Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Agrīns partenokarpu (pašapputes) gurķu hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, polietilēna siltumnīcās. Augļi ļoti garšīgi, kraukšķīgi, zaļi ar kārpiņām, nav rūgti, labas konsistences. Augļus ievāc 10 cm garus. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām. Izturība ļaus, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus un ievērojot agrotehniskas prasības,...
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Lapas izmanto salātu, biezputru, zupu pagatavošanai, un tās var uzglabāt ziemai. Vislabāk tas aug mēreni trūdošās un diezgan auglīgās augsnēs. Ja sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot vasaras vidū - raža būs zema. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka un kvalitatīvāka raža. Stādīšana ir kārtīga, ar vienādiem...
Puķu zirņi | Princess ElisabethViengadīgs vīteņaugs, 1–2 m augsts. Ziedi spilgti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, ar trūdvielām bagātā, 30 cm dziļumā uzrakstā un irdenā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj pa 3–5 sēklām pie balstiem. No tiem var veidot ziedošu un smaržojošu...
Viena no agrīnākajām vērša sirds tipa tomātu hibrīdām šķirnēm, kam ienākas ļoti lieli, gaļīgi un gardi augļi. Tie ir ne tikai gardi, bet arī lieli, viens auglis var būt līdz 700 g smags. Šie tomāti īpaši patiks tiem, kam garšo tomātu salāti. Šķirne piemērota arī zupu un mērču gatavošanai.Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu...
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Agrīna šķirne. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Saknes apaļas, skaisti sarkanā krāsā, ar baltu vidu, izturīgas pret plaisāšanu. Ražu novāc, kad pagājušas 28–32 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agrai...
Agrīna (Iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Izaug nelielas, apmēram 400 g smagas galviņas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek...
Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas gaiši zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Stāda 20 x 25 cm attālumā,...
Agrīnu šķirņu salātu maisījums. Lapiņas nelielas, ar labu garšu, zaļā un sarkanā krāsā. Šķirņu maisījums piemērots salātu audzēšanai pavasara, vasaras un rudens ražai. Aug ātri, izaug 35–50 dienās. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē bez nezālēm. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir...
Agrīns, pašapputes, ātri augošs hibrīds, kam izaug daudz augļu. Veido īsus sānu dzinumus. Visas veģetācijas laikā ražo ļoti bagātīgi. Izturīgs pret kraupi, miltrasu, vidēji izturīgs pret mozaīkas vīrusu. Augļi gaiši zaļi, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, nav tendēti pāraugt, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē, piemēroti neilgai skābēšanai. Audzē dažāda...
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
Ļoti agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, kas sāk ražot ātri un ražo ilgi. Augi atklāta tipa, ar mazu lapotni – tas atvieglo ražas novākšanu. Hibrīds izturīgs pret slimībām, raksturīga vienmērīga ienākšanās visas veģetācijas laikā un ļoti laba reģenerācija pēc šī perioda. Augļi ar lielām kārpiņām, ļoti mazu sēklotni, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē,...
Krūmveida šķirne, izturīga pret slimībām. Veģetācijas periods 53–58 dienas. Augļu forma atgādina zoss kaklu, bet uz dzeltenās mizas paaugstinātas kārpiņas. Pārtikā lieto jaunus augļus, kuriem raksturīga izcila garša un tekstūra. Tos var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus.
Agrīns hibrīds, paredzēts blīvai stādīšanai. Ja radīti atbilstoši audzēšanas apstākļi, var audzēt visu gadu. Veģetācijas periods 70 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, nedaudz garenas, 0,5–1 kg smagas. Tās neplaisā, labi glabājas uz lauka, nezaudējot kvalitāti. Šos kāpostus var lietot svaigus, vārīt vai sautēt.
Šis hibrīds paredzēts mazu lapiņu audzēšanai, kurus pārtikā var lietot jau 30 dienas pēc sadīgšanas. Lapas gludas, ar sarkaniem lapu kātiņiem. Mazās lapiņas ļoti piemērotas sātiem, uzkodām. Tās var izaudzēt mājās uz palodzes. Tāpat var tradicionāli sēt augsnē un 58–60 dienas pēc sadīgšanas lapu bietes būs parastā lieluma. No izaugušajām lapiņām un lapu...
