Salāti ir bagātīgi ar karotīnu, vitamīniem B1, B2, B6, PP, E, askorbīnskābi, kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu. Visu veidu salāti ir vērtīgs laktāzes alkaloīdu avots.
Kad sēt? III-IV mēnešos siltumnīcā vai IV-VII mēnešos augsnē.
Kad piķēt? Kad parādās pirmās lapiņas.
Kad ievākt? V-IX mēnesī.
Dārza salātus iedala divās pamatšķirnēs – lapu salātos (‘Zoltan’, ‘Lollo Bionda’, ‘Grand Rapids’, ‘Rosela’) un galviņsalātos (‘Merveille D’hiver’, ‘Rouge Grenobloise’, ‘Maximo’, ‘Lobela’, ‘Larsen’) un romiešu salātos (‘Little Gem’, ‘Galander’, ‘Intred’). Salāti var būt ne tikai zaļi, bet arī rozā (piemēram, ‘Lolla Rossa’, ‘Gaugin’, ‘Roden’, ‘Maiko’). Lapu salāti aug 25-45 dienas, galviņsalāti- 55-95 dienas, romiešu salāti- vairāk nekā 70- 100 dienas.
Galviņsalāti. Sēklas sēj ar 5 cm atstarpēm starp rindām, stāda podiņos vai citos traukos, kas piepildīti ar kūdras substrātu. Var arī sēt 1-2 sēklas kūdras tabletēs. Iesējot, tās ieteicams pārsegt ar caurspīdīgu plēvi, katru dienu to atverot. Pastāvīgā vietā tie tiek pārstādīti, kad tiem ir 5-6 īstās lapas. Stāda ar 20 cm atstarpi starp stādiem un 30 cm satarp rindām. Stādus stāda tādā pašā dziļumā, kā tie tika audzēti stādaudzētavās.
Lapu salāti. Lai veidotu agro ražu Marta mēneša beigās, salātus sēj siltumnīcā seklos traukos. Lapu salātus sēj rindās, atstājot 30 cm atstarpes starp rindām. Rekomendējami ir sēt tos uzreiz augsnē Aprīlī- Maijam. Sēj rindās, atstājot 20 cm starp augiem, piķē, kad tiem ir 1-2 lapiņas, otrreiz, kad tiem ir 8-9 lapiņas.
Speciālisti iesaka:
Salātu tālāka augšana atkarīga no tā, kādā kondīcijā tie tiek audzēti. Vislabāk tie aug +8-15 grādi Celsija. Ja temperatūra uzkāpj līdz +23 grādiem, tad salāti vispār nedīgs. Ļoti lietainos vai ļoti saulainos laikapstākļos tos nav ieteicams audzēt, jo tie zaudēs savu uzturvērtību un sāks pūt. Salāti jālaista bagātīgi, taču reti.