Agrīns, ražīgs hibrīds. Veģetācijas periods - 70 dienas. Ziedkopas vienāda lieluma, izturīgas pret izziedēšanu. Hibrīds izturīgs pret sēnīšu slimībām. Audzē agrīnai vasaras un rudens ražai. Tajā pašā laukā var audzēt pēc 3–4 gadiem. Vislabāk aug auglīgā, ar trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Var lietot vārītus, ceptus, saldētus un...
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods – apmēram 120 dienas. Saknes apaļas, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, miziņa gluda. Saknes piemērotas pārstrādāšanai, vārot nezaudē krāsu. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā,...
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Kvalitatīvā mikstūra sastāv no smalkas graudzāļu sugas, zema audze. Zāliens augs gan saulainās vietās, gan ēnā. Piemērots aukstiem un mēreniem reģioniem. Blīvu, smalklapains zāliens. Pļavas skarene nodrošina labu noslodzes izturību un tai piemīt augsta ziemcietība. Koša, patīkama lapojuma krāsa. Izsējas norma: apt. 3 - 4 kg/ 100². Sastāvs:...
Universāls maisījums. Labi aug saulainā vietā un ēnā. Piemērots lielām platībām, nav nepieciešama īpaša aprūpe. Izsējas norma:3,5 kg/100 m² . Sastāvs:...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nebūs liela. Lai iegūtu agru ražu, sēj rudenī. Spināti ir vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem — no lapām gatavo salātus, biezeņus, zupas, tos var konservēt ziemai. Uzturvērtības dēļ ļoti piemēroti bērnu un diētiskajam uzturam. Vislabāk aug auglīgā augsnē.
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Daudzgadīgi sīpoli, vieni no visagrākajiem dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļoti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Maisījums apzaļumošanai, kas izceļas ar vienkāršu apkopi un sastāv no ātri dīgstošām zāles šķirnēm. Sēklas nepieciešams sēt jau sagatavotā augsnē un izvēlēties bezvēja dienu lai vienmērīgi izplatīt sēklas. Zālienu regulāri nepieciešams laistīt un pļaut. Izsējas norma:3,5 kg/100 m²....
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Agrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Pirmās var sākt plūkt, kad tās izaugušas 5–6 cm garas. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Daudzgadīga stīgotāja apakšzāle. Labi aug vidēji smagās, kultivētās augsnēs, daudzus gadus var augt vienā vietā. Izturīgs pret nomīdīšanu, veido blīvu un līdzenu velēnu. Sēj maisījumos ar citiem vārpaugiem. Ilgi dīgst. Izturīgs pret pavasara salnām, labi aug ēnā. Sēklas iestrādā 0,5–1,0 cm dziļumā, var sēt no agra pavasara līdz rudenim.Sēklu izsējas norma...
Lēni augošs dekoratīvais zāliena sēklu maisījums kas veido kompaktu un zemu zālienu. Ieteicams pļaut zāli, kad tās garums ir 10-12 cm. Sastāvs: 45% Festuca rubra L. 45% Festuca rubra L. 10% Poa pratensis L.
Maisījums paredzēts aktīvās atpūtas zonas, sporta laukumu apzaļumošanai. Zāliens augs saulainās un ēnainās vietās. Izmīdīts zāliens ātri atgūstas. Zālienu var sēt no agra pavasara līdz vēlam rudenim, dažkārt pat oktobrī un novembrī, tieši pirms sala - tad sēklas sadīgst nākamā gada pavasarī. Pirms sēšanas sēklas nepieciešami labi samaisīt. Vienmērīgu un...
Maisījums apzaļumošanai, kas izceļas ar vienkāršu apkopi un sastāv no ātri dīgstošām zāles šķirnēm. Var sēt no agra pavasara līdz rudenim,un dažkārt arī oktobrī-novembrī, tieši pirms sala - iesētas sēklas dīgst nākamgad agrā pavasarī. Sēklas nepieciešams sēt jau sagatavotā augsnē un izvēlēties bezvēja dienu lai vienmērīgi izplatīt sēklas. Pirms sēšanas...
Maisījums apzaļumošanai, kas izceļas ar vienkāršu apkopi un sastāv no ātri dīgstošām zāles šķirnēm. Var sēt no agra pavasara līdz rudenim,un dažkārt arī oktobrī-novembrī, tieši pirms sala - iesētas sēklas dīgst nākamgad agrā pavasarī. Sēklas nepieciešams sēt jau sagatavotā augsnē un izvēlēties bezvēja dienu lai vienmērīgi izplatīt sēklas. Pirms sēšanas...
Maisījums aktīvo atpūtas teritoriju uzlabošai. Izturīgs pret bradāšanu. Tam nav nepieciešama īpaša aprūpe. Izsējas norma:3,5 kg/100 m² . Sastāvs:...