Vēlīna, ražīga, pret sēnīšu slimībām izturīga ‘Nantes’ tipa hibrīda šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 140 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes 18–22 cm garas, 2,5–4 cm diametrā, sver 100–200 g, koši oranžā krāsā, gludas, sulīgas. Šie burkāni, nezaudējot kvalitāti, glabājas pat līdz jūnija beigām. Sēklas var būt kodinātas. Kodināšanas līdzeklis aizsargā...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, lieli, 3–4 kameru, sver ap 300 g, ar 4–5 mm biezām sieniņām, melnā krāsā, nogatavojoties paliek sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Augļa miziņa tumši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi 4–5 cm diametrā, piemēroti konservēšanai, lielākie cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Vidēji agrīns ‘San Marzano’ tipa zema auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret slimībām. Audzēšanai uz lauka. Augļi bez zaļa plankuma pie kātiņa, gaļīgi, sver 80–90 g, viegli noņemama miziņa, tāpēc labi piemēroti mērču, tomātu pastas gatavošanai, konservēšanai un pat saldēšanai.
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā mēdz būt 7–8 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Pākstis ēd svaigas, šī šķirne ļoti piemērota konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna, ražīga šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi gareni, 1 cm diametrā, 22 cm gari, 2 mm biezām sieniņām, sver 30–40 g. Augļi gaiši zaļi, ienākoties mana krāsu uz sarkanu, to forma atgādina ragu. Paprikas audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Šī šķirne īpaši piemērota konservēšanai, tāpēc augļus var atstāt veselus, nesagrieztus.
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomāts. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves seguma siltumnīcās. Piemēroti konservēšanai un kaltēšanai saulē vai krāsnī. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 100-130 grami. Slimību izturība laba. Gramā ap 400 sēklu.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs, pret slimībām izturīgs hibrīds, kam raža ienākas 80–85 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Audzē siltumnīcā vai uz lauka. Augi spēcīgi un lekni. Augļi ovāli, ar gaišu miziņu, nav tendences plaisāt, sver 4–5 kg. Mīkstums salds, aromātisks. Aizmetušies augļi augs ātrāk, būs lielāki, ja to galotnes pēc piektās lapas no pēdējā atstātā...
Vēlīna, ražīga šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 115-120 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes konusveida, spilgti oranžā krāsā, saldas, izaug 18-24 cm garas. Nav tendences plaisāt. Piemēroti rudens ražai un glabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Ļoti agrīna jauna hibrīdšķirne ražas iegūšanai vasarā. Galviņas ļoti garšīgas, piemērotas lietošanai svaigā veidā, sver 2,2–2,7 kg, vienāda lieluma un formas. Audzē pavasara un vasaras ražai. Izaug 51–57 dienās no stādu iestādīšanas. Šīs šķirnes kāpostu galviņas, salīdzinot ar citām agrīnajām šķirnēm, nesaplaisā pat tad, ja ražas novākšana tiek novēlota....
VersaMAX ROBUST – ganību maisījums, kas galvenokārt sastāv no ganību airenes un auzenes. Paredzēts ganībām, skābbarības izgatavošanai un sienam. Iemantojis atzinību, jo ātri ataug pēc noganīšanas. Maisījumam nav nepieciešami īpaši augšanas apstākļi, tas ir ziemcietīgs. Izsējas norma:: 30–35 kg/ha....
Maisijums sastāv no smalkām graudzāļu šķirnēm. Speciāli paredzēts maisījums ēnainām vietām, dārziem un parkiem. Nav nepieciešama regulāra mēslošana un laistīšana, tā saglabājot ekoloģisku balansu. Izsējas norma: 3,0–4,0 kg/100 m². Sastāvs:...
Zāliena sēklu maisījums ar balto maura āboliņu. Maisījums sniedz ekoloģisku risinājumu zaļojošiem zālieniem, neizmantojot slāpekli kā mēslojumu. Tas var tikt izmantots piemājas dārziem, parkiem un spēļu laukumiem. Pamatā zāliena sēklu maisījums sastāv no smalklapainām zāļu šķirnēm, kas dos labāko zāliena paklāju no kompakti un zemu augošas zāles. Ātra...
Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–70 cm gari. Pākstis 7–8 cm garas ar 7–8 lieliem zirņiem. Tie ir ļoti garšīgi un saldi. Lieto svaigus, piemēroti saldēšanai.
Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
Augstas kvalitātes maisījums no smalklapu zāles sugām, kuras veido blīvu un zemu segumu. Īpaši izvēlētās zāles šķirnes lieliski pacieš dzīvnieku urīnu, tāpēc ir daudz mazāka iespēja, ka šajā zālienā parādīsies atmirušas vietas. Zāliens lieliski aug gan saulainā vietā, gan ēnā. Izmīdītās vietas vai bojāta velēna ātri atjaunojas.Sēklu izsējas norma: 3,0–4,0...
Krāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.