Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Ļoti agrīns, ražīgs hibrīds. Daudz augļu - vienā posmiņā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar gludu mizu, tie nav rūgti. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, vidēji izturīgs pret neīsto miltrasu. Gurķus audzē uz atklāta lauka un zem seguma. Var audzēt pie balstiem. Lieto svaigus, var konservēt un skābēt.
Daudzgadīgi, pret salu un sausumu izturīgi, pret augsni mazprasīgi lapu dārzeņi. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Var augt arī paēnā. Vislabāk aug +13–18 °C temperatūrā. Vislielāko ražu iegūst otrajā un trešajā gadā. Pārtikā lieto jaunās lapiņas.
Agrīna šķirne. Saknes garenas, sarkanas, ar baltu galiņu, mīkstums stingrs, ar lielisku garšu. Audzē siltumnīcās un uz lauka agras ražas iegūšanai pavasarī. Vislabvēlīgākā temperatūra augšanai 18-20 °C, ja temperatūra augstāka par 26 °C, saknes kļūst cietas, izkurtē. Jūtīgi reaģē uz mitruma trūkumu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, neitrālā...
Agrīna šķirne, ražu ievāc 31–34 dienas pēc sadīgšanas. Saknes ir garenas, neplaisā, mīkstums balts, sulīgs, maigs. Audzē siltumnīcās (agrai pavasara ražai) un laukā (pavasara un rudens ražai). Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7).
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Agrīna saldās kukurūzas šķirne. Veģetācijas periods – 90 dienas. Augi izaug līdz 180–220 cm augsti. Veido mazas, saldas dzeltenas vālītes. Kukurūzu uzturā lieto svaigu, var pārstrādāt, ļoti piemērota konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, mitrā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1,4–1,5 m augsti. Vālītes garas, uz stublāja 2–3, graudi dzeltenā krāsā, ar labu garšu. Vālītēs daudz cukura, cietes, olbaltumvielu un vitamīnu. Vālītes sāk novākt augusta vidū, kad graudi ir mīksti un sulīgi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā,...
Daudzgadīgs, ražīgs, dekoratīvs augs, kuram nav nepieciešami īpaši augšanas apstākļi. Dzinumi maigas garšas, gaiši zaļi. Vienā vietā var augt 20 un vairāk gadus. Izcili ziemo pat -30 °C temperatūrā. Augs izaug aptuveni 1,2 m augsts. Ja sparģeļus sēj no sēklām, ražu var novākt pēc 3 gadiem, kad dzinumi izaug 1–1,5 cm diametrā.
Vidēji agrīna gara auguma tomātu šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Augļi bumbierveida, nedaudz šķautņaini, sver apmēram 200-250 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, tie piemēroti sulas spiešanai, mērču gatavošanai. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmās īstās lapiņas. Audzē siltumnīcās.
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana. Piemēroti Kornišonu audzēšanai. Augļi nelieli, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni. Nepaliek rūgti. Var ēst svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret kladosporiozi, īsto miltrasu. Vidēji izturīgs pret gurķu mozaīkas...
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Agrīna, ražīga, daļēji pašapputes tomātu šķirne. Augi zema auguma, kas beidzas ar ziedu ķekaru. Augļi sver aptuveni 80 g, gaļīgi, koši sarkanā krāsā, ļoti garšīgi. Šķirne izturīga pret zemu temperatūru, tādēļ sēklas var sēt tieši augsnē. Ražo arī vēsākā vasarā. Audzē uz lauka.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīns saldās kukurūzas hibrīds, kas izceļas ar ražīgumu, augu izturību un labu augu veselību. Veģetācijas ilgumu – 100 dienas no iesēšanas brīža. Augi izaug 170 līdz 190 cm gari. Izaug apmēram 250–320 g smagas un 20–25 cm garas dzeltenas un ļoti saldas vālītes. Ēd svaigas, piemērotas pārstrādāšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa...
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Ražīga eļļas ķirbju šķirne. Audzē sēklu ieguvei. Sēklas tumši zaļas, lielas, bez miziņas, ļoti garšīgas, tiek augsti novērtētas lielā cinka daudzuma dēļ. Augļi apaļi, ienākušies – oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk aug saulainā aizvējā, labi mēslotā, irdenā, ātri sasilstošā augsnē. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Agrīns hibrīds. Ražu novāc, kad pagājušas 25-30 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, ar maigu garšu, līdz 3 cm diametrā. Lapas īsas, leknas. Audzē uz lauka un zem seguma pavasara un rudens ražai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Siltumu mīlošs dārzenis ar ložņājošu stublāju. Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Piemēroti uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Agrīna šķirne, kas izaug 70–75 dienās. Augi apmēram 70–90 cm augsti. Pākstis 14–17 cm garas ar 2–5 pupām. Svaigi novāktas sēklas ir gaiši zaļā krāsā ar pelēku plankumiņu, bet izkalstot kļūst dzeltenīgas. Šīs šķirnes pupiņas ir ļoti lielas – 1 000 tikko izlobītu sēklu sver apmēram 4,3–4,4 kg. Lieto vārītas, sautētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo...
