiem, gurķiem, patisoniem, kabačiem, sēnēm.

  • Arbūzi- viengadīgi, saldi, svaigas garšas un patīkama aromāta dārzeņi. To augļi ir ar vērtīgiem dabīgajiem antioksidantiem, kas veicina šūnu atjaunošanos un stiprina imūnsistēmu. Arbūzus ieteicams sēt diedzējamajos podiņos. Piemērotākā augšanas temperatūra dienā +18-22 ° C, un naktī ap 18-22 ° C. 

  • Mikrozaļumi- mazi (7-10 cm gari) ēdami augi: bietes, redīsi, brokoļi, baziliks, saulespuķes u.c.
    Tos, atšķirībā no sēklu diedzēšanas principa, diedzē citādāk- augsnē vai uz papīra salvetes, un ēd bez saknēm.

  • Vasaras ķiploku kopšana ir līdzīga kā ziemas ķiploku, bet tiem ir viena priekšrocība- tie labāk saglabājas. Vasaras ķiploki ir piemērotāki gaļas ēdieniem.

  • Bietes ir ļoti populārs, iecienīts un bieži audzēts dārzenis. Pārtikā lieto saknes, svaigus lapu kātus un lapas. Bietes iedala lapu un sakņu bietēs. Sakņu bietes ir apaļas vai iegarenas – cilindra formā.

  • Lopbarības bietes ir laba, viegli sagremojama barība liellopiem, trušiem, zirgiem un mājputniem. Dzīvnieku ēdināšanai izmanto saknes un lapas. Lopbarības bietes samazina vajadzību pēc koncentrētas lopbarības un papildina lauksaimniecības dzīvnieku uzturu. Barojot ar lopbarības bietēm, slaucamajām govīm palielinās izslaukums, pieaug teļu svars, palielinās vistu dējība.