Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna gara auguma tomātu šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Augļi bumbierveida, nedaudz šķautņaini, sver apmēram 200-250 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, tie piemēroti sulas spiešanai, mērču gatavošanai. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmās īstās lapiņas. Audzē siltumnīcās.
Vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Veģetācijas periods 135-145 dienas. Ilgi uzglabājas uz lauka. Kāpostaugs ar augstu uzturvērtību. Patērē svaigus un uzglabā.
Vidēji agrīna sarkano galviņkāpostu šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā izstāda labi norūdītus dēstus maija sākumā. Vidējais galviņas svars 1,0-1,5 kg. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Izmanto svaigam patēriņam, kā arī uzglabā patēriņam ziemā.
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna šķirne. Izaug 50-60 dienās pēc iesēšanas. Saknes garas, lielas, baltas, ar maigu garšu. Var lietot svaigus un ilgi uzglabāt. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla augsnē un skābā augsnē izaug deformēti, ir ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 10-15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 20-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Vēlīna šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Lielu sakņu ieguvei sēj 25-30 sēklu uz tekošo metru no aprīļa beigām līdz jūnijam. Izsējas dziļums ir 2-2,5 cm. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Agrīna šķirne, ražu novāc 20-27 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, baltas, sulīgas ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Sēklas sēj izkliedsējā dobē maijā, jūnijā, trūdvielām bagātā dārza augsnē. Salātiem ievāc nepāraugušas lapas. Lieto gan svaigā, gan vārītā veidā. Viegls, pikants un atsvaidzinošs, maigu un kraukšķīgu Āzijas zaļumu maisījums.
Agrīnai ražai lecektīs sēj dēstu kasetēs sākot no marta, aprīļa. Kad dēsti izauguši 6-8 cm, tos norūda un izstāda dobēs trūdvielām bagātā augsnē. Slimību profilaksei ievērot augu seku. Garša salda. Izmanto svaigam patēriņam salātiem. Galviņas iespējams uzglabāt ledusskapī līdz 8 nedēļām.
Sēj martā siltumnīcā dēstiem. Dārzā izstāda maija sākumā 40-45 cm attālās rindās, attālums starp dēstiem rindā 25-30 cm. Novāc 30-40 dienas pēc izstādīšanas. Agrākas ražas ieguvei izstāda lecektīs, sabiezināti līdz 15 cm attālumā.
Sēja: no marta sākuma līdz maija beigām, dēstu audzē 5-6 nedēļas, laukā izstāda no aprīļa līdz jūlija sākumam 55x70 cm attālumā, vāc pēc 2,5 mēnešiem. Augsttražīga šķirne ar lielām, blīvām, baltām galviņām.
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, violetas krāsas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis.
Sēja: aprīlī siltumnīcā vai lecektī, dēstu audzē 4-5 nedēļas, izstāda laukā maija beigās 55x70 cm attālumā, vāc septembrī. Augstražīgs hibrīds skābēšanai.
Sēja: marta sākumā siltumnīcā, dēstu audzē 5-6 nedēļas, izstāda laukā aprīļa beigās - maija sākumā 50x50 vai 35x70 cm attālumā, vāc jūnija beigās. Augstražīgs hibrīds, neizzied, galviņas apaļas, ilgi neplaisā.
Agrīna šķirne, audzē lietošanai svaigā veidā. Izaug 40-45 dienu laikā. Saknes 12-15 cm garas, konusveidīgas, mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Piemēroti audzēšanai rudens ražai. Rutki labi aug dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Agrīna šķirne. Izaug 25-28 dienu laikā pēc sējas. Saknes lielas, apaļas, sarkanas, neplaisā. Mīkstums balts, vietām ar sārtu nokrāsu, sulīgs, ar maigu garšu. Redīsos ir daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir fermenti, kas uzlabo vielmaiņu. Vislabvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai ir 16-20 °C. Sēklas sāk dīgt pie 2-4 °C.
Zema auguma, dārzkopju amatieru iecienīta tomātu šķirne ar maziem auglīšiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, skaisti sarkanā krāsā, līdz 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu ūdeni...
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Siltumnīcā sēj dēstiem dārzeņu audzēšanai piemērotā substrātā vai laukā dobē. Pēc pēdējām nakts salnām, 6 nedēļas augušus dēstus izstāda paliekošā vietā. Gatavību sasniedz 80-120 dienās pēc sadīgšanas. Izmanto dekoratīvo pušķu veidošanai, interjeru noformēšanai.
Agrīns, ražīgs puskrūmu hibrīds, kas labi ražo arī vēsākā vasarā. Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Determinanta (50-60 cm), agrīna, stabili ražīga šķirne. Augļu svars 60-65 g. Labākais dēstu podiņa diametrs 10-12 cm, tilpums 1 litrs. Plēves seguma siltumnīcā vai dobē siltā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē dēstus izstāda jūnija sākumā vai vidū.
Agrīna vasaras rutku šķirne, svaigam patēriņam un ilglaicīgai glabāšanai. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Šķirne noturīga pret izziedēšanu. Sēj no aprīļa līdz augusta vidum atklātā laukā, dobēs.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Audzē līdzīgi tomātiem ar dēstu siltumnīcā vai laukā pēc salnām. Auglīši ir saldskābi vai viegli rūgteni, tos lieto tikai pilnīgi ienākušos. Kā ārstniecības augs satur A, B, C vitamīnus, piemīt pretiekaisumu, pretvīrusu un pretvēža īpašības, kā arī kavē holesterīna uzsūkšanos organismā.