Agrīns pašapputes hibrīds. Tas ir ne tikai izturīgs pret slimībām, kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, bet arī piemērots audzēšanai nelabvēlīgos laika apstākļos, īpaši tad, ja nav iespējas nodrošināt regulāru laistīšanu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi sīkām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, konservē.
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Arbūzu šķirne, kas ražo arī vēsākās vasarās. Audzē zem seguma vai atklātā laukā. Augļi ovāli, sver 5–7 kg. Mīkstums oranžs, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla...
Agrīna ražīga krūmu šķirne. Augs ir kupls. Augļi ir gareni, apmēram 20 cm gari, ar gaiši zaļu spīdīgu miziņu. Augļus var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai iegūtu ražu agrāk, ieteicams izaudzēt stādus. Tos augsnē stāda, kad beigušās salnas. Ražu ievāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā vietā aizvējā.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
Augi izaug līdz 60 cm augsti, ar tumši violetām lapām, kuras izmanto pārtikā. No lapām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augs pacieš stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama pavasara, vasaras un rudens ražai. Agrīnajai ražai var sēt tieši augsnē vai stādīt siltumnīcā izaudzētus stādus. Veģetācijas periods – 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa balta, nosegta ar lapām, blīva. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Šķirnes stublāji ložņājoši, vienam augam izaug 7–10 augļi, ienākas ļoti maziņi, dekoratīvi ķirbīši. Augļi apaļi, plakani, ribaini, ar oranžu miziņu, sver 150–350 g. Piemēroti ne tikai dekorēšanai, bet arī ēdiena gatavošanai, var sautēt, cept, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Labi ražo arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Augļi gaiši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Izturīgi pret īsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Labi panes neīsto miltrasu. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Vislabāk aug ar humusu bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē....
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Izaug pa 3 pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 8 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus ēd svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā...
Vidēji vēlīna šķirne. Galviņas izveidojas 100-115 dienas pēc iestādīšanas. Galviņas garenas, stingras, 2-2,5 kg smagas. Lieto svaigā veidā, piemēroti skābēšanai, lapas satur daudz cukura. Labi aug samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Tajā pašā laukā kāpostus var stādīt ne agrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Siltumu mīloša kultūra, audzē siltumnīcās un uz lauka. Vidēji agrīna šķirne. Augļi sver aptuveni 3,5-5,5 kg, mīkstums dzeltens, salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, uz ražu var cerēt tikai karstā vasarā, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu. Lai augļi nobriestu, kā uz lauka, tā siltumnīcā stāda stādus. Tie var aiziet bojā, ja temperatūra zemāka par...
Vidēji vēlīna, ļoti auglīga, pret fuzariālo vīti izturīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 65–75 cm augstumam, vienā stiebra daļā starp lapu žāklēm izaug pa trīs pākstīm. Pākstis tumši zaļā krāsā, apmēram 7 cm garas. Vienā pākstī ir 6-8 zirņi. Ēdami svaigā veidā, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota smilšmāla...
“Crimson Sweet” tipa hibrīds izcili ražo visdažādākajos klimatiskajos apstākļos. Raža nobriest 68–72 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli, gareni, svars sasniedz 12–15 kg, reizēm 18 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam,...
Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Pašapputes, pret slimībām izturīgs, ļoti agrīns (41–52 d.) un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Audzēšanai uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Ražo vienmērīgi un bagātīgi. Augļi ar sīkām kārpiņām, lielākā ražas daļa izaug uz galvenā stublāja. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Gara auguma, vidēji agrīna, sena šķirne. Augļi gana lieli, ar plānu miziņu, sulīgi, saldi, garšīgi. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Labi aug arī vēsākā vasarā, jo šķirne selekcionēta Krievijā, Sibīrijā. No viena auga sezonā var iegūt 12–18 kg ražas. Ēd svaigus, konservē, izmanto mērču gatavošanai.
Daudzgadīgs augs ar dzeltenām, saldām un smaržīgām ogām. Ražo no jūnija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu. Tajās ir ogļhidrāti, organiskās skābes, C, B un P vitamīns.
Lieliska, dārzkopju amatieru iecienīta vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 2 metrus gari, tādēļ nepieciešami balsti. Augļi lieli, apmēram 200-600 g smagi, garšīgi. Šķirne piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās. Visu veģetācijas laiku jāizkniebj dzinumi lapu padusītēs. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista dienas pirmajā pusē.
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Augļi lieliskas kvalitātes, ar rupjām kārpiņām, garšīgi, nekļūst rūgti. Izturīgi pret gurķu mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Var lietot svaigus, konservēt, skābēt. Vislabāk aug ar trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.