Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Krūmveida šķirne. Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Vislabāk aug auglīgā, ar organisko mēslojumu mēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini - dārzenis, kam patīk siltums, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 10–12 ºC temperatūrai. Augļiem maiga garša, piemēroti diētas uzturam, tajos daudz vitamīna C un minerālvielu....
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Vidēji agrīns “Crimson Sweet” tipa hibrīds. Augļi ovāli, svars sasniedz 12– 14 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma,...
Vidēji agrīna šķirne. Galviņas izaug 65–70 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas baltas, lielas, blīvas. Vislabāk aug ar humusu bagātā, labi iekultivētā augsnē. Ziedkāposti ir jutīgi pret vides apstākļiem, augsnes kvalitāti, tāpēc tiem pietiekamā daudzumā jānodrošina visas galvenās barības vielas, bet galviņu veidošanās fāzē – pietiekams mitruma un...
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Īpašas krāsas Ķīnas kāposti rotās jebkuru salātu šķīvi. Galviņas lapas ir kraukšķīgas, sulīgas, acij neierastā tumši sarkanīgā krāsā. Izaug 75 dienu laikā no iesēšanas, var svērt 1,2–1,5 kg. Audzē rudens ražai. Nogrieztas galviņas labi saglabājas, nezaudējot kvalitāti. Vislabāk aug smilšmāla vai vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē.
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Augi ir kupli, vidēja augstuma. Augļi ir plāni, iegareni, 2,5 cm diametrā, 11 cm gari un 2 mm biezi, ar svaru no 40 līdz 45 g un nogatavojušies ir sarkanā krāsā. Audzē siltumnīcās un ārā. Paprika ir jutīga pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2-3 reizes nedēļā dienas pirmajā pusē. Šī šķirne ir īpaši piemērota konservēšanai, tad augļus var...
Strauji augoša krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 60 dienas no iesēšanas brīža. Augļi gareni, ar gaiši zaļu miziņu, 15–20 cm gari, ar kraukšķīgu un gardu mīkstumu. Augam daudz ziedu, kurus pildot un izcepot, var pagatavot izcilas uzkodas. Jaunus, līdz 10 cm garus cukini varat ēst svaigus, bet lielākie būs piemēroti daudz dažādu gardu un viegli...
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Daudzgadīgs, ražīgs, dekoratīvs augs, kuram nav nepieciešami īpaši augšanas apstākļi. Dzinumi maigas garšas, gaiši zaļi. Vienā vietā var augt 20 un vairāk gadus. Izcili ziemo pat -30 °C temperatūrā. Augs izaug aptuveni 1,2 m augsts. Ja sparģeļus sēj no sēklām, ražu var novākt pēc 3 gadiem, kad dzinumi izaug 1–1,5 cm diametrā.
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi sirds formas, gaļīgi, vienkārši kūst mutē. Sver 250–300 g. Kaut arī augļi smagi, vienam augam to izaug daudz. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta.
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...
Vidēji agrīns ‘San Marzano’ tipa zema auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret slimībām. Audzēšanai uz lauka. Augļi bez zaļa plankuma pie kātiņa, gaļīgi, sver 80–90 g, viegli noņemama miziņa, tāpēc labi piemēroti mērču, tomātu pastas gatavošanai, konservēšanai un pat saldēšanai.
Agrīns hibrīds, piemērots audzēšanai dažādos klimatiskajos apstākļos. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, izmantojot balstus. Hibrīds izturīgs pret slimībām, stresu augšanas laikā. Augļi ar lielām kārpiņām, tievi, mazliet garāki, nekā ierasts. Piemēroti skābēšanai un marinēšanai.
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji vēlīns, ‘Chantenay’ tipa, pret ziedkopu veidošanos izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 115–120 dienas. Saknes 13–15 cm garas, gludas, augot nesaplaisā, neceļas uz augšu, tāpēc nekļūst zaļas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Vidēji vēlīns hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 95–100 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas lielas, apaļas, labi klātas ar sānu lapām, sver apmēram 2,2 kg. Savojas kāposti ir izturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu, salīdzinot ar baltajiem galviņkāpostiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var neilgu laiku...
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Vēlīna, ražīga, pret sēnīšu slimībām izturīga ‘Nantes’ tipa hibrīda šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 140 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes 18–22 cm garas, 2,5–4 cm diametrā, sver 100–200 g, koši oranžā krāsā, gludas, sulīgas. Šie burkāni, nezaudējot kvalitāti, glabājas pat līdz jūnija beigām. Sēklas var būt kodinātas. Kodināšanas līdzeklis aizsargā...
Šis hibrīds paredzēts mazu lapiņu audzēšanai, kurus pārtikā var lietot jau 30 dienas pēc sadīgšanas. Lapas gludas, ar sarkaniem lapu kātiņiem. Mazās lapiņas ļoti piemērotas sātiem, uzkodām. Tās var izaudzēt mājās uz palodzes. Tāpat var tradicionāli sēt augsnē un 58–60 dienas pēc sadīgšanas lapu bietes būs parastā lieluma. No izaugušajām lapiņām un lapu...
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Agrīns, pašapputes, ātri augošs hibrīds, kam izaug daudz augļu. Veido īsus sānu dzinumus. Visas veģetācijas laikā ražo ļoti bagātīgi. Izturīgs pret kraupi, miltrasu, vidēji izturīgs pret mozaīkas vīrusu. Augļi gaiši zaļi, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, nav tendēti pāraugt, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē, piemēroti neilgai skābēšanai. Audzē dažāda...
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Viena no agrīnākajām rāceņu šķirnēm. Saknes un mīkstums baltā krāsā, sulīgs, ar maigu garšu. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija sākuma. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Svarīgi ražu novākt laikā, jo pārauguši rāceņi ir cieti un negaršīgi. Rāceņu garša mainās arī mitruma trūkuma dēļ.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs tomātu hibrīds. Ķekarā 5–7 īpašas garšas un smaržas augļi, kas sver 130–150 gramus. Labi saglabājas pēc noraušanas. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem. Var audzēt kā apkurināmā, tā neapkurināmā siltumnīcā.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Augļa miziņa tumši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi 4–5 cm diametrā, piemēroti konservēšanai, lielākie cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Vidēji agrīns pašapputes hibrīds, noturīgs pret slimībām. Augi ir kompakti, ātri aug, ir īsi un retiem sānu dzinumiem. Augļi ir tumši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var konservēt, it īpaši skābēt. Audzē laukā un polietilēna siltumnīcās.