Agrīns hibrīds, piemērots audzēšanai dažādos klimatiskajos apstākļos. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, izmantojot balstus. Hibrīds izturīgs pret slimībām, stresu augšanas laikā. Augļi ar lielām kārpiņām, tievi, mazliet garāki, nekā ierasts. Piemēroti skābēšanai un marinēšanai.
Lēni augošs dekoratīvais zāliena sēklu maisījums kas veido kompaktu un zemu zālienu. Ieteicams pļaut zāli, kad tās garums ir 10-12 cm. Sastāvs: 45% Festuca rubra L. 45% Festuca rubra L. 10% Poa pratensis L.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Agrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, lieli, 3–4 kameru, sver ap 300 g, ar 4–5 mm biezām sieniņām, melnā krāsā, nogatavojoties paliek sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem.
Vēlīna, ražīga, pret sēnīšu slimībām izturīga ‘Nantes’ tipa hibrīda šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 140 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes 18–22 cm garas, 2,5–4 cm diametrā, sver 100–200 g, koši oranžā krāsā, gludas, sulīgas. Šie burkāni, nezaudējot kvalitāti, glabājas pat līdz jūnija beigām. Sēklas var būt kodinātas. Kodināšanas līdzeklis aizsargā...
Šis hibrīds paredzēts mazu lapiņu audzēšanai, kurus pārtikā var lietot jau 30 dienas pēc sadīgšanas. Lapas gludas, ar sarkaniem lapu kātiņiem. Mazās lapiņas ļoti piemērotas sātiem, uzkodām. Tās var izaudzēt mājās uz palodzes. Tāpat var tradicionāli sēt augsnē un 58–60 dienas pēc sadīgšanas lapu bietes būs parastā lieluma. No izaugušajām lapiņām un lapu...
Agrīns hibrīds, paredzēts blīvai stādīšanai. Ja radīti atbilstoši audzēšanas apstākļi, var audzēt visu gadu. Veģetācijas periods 70 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, nedaudz garenas, 0,5–1 kg smagas. Tās neplaisā, labi glabājas uz lauka, nezaudējot kvalitāti. Šos kāpostus var lietot svaigus, vārīt vai sautēt.
Krūmveida šķirne, izturīga pret slimībām. Veģetācijas periods 53–58 dienas. Augļu forma atgādina zoss kaklu, bet uz dzeltenās mizas paaugstinātas kārpiņas. Pārtikā lieto jaunus augļus, kuriem raksturīga izcila garša un tekstūra. Tos var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus.
Ļoti agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, kas sāk ražot ātri un ražo ilgi. Augi atklāta tipa, ar mazu lapotni – tas atvieglo ražas novākšanu. Hibrīds izturīgs pret slimībām, raksturīga vienmērīga ienākšanās visas veģetācijas laikā un ļoti laba reģenerācija pēc šī perioda. Augļi ar lielām kārpiņām, ļoti mazu sēklotni, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē,...
Agrīns, pašapputes, ātri augošs hibrīds, kam izaug daudz augļu. Veido īsus sānu dzinumus. Visas veģetācijas laikā ražo ļoti bagātīgi. Izturīgs pret kraupi, miltrasu, vidēji izturīgs pret mozaīkas vīrusu. Augļi gaiši zaļi, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, nav tendēti pāraugt, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē, piemēroti neilgai skābēšanai. Audzē dažāda...
Viena no agrīnākajām vērša sirds tipa tomātu hibrīdām šķirnēm, kam ienākas ļoti lieli, gaļīgi un gardi augļi. Tie ir ne tikai gardi, bet arī lieli, viens auglis var būt līdz 700 g smags. Šie tomāti īpaši patiks tiem, kam garšo tomātu salāti. Šķirne piemērota arī zupu un mērču gatavošanai.Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu...
Universāls maisījums atklātu teritoriju apzaļumošanai. Dekoratīvs un vienkārši kopjams. Zāliens labi aug gan saulainā vietā, gan ēnā.Zālienu var sēt no agra pavasara līdz rudenim, dažreiz var sēt oktobrī-novembrī tieši pirms salnām – tad sēklas sadīgst nākamā gada pavasarī. Vienmērīgu un blīvu zālienu var sagaidīt tikai tad, ja izsētajām sēklām 14–18...
Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Agrīns ražīgs pašapputes hibrīds. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi vienāda lieluma, taisni, tumši zaļi, smalkām kārpiņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Šis hibrīds speciāli radīts rūpnieciskai konservēšanai. Raksturīga plāna miziņa un blīvs mīkstums, kas nezaudē kraukšķīgumu pat pēc pārstrādes. Ļoti ātri sāk masveidā ienākties,...
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Agrīna, pret karstumu izturīga šķirne. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 22–27 dienas. Saknes apaļas, lielas – 4–5 cm diametrā, nav tendences plaisāt, izkurtēt. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7).
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs tomātu hibrīds. Ķekarā 5–7 īpašas garšas un smaržas augļi, kas sver 130–150 gramus. Labi saglabājas pēc noraušanas. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem. Var audzēt kā apkurināmā, tā neapkurināmā siltumnīcā.
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Augļa miziņa tumši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi 4–5 cm diametrā, piemēroti konservēšanai, lielākie cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
AGRONOM RESTORE - SĒKLU MAISĪJUMS ZĀLIENA ATJAUNOŠANAIJo mazāk darba ieguldīsiet zāliena kopšanā, jo vairāk laika jums būs tā izbaudīšanai."Restore" – speciāls maisījums atmirušas zāles sējumu atjaunošanai. Tas domāts cilvēkiem, kuri vēlas bez lielas piepūles baudīt zaļu un sulīgu zālienu savā sētā. Īpaši izvēlētās zāliena sēklu šķirnes izceļas ar īpaši...
