KRESSALĀTISēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Sēklas sēj visu gadu lecektīs vai seklās polimēru kastītēs – tām nepieciešama gaisma, siltums, kā arī irdens un auglīgs substrāts.
ŪDENSKRESESĀtri augošs lapu dārzenis ar pikantu garšu, uzturā lieto ātri augošas, jaunas lapiņas. No svaigām laipiņām tiek gatavoti salāti, tās pievieno zupām, gatavo kokteiļus. Audzēšanai izvēlas mitru vietu.
Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tiem vāra zupas, gatavo salātus, piemēroti arī ēdiena dekorēšanai. Augi iztur pat līdz -15 °C salu, tāpēc atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt svaigas lapas arī decembrī.
Viengadīgs aromātisks garšaugs, dekoratīvs augs un medusaugs. Pārtikā lieto svaigus un kaltētus lakstus ar lapām. Piemērots pievienošanai gaļas, biezpiena un dārzeņu ēdieniem. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes. Uz lauka stāda izaudzētus stādus.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
IZOPSGaršaugs, ārstniecības augs, dekoratīvs augs, medusaugs. Kā garšvielu izmanto svaigus un kaltētas lapas, ziedus, jauno dzinumu galotnes. Smaržo pēc salvijām un mētrām. Augus novērtē dekoratīvo īpašību dēļ, tie labi izskatās blakus rozēm, piemērots nogāžu apzaļumošanai.
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
BAZILIKI CINNAMONViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
Vidēji agrīna gara auguma (indeterminanta) šķirne ar 700–800 gramus smagiem augļiem. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas tomātu augļus. Tomāti piemēroti salātiem un konservēšanai.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
PUĶU MAISĪJUMS TUBINGERKrāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
KRŪMU PUPIŅAS SPEEDYViena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
SĒJAS PAZVĒRĪTE RUCOLAViegli audzējams un ātri augošs lapu dārzenis. Uzturā izmanto svaigas pikantās garšas lapiņas. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
BIETES NOIRE D'EGYPTE Vidēji agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 85–95 dienām. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
KORIANDRS SĒJASVispopulārākā un pasaulē biežāk lietotā garšzāle ar īpašu garšu un aromātu. Pievienošanai ēdienam lieto svaigas lapiņas un kaltētas sēklas, īpaši piemērots gaļas un zivju ēdieniem. Lai būtu svaigas lapiņas visu sezonu, koriandru vajadzētu sēt no marta līdz jūlijam ik pēc 20 dienām.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
GALDA BURKĀNI FLAKKEE 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 115–120 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI UTRILLO Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pākstis tumši zaļā krāsā, 12–13 cm garas, katrā ienākas apmēram 10 šķautņainas sēklas. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Ražīga šķirne ar maigu garšu. Var lietot svaigus, sautētus, saldēt. Lai agrāk iegūtu ražu, ieteicams audzēt siltumnīcā, vēlākai ražai – audzē uz lauka. Vislabāk aug auglīgās un mitrās augsnēs.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
LOKU SĪPOLI WITTE VAN LISSABON Agrīna, ražīga loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 50-60 dienas. Neveido sīpolus. Loki ar maigu garšu, garu, baltu, paresninātu stublāju. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Var sēt rudenī, lai ražu iegūtu agri pavasarī.
Šķirne īpaši piemērota kaltēšanai. Augs aug intensīvi, ātri, tam izaug sulīgas, lielas tumši zaļas lapas, kam piemīt spēcīgs aromāts. Pēc nogriešanas ļoti ātri ataug. Var audzēt no dēstiem vai sēt tieši augsnē.