Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Sen pazīstama un viena no pircēju iecienītākajām šķirnēm, kas tiek novērtēta īpašās garšas dēļ. Tas ir vidēji agrīns hibrīds, kas sāk ražot 48–52 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi pareizas formas, gaiši zaļā krāsā, vidēji lielām kārpiņām, melnām adatiņām, aromātiski. Lieto svaigus, marinē un skābē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Agrīns pašapputes salātu tipa hibrīds. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi. Veģetācijas periods 66 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi nedaudz kantaini, tumši zaļi, 25–30 cm gari, sver 380–420 gramus. Audzē siltumnīcā agra pavasara-vasaras ražai. Lieto svaigus. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi lieli, 23 cm gari, melni, spīdīgi, sver līdz 210 gramiem. Mīkstums stingrs, balts. Audzēšanai siltumnīcās. Baklažāniem patīk mitrums, tie jālaista ar siltu ūdeni dienas pirmajā pusē. Baklažāni ir mazkaloriju dārzenis. Tajos ir 93,2 procenti ūdens, 3 procenti cukura, līdz 1,2 procentiem šķiedrvielas, kālija un citu sāļu, kā arī...
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna, ražīga lobāmo krūma pupiņu šķirne. Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug 20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā. Vienā un tajā pašā vietā var...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna stīgojošo sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā....
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Gleznās cinijas | DreamViengadīgas, 90 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, piemērotas griešanai pušķiem. Ziedi lieli 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēsti puķudobēs jāstāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas, tās zied ilgāk....
Daudzgadīgas puķes, audzē kā divgadīgas, 30 cm augstas. Ziedkopas 10 cm diametrā, zied ilgi un bagātīgi. Sēklas sadīgst 8–10 dienās. Nav prasīgas pret gaismu, iztur salnas, ziemā nav jāpiesedz. Labi aug auglīgā, ar humusu bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Stāda puķu dobēs, piemērotas pušķiem, nogrieztas ilgi saglabājas ūdenī. Var stādīt grupās puķu dobēs,...
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Puķu zirņi | BijouViengadīgs, 40 cm augsts (zemā forma) vīteņaugs. Ziedi spilgti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Piemēroti apzaļumošanai un griešanai puķu pušķiem. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, ar trūdvielām bagātā, 30 cm dziļumā uzrakstā un irdenā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj pa 3–5 sēklām pie...
Vidēji agrīna augsta auguma šķirne. Veģetācijas periods – 75-85 dienas. Augļi apaļi, mazliet saplacināti un kantaini, sver 220-350 g, gaļīgi, saldeni, mīkstumā ļoti maz sēklu. Neparasta krāsa, īpaša garša. Lieto svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzē neapsildāmā siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24ºC temperatūrā.
Gleznās cinijas | Orange KingViengadīgas, 90 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, piemērotas griešanai pušķiem. Ziedi lieli 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēsti puķudobēs jāstāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas, tās zied...
Gleznās cinijas | LuminosaViengadīgas, 90 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, piemērotas griešanai pušķiem. Ziedi lieli 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēsti puķudobēs jāstāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas, tās zied...
Daudzgadīgas puķes. Visu vasaru zied sniegbaltiem ziediem. Nav prasīgas, audzējamas kā fona augi, ziedi piemēroti griešanai. Stādāmas grupās, piemērotas audzēšanai puķupodos. Mīl saulainas vietas, var augt daļējā ēnā. Lai paildzinātu ziedēšanas laiku, noziedējušās ziedkopas ieteicams nogriezt. Visdekoratīvākās 2.–3. audzēšanas gadā. Ziemā cerus ieteicams...
Viengadīgs vīteņaugs, 2–2,5 m augsts. Ziedi spilgti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, ar trūdvielām bagātā, 30 cm dziļumā uzrakstā un irdenā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj pa 3–5 sēklām pie balstiem. No tiem var veidot ziedošu un smaržojošu sienu vienai vasarai, ziedus...
