Viengadīgu, viegli audzējamu, krāsainu puķu maisījums – puķu dobēm, podiem, ziedošām pļavām. Maisījumā esošās puķu sugas izceļas ar dekorativitāti, zied visu vasaru. Ja ļausiet šiem augiem pārziedēt un izsēties, nākamajā gadā sēklas sadīgs pašas bez sēšanas.Maisījuma sastāvā esošās puķes var izmantot daudzkrāsainiem pušķiem.Maisījumā dominē maigu...
ZAĻUMU MAISĪJUMS JAPANESE GREENSMaisījumā ir ātri augošu garšaugu sēklas. Maisījumā 15 dažādu augu sēklas. Maisījumu var audzēt podos, kastītēs, 1 m2 dobē, dārzā. Maisījums paredzēts pievienošanai salātiem, gaļas, zivju ēdieniem, atsevišķus maisījumā esošos augus var kaltēt. Vislabāk aug saulainā vietā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Lai šie augi būtu...
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Daudzgadīgas puķes ar krāsainiem ziediem. Efektīgi izskatās puķu dobēs starp citiem ziedošiem augiem un tad, ja tās iestādītas atsevišķi. Krāsainiem magoņu ziedi neatkārtojami izskatās ziedošās pļavās. Ja ļausiet nobriest sēklām, iesēsies pašas. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē, saulainās vietās. Vienā vietā var augt vairākus gadus.
Viengadīgas ātri augošas un viegli audzējamas puķes. Ar dekoratīvām divkrāsainām lapām un ziediem. Akmensdārzos un puķu dobēs šo puķi audzē kā fona augu. Izcili sader ar puķēm košās krāsās. Grieztas vāzē saglabājas 2 nedēļas. Vislabāk aug auglīgā, labi iestrādātā, mitrā augsnē. Sula indīga.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Daudzgadīgas puķes ar oriģināliem krāsainiem un smaržīgiem ziediem. Stāda puķu dobēs, ziedus izmanto griešanai. Labi aug nelielā koku paēnā, tumšākām dārza vietām piešķir krāsainumu. Ziedi patīk bitēm un tauriņiem. Šīm puķēm patīk auglīga un mitra augsne. Vienā vietā var augt 3–4 gadus. Pārziemo nepiesegtas.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
LOKU SĪPOLI WITTE VAN LISSABON Agrīna, ražīga loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 50-60 dienas. Neveido sīpolus. Loki ar maigu garšu, garu, baltu, paresninātu stublāju. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Var sēt rudenī, lai ražu iegūtu agri pavasarī.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI UTRILLO Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pākstis tumši zaļā krāsā, 12–13 cm garas, katrā ienākas apmēram 10 šķautņainas sēklas. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
CUKURZIRNĪŠI NORLIAgrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Jāplūc, kas izaugušas 5–6 cm garas. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
PUĶU MAISĪJUMS TUBINGERKrāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Viengadīgi, 60 cm augsti, labi augoši kāpelējoši ziedi. Stāda puķu dobēs, vāc pušķiem, piemērotas audzēšanai uz balkona. Ziedi ir 6-8 cm diametrā, ķekari ir kompakti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Laistīšana nav nepieciešama, bet apūdeņotajiem augiem ziedkopas ir lielākas un zied ilgāk....
Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi nelieli, sīkām kārpiņām. Audzē atklātā laukā. Sēj laukā, kad augsnes temperatūra 10cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 °C. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Paredzēts audzēšanai atklātā laukā. Augļi nav rūgti, ar lielisku garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Laukā sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 ºC temperatūrai.
Audzē atklātā laukā. Raža jāvāc katru dienu, kad augļi ir 5-8 cm gari. Piemēroti konservēšanai un lietošanai svaigā veidā. Tajā pašā vietā var audzēt pēc 2–3 gadiem.
Augļi tumši, zaļi, kraukšķīgi. Piemēroti kornišonu audzēšanai – šim nolūkam ražošanas laikā plūc 5–6 cm garus augļus. Šīs šķirnes gurķus ēd svaigus vai marinē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Gurķi ar lielām kārpiņām, tumši zaļi. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, marinē, piemēroti neilgai skābēšanai.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
TIMIĀNSDaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, dekoratīvi augi, medusaugi. Audzē puķu dobēs, kā paklājveida zāliena augu, ziemā uz palodzes. Izmanto svaigas vai kaltētas lapas, jaunos dzinumus, ziedus. Vislabāk aug mālsmiltī, saulainā vietā.
SĒJAS PAZVĒRĪTE RUCOLAViegli audzējams un ātri augošs lapu dārzenis. Uzturā izmanto svaigas pikantās garšas lapiņas. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
BAZILIKI AROMATICO DELLA RIVIERA LIGUREBazilika šķirne ar ļoti smaržīgām lapiņām. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapiņas, tās pievieno gaļas, zivju ēdieniem, dārzeņu salātiem, īpaši piemērots pievienošanai tomātiem. Baziliku audzē uz palodzēm, siltumnīcās, karstā vasarā – arī uz lauka.
BIETES NOIRE D'EGYPTE Vidēji agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 85–95 dienām. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
KORIANDRS SĒJASVispopulārākā un pasaulē biežāk lietotā garšzāle ar īpašu garšu un aromātu. Pievienošanai ēdienam lieto svaigas lapiņas un kaltētas sēklas, īpaši piemērots gaļas un zivju ēdieniem. Lai būtu svaigas lapiņas visu sezonu, koriandru vajadzētu sēt no marta līdz jūlijam ik pēc 20 dienām.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
GALDA BURKĀNI NANTESE 2Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
GALDA BURKĀNI FLAKKEE 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 115–120 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS SPEEDYViena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Sēj maijā - jūnijā dēstu dobē. Dīgst 14-20 dienas. Izstāda septembrī 25x30 cm attālumā. Zied jūnijā - jūlijā. Augs 60-70 cm augsts. Daudzgadīgas.