Bioloģiskās sēklas - audzētas un nogatavinātas bioloģiskajās saimniecībās, ir lieliska izvēle tiem, kas novērtē bioloģiskos produktus, ciena vidi un vēlas dzīvot ilgtspējīgāk. “Bioloģiskā dārza ieviešana” ir sēklu apstrāde, iepakošana, marķēšana, uzglabāšana, transportēšana un pārdošana, ko veic bioloģiskās ražošanas saimniecībās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Šādas sēklas ir viegli atšķirt, jo uz to iepakojuma ir īpašs marķējums, ko izmanto visā Eiropas Savienībā:
Bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto sintētiskos mēslošanas līdzekļus, sintētisko augu aizsardzību (herbicīdus, fungicīdus, insekticīdus, kodnes u. c.), jo bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētajām augu šķirnēm ir lielāka izturība pret slimībām un kaitēkļiem, tās ir maksimāli pielāgotas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc ir laba izvēle arī tiem, kas vēlas dārzā audzēt šķirnes, kas ir izturīgākas pret vides ietekmi.
Bioloģiski audzētām sēklām ir tāds pats dīgtspējas rādītājs kā parastajām sēklām, un tām ir tādas pašas kvalitātes prasības.
ŪDENSKRESESĀtri augošs lapu dārzenis ar pikantu garšu, uzturā lieto ātri augošas, jaunas lapiņas. No svaigām laipiņām tiek gatavoti salāti, tās pievieno zupām, gatavo kokteiļus. Audzēšanai izvēlas mitru vietu.
Krāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
ĀRSTNIECISKĀ SALVIJA Ārstniecības augs, garšaugs, dekoratīvs augs, medusaugs. Ar spēcīgu aromātu un asu garšu – piemērotas pievienošanai pākšaugu ēdieniem. Augi dekoratīvi, piemēroti audzēšanai konteineros, balkona kastēs, ziemā – podā uz palodzes.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Viengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
Viengadīgs aromātisks garšaugs, dekoratīvs augs un medusaugs. Pārtikā lieto svaigus un kaltētus lakstus ar lapām. Piemērots pievienošanai gaļas, biezpiena un dārzeņu ēdieniem. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes. Uz lauka stāda izaudzētus stādus.
Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tiem vāra zupas, gatavo salātus, piemēroti arī ēdiena dekorēšanai. Augi iztur pat līdz -15 °C salu, tāpēc atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt svaigas lapas arī decembrī.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna šķirne. Izaug 30–38 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
SĒJAS PAZVĒRĪTE RUCOLAViegli audzējams un ātri augošs lapu dārzenis. Uzturā izmanto svaigas pikantās garšas lapiņas. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
BAZILIKI AROMATICO DELLA RIVIERA LIGUREBazilika šķirne ar ļoti smaržīgām lapiņām. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapiņas, tās pievieno gaļas, zivju ēdieniem, dārzeņu salātiem, īpaši piemērots pievienošanai tomātiem. Baziliku audzē uz palodzēm, siltumnīcās, karstā vasarā – arī uz lauka.
BIETES NOIRE D'EGYPTE Vidēji agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 85–95 dienām. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
KORIANDRS SĒJASVispopulārākā un pasaulē biežāk lietotā garšzāle ar īpašu garšu un aromātu. Pievienošanai ēdienam lieto svaigas lapiņas un kaltētas sēklas, īpaši piemērots gaļas un zivju ēdieniem. Lai būtu svaigas lapiņas visu sezonu, koriandru vajadzētu sēt no marta līdz jūlijam ik pēc 20 dienām.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
GALDA BURKĀNI NANTESE 2Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
GALDA BURKĀNI FLAKKEE 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 115–120 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS SPEEDYViena no agrīnākajām sviesta pupiņu šķirnēm. Pākstis apmēram 14 cm garas, tievas, vienāda lieluma, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
REDĪSI RAXEAgrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
PURAVI GIGANTE DE INVERNO 2 Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražas iegūšanai. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Pēc iestādīšanas bagātīgi aplaistiet. Vislabāk aug vieglā un mitrā smilšmāla augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
Krāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 115–120 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3–4 gadiem.
Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās, agras pavasara un vasaras ražas iegūšanai – uz lauka.