Auglīgs endīvijas hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Cers vidēji liels, lapiņas tumši zaļas ar ļoti robotām malām, vidū gaišākas. Audzē pavasara, vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Sēj tieši augsnē vai stāda iepriekš izaudzētus stādus. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā augsnē.Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā. Ļoti svarīgi, lai dīgšanas...
Kliņģerītes | Yellow GitanaViengadīgas, viegli audzējamas, 30 cm augstas puķes. Audzē grupās ar citām viengadīgām puķēm, dobītēs, balkonos, puķupodos. Ziedus var griezt, kaltēt, kaltētus ziedus izmanto zāļu tējām. Kliņģerītes var sēt starp dārzeņiem un puķēm. Kliņģerīšu klātbūtne var pasargāt blakus augošus augus no slimībām un kaitēkļiem. Vislabāk aug...
saulespuķes | BambinoViengadīgas, 40 cm augstas puķes. Šī šķirne ir piemērota audzēšanai podos. Ziedi 20 cm diametrā, tumšu vidu, augs nezarojas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Piemērotas audzēšanai atklātās vietās, ziedi - griešanai. Ziedēšanas laikā ieteicams mēslot ar kompleksiem mēslošanas līdzekļiem. Neiztur salnas.
Viengadīgas, 80 cm augstas puķes ar oriģināliem ziediem. Ziedi neregulāras formas, sakārtoti skaras formas ziedkopās. Ziedi plaukst no apakšas, viena ziedkopa zied apmēram 12 dienas, viss augs – 3–3,5 mēnešus. Vislabāk aug un zied saulainā vietā un vieglā paēnā, irdenā augsnē. Stāda puķudobēs, podos, ziedus var griezt pušķiem. Iztur īslaicīgas salnas.
Agrīna, auglīga, 40-45 dienu laikā izaudzējama hibrīdšķirne. Augi raženi, lapas tumši zaļas, gaļīgas. Hibrīds sējams no pavasara līdz rudenim. Spinātu lapas ir vērtīgas tajās esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamu vielu dēļ: satur C, K, A, B grupas vitamīnus, kalciju, folijskābi, dzelzi. No lapām pagatavojami salāti, putras, zupas,...
Agrīna šķirne, raža ievācama 30–35 dienas pēc izdīgšanas. Lapotne neliela, bet ražena. Pārtikā var lietot arī jaunu redīsu lapas. Sakņaugi apaļi, sarkani ar baltu galiņu, mīkstums sulīgs, ar pikantu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā, nezāļu nenomāktā un neskābā augsnē. Audzē siltumnīcā un ārā pavasara un rudens ražai.
Gomfrēnas | Strawbery FieldsViengadīgas, 40 cm augstas sausziežu puķes. Izmantojamas puķu podu un puķudobju apstādīšanai, īpaši piemērotas floristikas sauso ziedu kompozīcijām. Kaltētie ziedi ilgi saglabā krāsu. Audzējamas saulainās vietās, treknā, un ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē. Zied ilgi, dekorativitāti saglabā līdz pirmajām salnām. Puķudobēs...
Augi vidēji augsti. Augļi lieli, kuba formas, aptuveni 120–140 g smagi, ienākušies - tumši sarkani. Sēklas labi dīgst, ja temperatūra nav zemāka par +15 °C. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra + 22-25 °C. Audzē uz atklāta lauka un siltumnīcā. Paprikas vislabāk aug trūdvielām bagātā, neitrālā smilšmāla augsne.
Viengadīgas, nokarenas, līdz 25 cm garas puķes. Bagātīgi zied, ziediņi 1,5—2 cm diametrā. Īpaši piemērotas iekarināmajos podos, var kombinēt ar citām nokarenām puķēm. Agri pārziedējušus augus var apgriezt — tie ataugs un atkal ziedēs. Labi aug saulainā vietā un daļējā paēnā. Piemērota irdena, ne pārāk auglīga, vidēji mitra augsne. Gaišā, vēsā telpā var...
