Bietes ir ļoti populārs, iecienīts un bieži audzēts dārzenis. Pārtikā lieto saknes, svaigus lapu kātus un lapas. Bietes iedala lapu un sakņu bietēs. Sakņu bietes ir apaļas vai iegarenas – cilindra formā.
Kad sēt? Aprīlī – jūnijā, 3–4 cm
Kad ienākas raža? Jūlijā – septembrī.
Stādīšanas attālumi: 25 x 10 cm
Vislabāk aug neitrālas reakcijas, vidēji smagā, labi un dziļi iestrādātā, ar trūdvielām bagātā mālsmilts augsnē. Galda bietēm nav nepieciešama ne īpaša augsne, ne klimatiskie apstākļi. Tās vislabāk audzēt pēc dārzeņiem, kas iepriekšējā gadā mēsloti ar kūtsmēsliem (kāposti, gurķi, tomāti, kartupeļi), pēc zirņiem un citiem pākšaugiem. Nepiemēroti priekšaugi: spināti, mangoldi, bietes.
Bietes sēj mitrā, neizžuvusī augsnē, jo izžuvušā augsnē sēklas dīgst ilgi, tāpēc sējumā augi ir dažāda lieluma un blīvuma. Biešu sēkla sastāv no augļkopas jeb bumbiņas, kurā vienā ir 2–3 vai vairāk mazu sēkliņu, tāpēc ļoti svarīgi galda bietes savlaicīgi izretināt. Bietes sadīgst 15–20 dienās. No sēklu sadīgšanas līdz sakņu veidošanās sākumam vislabāk aug 15–18 °C temperatūrā. Vairāk par citiem sakņu dārzeņiem bietēm patīk siltums un gaisma.
Kopšana. Bietes pēc sadīgšanas aug lēni. Ļoti svarīgi, lai pirmajā mēnesī sadīgušās bietes neaizēnotu nezāles, tāpēc rindstarpas un pašas dobes rūpīgi jāravē. Bietēm, tāpat kā lopbarības bietēm, svarīgs mikroelements ir bors. Ja bietēm trūkst bora, tās saslimst ar puvi, šis mikroelements samazina arī biešu slimošanu ar kraupi.
Ražas novākšana. Bietes novāc, kad saknes ir nobriedušas un pilnībā attīstījušās. Ražas novākšanas laiks ir atkarīgs no šķirnes, bet parasti to dara septembra beigās vai oktobra sākumā. Bietes nedrīkst atstāt zemē pārāk ilgi, jo pat nelielas rudens salnas var bojāt saknes. Uzglabā tikai veselas, nesaplaisājušas un mehāniski nebojātas saknes.
