Vidēji vēlīns hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 95–100 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas lielas, apaļas, labi klātas ar sānu lapām, sver apmēram 2,2 kg. Savojas kāposti ir izturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu, salīdzinot ar baltajiem galviņkāpostiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var neilgu laiku...
Agrīnu šķirņu salātu maisījums. Lapiņas nelielas, ar labu garšu, zaļā un sarkanā krāsā. Šķirņu maisījums piemērots salātu audzēšanai pavasara, vasaras un rudens ražai. Aug ātri, izaug 35–50 dienās. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē bez nezālēm. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir...
Ražu novāc 60–70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas cietas, sver apmēram 1,5 kg, neplaisā. Šķirne paredzēta lietošanai svaigā veidā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē.
Ļoti agrīna šķirne. Redīsi ir bagāti ar kalciju, kāliju, magniju, dzelzi, cinku un jodu. Redīsos esošās šķiedrvielas saista un izvada no organisma holesterīnu. Raža tiek novākta 18-20 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemērots audzēšanai atklātā zemē un siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmilts augsnē. Augšanai vislabvēlīgākā temperatūra ir +15-+18 0C, un...
Sevišķi ražīgu un garšīgu šķirņu maisījums. Ražu novāc 18-20 dienas pēc sējas. Piemēroti audzēšanai gan atklātās platībās, gan siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Vislabvēlīgākā augšanas temperatūra ir 15–18 °C, augšanas laikā nedrīkst trūkt mitruma. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir pietiekami daudz...
Agrīnu šķirņu redīsu maisījums. Saknes kraukšķīgas, ļoti garšīgas, baltu iekšpusi, piemērotas audzēšanai agra pavasara un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā. Sēklu diski piemēroti redīsu audzēšanai 25 cm diametra podos, tāpat piemēroti arī dobēm dārzā. Izaug 20–34 dienās. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir...
Pret slimībām izturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē atklātā gruntī pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Cers liels, ar daudzām ķiršu krāsas robainām lapiņām, kas labi noklāj cera vidusdaļu. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, dažādi vitamīni.
Veģetācijas ilgums – 160 dienas, tāpēc audzē dēstus. Sīpoli ovāli, ļoti lieli – vidēji sver ap 350 g, bet var izaugt arī līdz 0,8–1 kg smagi. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus, pēc ražas novākšanas glabājas apmēram 2 mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug pēc labības,...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Izaug pa 3 pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 8 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus ēd svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā...
Daudzgadīgas puķes, ko bieži audzē kā viengadīgas. Zied visu vasaru laukā, ja audzē istabā – zied nepārtraukti visu gadu. Ziedi efektīgi, lieli. Šīs puķes novērtē garā ziedēšanas laika dēļ un tāpēc, ka izcili pārcieš nelabvēlīgus augšanas apstākļus. Dekoratīvo izskatu nepazaudē pat tad, ja tiek audzētas vējainās puķu dobēs un pat tad, ja trūkst mitruma....
Viengadīgi, 20-25 cm augsti ziedi. Unikālā šķirne izceļas ar to, ka viens augs zied ar dažādu krāsu ziediem - rozā, dzeltenā, tumši sarkanā un karmīna. Krāsas ir skaisti saplūdušas, ziedi ir pilnziedu, labi aug un zied pilnā saulē un ēnā. Iesakām nogriezt pāraugušos ziedus – tad zieds ziedēs ļoti bagātīgi. Tā ir piemērota puķu dobēm kopā ar citām...
Daudzgadīgas puķes, kas uzzied jau pirmajā gadā pēc iesēšanas. Puķes ar oriģināliem pildītiem ziediem, aug ēnainās vietās, mitrās augsnēs. Īpaši piemērotas audzēšanai vecās lauku sētās, netālu no ūdens tilpēm. Ziedus var griezt pušķiem. Ja vasaras sākumā noziedējušās puķes nogriež, vasaras beigās šīs puķes uzziedēs vēlreiz. Nepārstādītas tajā pašā vietā...
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Cukini – siltummīlošs dārzenis, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā ir sasilusi līdz +10 – +12ºC temperatūrai.Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var cept, sautēt, konservēt.
