Keramikas puķu pods bez šķīvja pamatnes un bez cauruma apakšā, zaļa krāsā, apaļa forma, glazēta virsma.
Universāls maisījums. Labi aug saulainā vietā un ēnā. Piemērots lielām platībām, nav nepieciešama īpaša aprūpe. Izsējas norma:3,5 kg/100 m² . Sastāvs:...
Krūmveida šķirne. Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Vislabāk aug auglīgā, ar organisko mēslojumu mēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini - dārzenis, kam patīk siltums, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 10–12 ºC temperatūrai. Augļiem maiga garša, piemēroti diētas uzturam, tajos daudz vitamīna C un minerālvielu....
Ļoti agrīna hibrīda šķirne. Ražu novāc 50–55 dienas pēc stādu pārstādīšanas. Paredzēta vēlīna pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā Galviņas apaļas, cietas, svars 1,0–1,6 kg. Agrai ražai audzē polietilēna siltumnīcās, aprīļa-maija mēnesī dēstus stāda augsnē. Stādi izturīgi pret salnām. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs....
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas ilgums – 100 dienas no dēstu iestādīšanas. Audzējot lietošanai svaigā veidā un skābēšanai, dēstus vislabāk stādīt pavasarī, audzējot glabāšanai ziemā, vispiemērotākais laiks dēstu stādīšanai ir jūnija beigas. Galviņas ir blīvas, ar īsu kacenu iekšpusē, sver ap 3,5–5 kg, izturīgas pret plaisāšanu. Labi aug vidēji smagās...
Vidēji agrīns, ražīgs kāpostu hibrīds ar smailām galviņām. Veģetācijas periods 70–80 dienas. Galviņas vienāda lieluma, sver 1–2 kg, izceļas ar maigu, patīkamu garšu. Audzē vasaras un rudens ražai. Vēlāk iegūtas ražas galviņas var uzglabāt apmēram 2 mēnešus. Visgaršīgākie ir svaigi, ļoti piemēroti salātu gatavošanai. Kāpostiem vislabāk piemērota labi...
Ražu novāc 58-65 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemēroti vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Galviņas apaļas, cietas, 1-1,6 kg smagas. Stādi izturīgi pret salnām. Agrai ražai audzē plēves siltumnīcās, aprīlī-maijā stāda augsnē.
Vēlīna, ražīga šķirne. Galviņas apaļas, cietas, 3-5 kg smagas. Ražu novāc 150-160 dienas pēc stādīšanas. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai ziemā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Stādi izturīgi pret salnām.
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Agrīns, ražīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi dzeltenā krāsā, izaug līdz 20–25 cm gari. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi ar tumši zaļu, spīdīgu miziņu. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi cilindriski, 20–25 cm gari, zaļi ar gaišākām svītrām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk...
Vēlīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 140 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, sver 3–5 kg, ļoti cietas, pelēki zaļā krāsā, kacens īss. Piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, saldās garšas dēļ labi izmantošanai salātos un skābēšanai ziemai. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Sadīgušie...
Vidēji agrīna šķirne. Aug kompaktā krūmā. Var lietot svaigus, cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organiskajiem mēsliem labi samēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini ir siltumu mīlošs dārzenis, tāpēc to sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās un lecektīs izaudzētie stādi sāk ražot agrāk. Dēstus uz lauka...
Vidēji vēlīna biešu šķirne. Veģetācijas periods – 130 dienu. Saknes ir garenas, mīkstums tumši sarkans, neizzied. Var lietot svaigas, konservēt, sautēt, cept. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā mālsmilts augsnē ar zemu skābuma līmeni. Slikti apstrādātā augsnē sadīgst nevienmērīgi, izretinās.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes ieapaļi plakanas, koši sarkanā krāsā. Audzē lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, uzglabāšanai. Ražu vāc 90 –120 dienas pēc sēklu sadīgšanas pirms salnām. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Ražīga, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē svaigam patēriņam, konservēšanai un uzglabāšanai. Ražu vāc 115 dienas pēc sadīgšanas. Saknes vienādas, gludas, mīkstums tumši sarkans, bez svītrām, sulīgs. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi bietēm ir labība, gurķi, puravi, tomāti, sīpoli. Sēklas var būt...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Agrīns, ražīgs hibrīds. Veģetācijas periods - 70 dienas. Ziedkopas vienāda lieluma, izturīgas pret izziedēšanu. Hibrīds izturīgs pret sēnīšu slimībām. Audzē agrīnai vasaras un rudens ražai. Tajā pašā laukā var audzēt pēc 3–4 gadiem. Vislabāk aug auglīgā, ar trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Var lietot vārītus, ceptus, saldētus un...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi lieli, 23 cm gari, melni, spīdīgi, sver līdz 210 gramiem. Mīkstums stingrs, balts. Audzēšanai siltumnīcās. Baklažāniem patīk mitrums, tie jālaista ar siltu ūdeni dienas pirmajā pusē. Baklažāni ir mazkaloriju dārzenis. Tajos ir 93,2 procenti ūdens, 3 procenti cukura, līdz 1,2 procentiem šķiedrvielas, kālija un citu sāļu, kā arī...
