MARTA DARBI DĀRZĀ

Marts - pavasara pirmais mēnesis, tāpēc pirmās saulainās dienas neļaus aizmirst par darbu maratona sākumu dārzā. Gandrīz vissvarīgākais darbs ir dārzeņu un ziedu sēšana stādiem.

Dārzeņu un ziedu sēšana

Marts ir ļoti piemērots mēnesis, lai sētu šādus dārzeņus stādiem: tomātus, puravus, baklažānus, papriku, seleriju, sīpolus, ziedkāpostus. Un, ja jums ir siltumnīca, tad agrīnai ražai neaizmirstiet iesēt redīsus, spinātus vai dilles.

Ja vēl neesat izvēlējies dārzeņu šķirni, noteikti izmēģiniet sēt vairākas šķirnes, piemēram, tomātiem raksturīgos ārkārtīgi lielās augļu formas, krāsas un izmēra dažādības. Izvēlieties šķirnes, kuru augļi ir zaļi ('Limetto H'), oranži ('Orange Queen'), dzelteni ('Ananas', 'Jantar'), sarkani ('Pozzano H', 'Sylviana H', 'Spencer', 'Akron H'), avenes ('Malinowy Rodeo', 'Faworyt') vai pat melnas ('Black Cherry', 'Indigo Rose') - siltumnīca izskatīsies rotaļīgāka.

Ziedu mīļotājiem vajadzētu steigties sēt verbēnas, prīmulas, sarkano salviju, petūniju, celoziju, ķīniešu neļķes, lekoniju.

Sēklu sēšana

Iesācējiem dārzniekiem ir jāatceras, ka sējot, ļoti svarīgs ir dziļums. Obligāti ir jāpievērš uzmanība uz paciņas esošajai informācijai, jo pārāk dziļi iesētas sēklas var dīgt ilgāk vai nedīgt vispār. Ja iesēj pārāk sekli, stādi var izstīdzēt un būt ļoti vāji. Smalkas sēklas (rāceņus, burkānus) rekomendējam sēt 1–2 cm dziļumā, vidējas (bietes, gurķi) - 2–3 cm, bet lielās (zirņi, pupas un pupiņas) - 3–5 cm dziļumā.

Sēklu sēšanai izvēlieties kūdru, kokosriekstu šķiedru tabletes vai kūdras substrātus, kuriem ir vajadzīgie mikroelementi sēklu dīgšanai. Ja nolemsiet sēt substrātā, atcerieties, ka sēklām vislabāk ir smalka (0-20 mm) kūdras frakcija. Sēklām izdīgstot, ir svarīgi stādiņus mēslot un parūpēties par aizsardzību pret sēnīšu slimībām, apsmidzinot tos ar fungicīdiem. Ir svarīgi paturēt prātā, ka sēnīšu slimību izplatīšanos izraisa augsta temperatūra, pārāk mitrs substrāts vai slikta drenāža kultūrā, stādu mērcēšana un audzēšana monokultūrā ar par blīvu sējumu.

Vislabāk augus izpiķēt podiņos, kas piepildīti ar komposta maisījumu vai augsni, jo šī vide satur vairāk humuskābju, kas ilgāk saglabā augsnes auglību. Turklāt komposts, atšķirībā no kūdras substrāta, labāk saglabā mitrumu, nesalīp gabalos.

Augsnes uzlabošanai ieteicams pievienot vermikulītu, agroperlītu, zeovītu vai mitrumu aizturošas granulas, kā arī dabiskos mēslojumus: biohumusu vai zirgu mēslu kompostu.

Darbi augļu dārzā

Pavasaris ir lielisks laiks, lai plānotu dārza ierīkošanu un zemes gabala apsaimniekošanas darbus: zemes gabala veidošanu, celiņu izbūvi, nožogošanu vai apūdeņošanas sistēmas uzstādīšanu. Iepriekš sagatavojieties ainavu darbiem, jo tie var ilgt visu vasaru atkarībā no iespējām un apsaimniekojamās teritorijas.

Martā varat sākt galveno augļu koku atzarošanu, kamēr koku pumpuri nav atmodušies un sākusies augšana. Ieteicams neizvairīties no stiprākas atzarošanas, jo tas atjaunos augļu koka vainagu. Marta otrā puse ir piemērots laiks, lai sāktu augļu koku un augļu krūmu pavasara stādīšanu.

Turklāt ir laiks sākt gatavoties lielajiem pavasara darbiem dārzā un sagatavot siltumnīcu: sakārtot rāmi, ventilācijas atveres, virsmas, ja nepieciešams, pārklāt jaunu polietilēna plēvi. Pēc siltumnīcas sakopšanas ir ļoti svarīgi sagatavot augsni - dezinficēt to vai aizstāt ar citu. Vislabāk ir norakt esošo augsni lāpstas gala dziļumā un ievest jaunu, tad augsni var papildināt ar augsnes piedevām (keramzīts, perlīts, ceolīts), mitrumu aizturošām granulām, ja sezonas laikā ir nomocījuši kurmji un zemes vēži, izlikt drošības tīklu. Kā ekonomisku alternatīvu augsni var aizstāt tikai stādīšanas vietās.

Neaizmirstiet rūpēties arī par zālienu - tagad ir īstais laiks, lai izkliedētu sniega kupenas pagalmā vai dārzā. Biezā apledojušā sniega slāņa dēļ zāliens var izžūt, un daži laukumi ir pilnīgi kaili, pavasarī tos būs jāpārsēj. Kad sniegs ir nokusis, tad ir piemērots laiks sagrābt vecās, sapuvušās lapas, ja to vēl neesat izdarījis rudenī. Šis darbs ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ievērojami samazināt slimības izplatīšanos dārzā. Bet sagrābtās lapas noderēs, lai ierīkotu siltās dobes.

Marta beigās sāciet diedzēt agrīnos kartupeļus, tā paātrināsiet to augšanu. Kartupeļus diedzē kastēs tā izkārtojot, lai katrs no tiem saņemtu gaismu. Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +20 ° C. Atkarībā no šķirnes un temperatūras dīgšanas laiks ir 3–6 nedēļas. Kartupeļus stāda augsnē, kad asni izaug līdz 1-2 cm, bet augsnes temperatūra nav zemāka par +6 ° C.

Telpaugi

Telpaugu audzētāji var sākt aktīvi tos laistīt un mēslot. Marts ir piemērots laiks, lai tos pārstādītu vai vismaz aizstātu augsnes virskārtu. Atcerieties, ka, pārstādot augu, jāizvēlas pods ar 2–3 cm lielāku diametru, un dienu pirms pārstādīšanas augu bagātīgi laistiet. Nepārstādiet ziedošu augu - to var izdarīt tikai pēc ziedēšanas.

Bet, ja ziemā tiek glabāti sīpolu ziedi, kurus rudenī neiestādījāt, marta sākumā - ir pienācis laiks to izdarīt.