Augļi ar tumši zaļu miziņu. Cukini lieto svaigas, var cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organisku mēslojumu mēslotā augsnē.
Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas stingras, sver apmēram 1,5–1,8 kg. Laukā dēstus stāda no jūlija vidus līdz jūlija beigām.
Agrīns, ļoti ražīgs, pret melno puvi izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 80–95 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, stingras, labas iekšējās struktūras, ar īsu serdi, sver 4–8 kg. Uz lauka labi saglabājas, nesašķeļas. Šie kāposti paredzēti lietošanai svaigā veidā, pārstrādei, ļoti labi piemēroti skābēšanai. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas...
Galviņas apaļas, izturīgas pret plaisāšanu, sver 1,3–2 kg. Šīs šķirnes kāpostus var lietot svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai, glabāšanai līdz februārim.
Saknes 18–22 cm garas, izturīgas pret plaisāšanu. Šķirne tiek augstu novērtēta lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ saknēs. Piemēroti sulas spiešanai, konservēšanai, labi glabājas ziemā.
Augļi iegareni, smailu galu, ienākušies mēdz būt tumši sarkanā krāsā, asi, sver 25–30 g. Lieto kā garšvielas. Vienam augam izaug 20–25 augļi. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Piemērota audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augi diezgan plati, 70 cm augsti. Augļi kuba formas, augšanas laikā – zaļi, bet ienākušies – oranžā krāsā, sver 130–190 g.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 30–40 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Piemērotas lietošanai svaigā veida, konservēšanai, saldēšanai.
Veģetācijas periods 110–120 dienas. Augļi lieli, var svērt pat 400 g, plāna miziņa, garšīgi. Mīkstums gaļīgs, aveņu krāsā.
Paredzēta audzēšanai podos istabā vai uz balkona. Auga augstums - 20–25 cm. Augļi apaļi, apmēram 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Saknes lielas, apaļas, nesazarojušās. Iekšpuse balta – tāda saglabājas arī pēc sala un pārstrādes. Vislabāk ienākas vidēji smagā, ar humusu bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35–50 dienu laikā.
Audzē no dēstiem. Izaug 55–60 dienās pēc sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, ar kraukšķīgām un sulīgām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē no pavasara līdz rudenim.
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augu lapas leknas, veselīgas. Sakņu iekšpuse tumši sarkanā krāsā, miziņa gluda. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Viena no pārstrādei labākajām šķirnēm. Saknes, nezaudējot kvalitāti, labi glabājas ziemā. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vēlīna, populāra hibrīda šķirne, piemērota skābēšanai rudenī un neilgai uzglabāšanai. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Augiem spēcīga sakņu sistēma. Galviņas ļoti vienādas, cietas, ar labu iekšējo struktūru, sver 3–8 kg. Aug uz pagara kāta, nepūst, neplaisā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas gaiši zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Stāda 20 x 25 cm attālumā,...
Viengadīgi, 60 cm augsti, labi augoši kāpelējoši ziedi. Stāda puķu dārzos, lasa pušķiem. Zied lieliem ziediem, 10 cm diametrā, pilnu vidu. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Laistīšana nav nepieciešama, bet apūdeņotajiem augiem ziedkopas ir lielākas un zied ilgāk. Noziedējušās ziedkopas nogriež, lai...
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
Agrīna šķirne. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas, zirnīši garšīgi. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Agrīns partenokarpu (pašapputes) gurķu hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, polietilēna siltumnīcās. Augļi ļoti garšīgi, kraukšķīgi, zaļi ar kārpiņām, nav rūgti, labas konsistences. Augļus ievāc 10 cm garus. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām. Izturība ļaus, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus un ievērojot agrotehniskas prasības,...
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi ļoti garšīgi, aromātiski, ar oranžu iekšpusi, gandrīz bez sēklām. Miziņa tumši zaļa. Augļa svars ap 3 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka dārzā jāizvēlas saulaina un silta vieta. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām stādu audzēšanas podiņā. Optimāla augšanas temperatūra...
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.