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Agrīna šķirne audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi sver apmēram 5–7 kg, augļa mīkstums ļoti salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, izvēlas no vēja aizsargātu, saulainu vietu dārzā. Lai augļi paspētu nobriest, kā uz lauka, tā siltumnīcā, stāda dēstus. Dēsti var aiziet bojā, ja temperatūra ir zemāka par 15 °C. Raža jānovāc pirms pirmajām salnām.
Vidēji vēlīns, ražīgs hibrīds. Ražu novāc 130-140 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas plakani apaļas, līdz 2–4 kg smagas, cieši satinušās, baltas. Ar labu garšu - lapas saldas, sulīgas, kraukšķīgas, piemērotas skābēšanai. Lieliski glabājas ziemā. Labi aug un bagātīgi ražo labi samēslotā augsnē. Kāpostiem vispiemērotākā ir labi iekultivēta vidēji smaga...
Agrīns hibrīds, izturīgs pret izziedēšanu. Audzē vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Veģetācijas periods – 75 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, 0,9–1,5 kg smagas. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē.
Ideāli piemērotas koka jauno dzinumu griešanai, izturīgi rokturi, griešanas diametrs līdz 2,6cm, oglekļa tērauda asmens.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vidēji agrīna, ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 105-110 dienas. Saknes izaug līdz 18-20 cm garas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai ziemā. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai...
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, saldas, izaug līdz 18–24 cm garas, nav tendences plaisāt. Lielās masas un sastāvā esošā lielā cukura daudzuma dēļ īpaši piemērota sulas ražošanai. Lieliski uzglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Divgadīgs augs. Pārtikā lieto sulīgās lapas un lielos sarkanos lapu kātus. Viegli audzēt, mazprasīgas pret augsni, ražu novāc 60 dienas pēc sējas. Rudenī izraktās mangolda saknes izdzen lapas agri pavasarī. Siltā ziemā apsegtas saknes pārziemo uz lauka. Vislabāk aug neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kg. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Agrīns, ražīgs puskrūmu hibrīds, kas labi ražo arī vēsākā vasarā. Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Viena no vecākajām un populārākajām ķirbju šķirnēm. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augļi izaug līdz 5–15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods – 149 dienas no dēstu iestādīšanas. Stāda līdz 15 maijam. Galviņas ļoti lielas, apaļas, lapas klātas ar vaska slānīti, iekšpusē kacens īss. Piemēroti skābēšanai rudenī, ilgai uzglabāšanai un skābēšanai ziemā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Agrīna saldās kukurūzas šķirne. Veģetācijas periods – 90 dienas. Augi izaug līdz 180–220 cm augsti. Veido mazas, saldas dzeltenas vālītes. Kukurūzu uzturā lieto svaigu, var pārstrādāt, ļoti piemērota konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, mitrā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Agrīns hibrīds. Audzē pavasara un vasaras ražai zem seguma vai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņa sver aptuveni 1–2 kilogramus. Hibrīds izceļas ar labu galviņu kvalitāti, bagātu ražu, augiem nav tendences izziedēt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, sīpoli,...
Agrīns hibrīds. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Stublājs var sasniegt 100–110 cm augstumu. Lai galviņas augtu ātrāk, kad tās sāk veidoties, jānoplūc auga galotne. Augi pacieš salu, iztur -8 līdz -10 °C temperatūru. Tiem nepieciešama gaisma, pārāk blīvi iestādīti ražo slikti. Lieto vārītus, sautētus, var marinēt, skābēt, saldēt....