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Siltumu mīlošs dārzenis ar ložņājošu stublāju. Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Piemēroti uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. Nepieciešams balsts.
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Agrīna, populāra lauku tomātu šķirne. Izstādot dobē nepieciešams balsts. Augums līdz 150 cm. Augļi 180-200 g smagi. Uz lauka dobēs, aizvējā izstāda jūnijā, jūlija sākumā. Pirmie augļi gatavību sasniedz 58-65 dienās pēc izstādīšanas.
Galviņsalāti. Audzēšanai no tiešās sējas uz lauka visā veģetācijas periodā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams novākt pakāpeniski. Izaug 63-75 dienās.
Viena no vecākajām un populārākajām ķirbju šķirnēm. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augļi izaug līdz 5–15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga indeterminanta šķirne. Piemēroti audzēšanai segtajās platībās (stikla un plēves seguma), izsēt agri pavasarī 15-20ºC temperatūrā, izpiķēt un izstādīt 45x45 cm attālumā. Augļi 80-120 g smagi.
Sēj vasaras vidū jūnija beigās jūlijā, auglīgās, irdenās dārza augsnēs. Atkarībā no augšanas apstākļiem veģetācijas periods 90-120 dienas. Mitrumprasīgs augs. Rutkus novāc pirms rudens salnām, oktobrī, kad saknes sasniegušas 5-10 cm diametru un uzglabā no 0ºC līdz +4ºC temperatūrā.
Sēja: no agra pavasara līdz vasaras beigām siltumnīcā un laukā slejās vai 10 cm attālās rindās, sēklu attālums rindā 2,5 cm. Sakne apaļa, sarkana, ilgi neizkurtē.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kg. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Divgadīgs augs. Pārtikā lieto sulīgās lapas un lielos sarkanos lapu kātus. Viegli audzēt, mazprasīgas pret augsni, ražu novāc 60 dienas pēc sējas. Rudenī izraktās mangolda saknes izdzen lapas agri pavasarī. Siltā ziemā apsegtas saknes pārziemo uz lauka. Vislabāk aug neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē.
Sēj dārzā dobē vairākos termiņos sākot no aprīļa. Augsnes ziņā neizvēlīgs dārzenis. Rāceņus patērē svaigā viedā, salātos, sakņu zupās, sautējumos, kā arī sāla un skābē.
Vidēji vēlīna šķirne. Dēstiem sēj siltumnīcā februārī, martā. Maijās izstāda dobēs 12-16 cm dziļi, barības vielām bagātā augsnē. Puravus uzrušina vairākas reizes sezonā, tā pagarinot balto neīsto stublāju.
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
65-70 cm gara auguma, agrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobē sēju uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Ienākas 65-80 dienās pēc sējas. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
Kressalātu audzēšanai var izmantot perlītu, zāģu skaidas, kokosa šķiedras spilventiņus, filtra papīru. Agrai lietošanai vāc 5-7 dienas augušus dīgstus. Lapu raža ienākas 20-25 dienās pēc sējas. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu.
Rukolu sēj no aprīļa līdz vasaras vidum, audzēšanai izvēloties auglīgas, irdenas augsnes un saules apspīdētā vietā. Rukola ir aukstumizturīga, mitrumprasīga kultūra, kas labi jūtas agri pavasarī un arī rudenī, paciešot pat nelielas salnas. Pēc sadīgšanas retina, atstājot 15-25 cm starp augiem rindā.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Gara auguma šķirne. Audzē polietilēna siltumnīcās, uz lauka vai uz balkona. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Augļi sīki, bumbiera formas, ļoti garšīgi, sver apmēram 15–20 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Jaunais GARDENA teleskopiskais koku un krūmu atzarotājs "StarCut 410 plus" ir īsts speciālists darbā ar augstiem kokiem un krūmiem. Produktam ir teleskopisks alumīnija rokturis, kuru var noregulēt no 230 līdz 410 cm. Tas padara GARDENA "StarCut 410 plus" teleskopisko atzarotāju vēl elastīgāku, sasniedzot 6,5 m augstumu, ieskaitot lietotāja augstumu. 12x...
Impregnēts māla šķīvis, Pelēks, diametrs 26cm.
Kūdras substrātu izmanto balkonu ziedu (pelargoniju, surfiniju, petūniju, lobēliju, fuksiju, vībotņu, begoniju u.c.), terašu, ziemas dārzu un ziemas dārzu audzēšanai un pārstādīšanai, esošās zemes papildināšanai un uzlabošanai.
Viengadīgs, ļoti kokains augs, 30–70 cm augsts, aptuveni 30 dienas zied ar dekoratīviem ziliem ziediem. Vislabāk aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs. Augsnē, kur augusi facēlija, lieliski iederas dārzeņi un garšaugi. Facēliju var izmantot arī dzīvnieku barībai, ja sēj kā maisījumu ar vārpaugiem vai pākšaugiem. Sējot aprīlī un vēlāk katra mēneša sākumā un...
Ūdens trauks, tilpums 45L, plastmasa, melnā krāsā.
Izturīga un ērta sniega lāpsta ar metāla kātu Augstums 145 cm, darba daļas platums 55 cm, augstums 38.5 cm. Temperatūras izturība līdz pat -40 grādu salā.
Izturīga un ērts sniega šķūris ar metāla rokturi. Augstums 127cm, darba daļas platums 80cm, augstums 44cm.