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, četrkameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušie ir dzelteni. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Vidēji agrīns ‘Kumato’ tipa, gara auguma tomātu hibrīds. Ķekarā 6–9 aromātiski 40–50 g smagi augļi. Tajos likopēna – karotinoīda, kam piemīt cilvēka organismam ļoti noderīgas īpašības, – ir trīs reizes vairāk nekā citu šķirņu augļos. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, verticilozi, tomātu ātro vīti, vidēji izturīgs pret nematodēm. Audzēšanai...
Audzē tikai ar dēstu. Sēja: martā siltumnīcā, laukā izstāda maijā 20x20 līdz 40x40 cm attālumā. Ražu vāc augustā. Sīpoli lieli, līdz 1 kg, saldi, svaigam patēriņam un īslaicīgai uzglabāšanai.
Sāk ražot 48–52 dienā pēc sadīgšanas. Augļi ar melniem dzelksnīšiem, garšīgi, aromātiski. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās.
MEADOW FLOWERS – spetsiaalne segu kogu suve õitseva aasa loomiseks teie poolt soovitud kohas. Segus on rohkem kui viiekümne erineva taime seemned. Nende seas on muru, maitsetaimede, söödataimede, kaunkultuuride ja püsilillede ning üheaastaste lillede seemneid. Värvikirevad õied hakkavad teid rõõmustama kevade lõpus ja vahetavad üksteist kuni sügiseni....
MEADOW FLOWERS – īpašs maisījums, kas paredzēts visu gadu ziedošas pļavas izveidošanai vēlamajā vietā. Maisījums sastāv no vairāk nekā piecdesmit dažādu augu sēklām. Tas sastāv no zāliena, garšvielu, lopbarības, pākšaugu un citu daudzgadīgu, un viengadīgu ziedu sēklām. Krāsainie ziedi sāks priecēt acis jau vēlā pavasarī un mainīs viens otru pat līdz...
AGRONOM RESTORE - SĒKLU MAISĪJUMS ZĀLIENA ATJAUNOŠANAIJo mazāk darba ieguldīsiet zāliena kopšanā, jo vairāk laika jums būs tā izbaudīšanai."Restore" – speciāls maisījums atmirušas zāles sējumu atjaunošanai. Tas domāts cilvēkiem, kuri vēlas bez lielas piepūles baudīt zaļu un sulīgu zālienu savā sētā. Īpaši izvēlētās zāliena sēklu šķirnes izceļas ar īpaši...
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana. Piemēroti Kornišonu audzēšanai. Augļi nelieli, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni. Nepaliek rūgti. Var ēst svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret kladosporiozi, īsto miltrasu. Vidēji izturīgs pret gurķu mozaīkas...
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Šķirne noturīga pret neīsto miltrasu. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Augļi ar retām kārpiņām, vidēji lieli, nepaliek rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug no vējiem pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi nelieli, sīkām kārpiņām. Audzē atklātā laukā. Sēj laukā, kad augsnes temperatūra 10cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 °C. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Augļi ar lielām kārpiņām. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un zem seguma. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un marinēšanai. Izturīgi pret neīsto miltrasu. Vislabāk aug no vēja pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Augļi 11–12 cm gari, ar daudz sīkām kārpiņām, sver apmēram 90 gramus. Var audzēt atklātā laukā un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un marinēšanai.
Paredzēts audzēšanai atklātā laukā. Augļi nav rūgti, ar lielisku garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Laukā sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 ºC temperatūrai.
Audzē atklātā laukā. Raža jāvāc katru dienu, kad augļi ir 5-8 cm gari. Piemēroti konservēšanai un lietošanai svaigā veidā. Tajā pašā vietā var audzēt pēc 2–3 gadiem.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI UTRILLO Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pākstis tumši zaļā krāsā, 12–13 cm garas, katrā ienākas apmēram 10 šķautņainas sēklas. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Gurķi ar izcilu garšu, nekļūst rūgti, izaug 10–15 cm gari, ar gludu, plānu miziņu. Šī šķirne izceļas ne tikai ar ražīgumu, bet arī ar garu ražošanas periodu.
Augļi tumši, zaļi, kraukšķīgi. Piemēroti kornišonu audzēšanai – šim nolūkam ražošanas laikā plūc 5–6 cm garus augļus. Šīs šķirnes gurķus ēd svaigus vai marinē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Gurķi ar lielām kārpiņām, tumši zaļi. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, marinē, piemēroti neilgai skābēšanai.
Veģetācijas periods – 80 dienas. Augļa mīkstums tumši sarkans, salds, sulīgs. Lai augļi paspētu nobriest, laukā un siltumnīcā izstādāmi stādi.