Daudzgadīgas, pievilcīgas un mazprasīgas puķes. Kombinē ar citām puķēm, skaisti izskatās puķu dobēs, alpinārijos vai lielos podos. Audzē paklājveida puķu dobēs, piemērotas griešanai. Sader ar astilbēm, pulkstenītēm, veronikām. Ziedi 4–6 cm diametrā, patīkami smaržo. Vislabāk aug auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Iztur salnas. Vienā vietā var...
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Augļi 20–25 cm gari, ienākušies ir oranži, saldi. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Paprikas ēd svaigas, tās var konservēt, sautēt, izmantot mērču gatavošanai. Šajos augļos daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši daudz kālija un P, C, E, kā arī B grupas vitamīnu.
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Daudzgadīga stiebrzāle. Sēj maisījumos ar citām stiebrzālēm. Saglabājas vienā vietā daudzus gadus. Augsne nav vajadzīga - tā labi aug pat neauglīgā, sausā, kalnainā un skābā augsnē.. Izturīga pret augstu mitruma līmeni un seklu gruntsūdeni. Izturīgs pret izmīdīšanu un nopļaujot ātri ataug. Sēklas sēj 0,5-1,0 cm dziļumā, sējot no agra pavasara līdz...
Vislēnāk augošais un viens no dekoratīvākajiem zāliena sēklu maisījumiem. Sastāv no mazlapu zālēm, kas veido kompaktu un zemu zālienu. Zālājus, kas apsēti ar „Liliput“ maisījumu, pļauj divreiz retāk nekā citus zālājus. Sēklu sējas norma 2,5-3,0 kg/100 m2. Sastāvs: 45%Sarkanās auzenes zālājiem Festuca rubra commutata L. 45% Sarkanās auzenes zālājiem...
Vidēji agrīna šķirne. Augu augstums – 60–70 cm. Augļi ar 7–9 mm biezām sieniņām, sver apmēram 180–250 g. Uz viena auga nobriest 10–14 augļi. Audzē tuneļos, polietilēna un stikla siltumnīcās. Labi aug ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas paprikas bagātīgi laista 2–3 reizes nedēļā, vislabāk –...
Viena no agrīnākajām rāceņu šķirnēm. Saknes un mīkstums baltā krāsā, sulīgs, ar maigu garšu. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija sākuma. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Svarīgi ražu novākt laikā, jo pārauguši rāceņi ir cieti un negaršīgi. Rāceņu garša mainās arī mitruma trūkuma dēļ.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā mēdz būt 7–8 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Pākstis ēd svaigas, šī šķirne ļoti piemērota konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Vidēji agrīns ‘San Marzano’ tipa zema auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret slimībām. Audzēšanai uz lauka. Augļi bez zaļa plankuma pie kātiņa, gaļīgi, sver 80–90 g, viegli noņemama miziņa, tāpēc labi piemēroti mērču, tomātu pastas gatavošanai, konservēšanai un pat saldēšanai.
Agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Augi izaug 35–40 cm gari. Pākstis 13–17 cm garas, dzeltenas. Pupiņas lielas, spīdīgas, gaiši brūnas. Ēdamas gan jaunas pupiņas (70 dienas pēc sējas), gan nobriedušas (100 dienas pēc sējas). Šīs šķirnes pupiņas var vārīt, sautēt, konservēt, saldēt. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē,...
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Agrīna šķirne. Augi izaug 50–60 cm gari. Ienākušies augļi sulīgi, oranži, 3–4 kameru, 7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 140–160 g. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā. Labi aug auglīgā, mitrā un siltā, ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas...
Vidēji agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs, gara auguma hibrīds. Augļi lieli, apaļi, nedaudz ribaini, koši sarkani, sver 160–180 g. Var lietot svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzēšanai siltumnīcās. Piemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai ir 20–25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir izaugusi pirmā īstā lapiņa.
Audzēšanas komplekts podiņā dos iespēju priecāties par svaigiem tomātiem. Tomāti ʻTiny Timʼ – kompakti, zema auguma augi, kurus podos var audzēt jebkurā gadalaikā. Ienākas daudz izcilas garšas nelielu tomātiņu. Komplektu veido: atkārtoti pārstrādātas plastmasas podiņš, 2 kokosriekstu šķiedras tabletes un sēklu paciņa.
Audzēšanas komplekts podiņā dos iespēju par svaigu baziliku priecāties visu gadu. Smaržīgajam bazilikam ʻItaliano Classicoʼ ir lielas, aromātiskas lapas, tas izaug līdz 30–40 cm augsts. Pārtikā izmanto svaigas un kaltētas lapas vai lapu un ziedu maisījumu. Komplektu veido: atkārtoti pārstrādātas plastmasas podiņš, 2 kokosriekstu šķiedras tabletes un sēklu...
Veģetācijas ilgums – 110 dienas. Augļi apaļi, nedaudz plakani un ribaini, sver 4–5 kg. To miza balta, mīkstums oranžs. Ķirbji piemēroti sautēšanai, cepšanai, tāpat arī saldiem ceptiem izstrādājumiem. No tiem gatavo ievārījumus, mērces, zupas. Šī šķirne piemērota ne tikai pārtikai, bet arī dekorēšanai un mājas rotāšanai. Ķirbji labi glabājas ziemā.