Dzeloņainās kleomes | Cherry QueenViengadīgas, 100 cm augstas puķes ar skaistiem, oriģinālas formas ziediem 20 cm diametrā. Tās ir vienas no greznākajām viengadīgajām puķēm. Stāda grupās dobju malās. Dekoratīvas visu vasaru līdz pirmajām salnām. Piemērotas pušķiem, vāzē ziedi nenovīst nedēļu. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta aizvējā, ūdens un gaisa...
RodohitoniAudzē kā viengadīgus vīteņaugus. Ātri augošas puķes, izmanto vertikālajai apzaļumošanai. Zied no vasaras vidus līdz salnām ar dekoratīviem, caurulītēm līdzīgiem, patīkami smaržojošiem ziediem. Labi aug saulainās, no vēja pasargātās vietās, labi mēslotā, vieglā, auglīgā augsnē. Nepieciešams papildus mēslot. + 15-20 °C temperatūrā sēklas sadīgst...
Viengadīgas puķes, stublājs nokarens, līdz 100 cm. Bagātīgās ziedēšanas dēļ sauc arī par “zelta lietu”. Zied dzelteniem, zvaigznīšu formas ziediem no aprīļa beigām līdz pirmajām salnām. Ļoti sarazots stublājs. Augs saulē, patīk mitrums (jālaista 2—3 reizes dienā). Pret augsni mazprasīgas, viegli audzējamas puķes. Audzē dobju apmalēs, iekārtos puķu podos,...
Puķu zirņi | Royal FamilyViengadīgs vīteņaugs, 1–2 m augsts. Ziedi spilgti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, ar trūdvielām bagātā, 30 cm dziļumā uzrakstā un irdenā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj pa 3–5 sēklām pie balstiem. No tiem var veidot ziedošu un smaržojošu sienu...
Augi izaug diezgan gari. Augļi ļoti lieli, 3–4 kameru, pagari, nedaudz šķautņaini, sver 360–380 g, kad ienākas – dzelteni. Audzē siltumnīcā. Paprikas ir jutīgas pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2–3 reizes nedēļā. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai, konservēšanai.
Vēlīna, ļoti ražīga, gara auguma šķirne. Augļi skaisti dzelteni, neierastas citrona formas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Paredzēti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Piemērotākā temperatūra sēklu dīgšanai 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa.
Agrīns, pret mainīgiem laika apstākļiem izturīgs hibrīds. Augļi sver apmēram 140-160 g, tie ir gludi, stingri, ar patīkamu garšu. Cieti augļi lieliski piemēroti transportēšanai un uzglabāšanai līdz 4 nedēļām. Viena no šā hibrīda priekšrocībām ir samērā mazs lapu daudzums, kā arī mazs attālums starp lapām. Tas ļauj izveidoties lielam ķekaru skaitam....
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izaug līdz 1,5 m augsti. Augļi gaļīgi, garšīgi, koši sarkani, aptuveni 150-170 g smagi, neplaisā. Šķirne izturīga pret temperatūras svārstībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē siltumnīcās. Hibrīds izturīgs pret verticilozi, fuzariozi, lapu brūnplankumainībui, tabakas...
Agrīna, pret ziedēšanu izturīga vasaras rutku šķirne. Izaug 55-65 dienu laikā pēc sējas. Sakņaugi apaļi, lieli, baltā krāsā, ar maigu garšu, ilgi nepāraug. Var lietot svaigā veidā un neilgu laiku uzglabāt. Vislabāk ražo dziļi apstrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla vai skābā augsnē izaug deformēti, ar sliktāku garšu.
Spēcīgi augoša, gara auguma, aveņu tomātu hibrīda šķirne. Hibrīds izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 1. rases tomātu ātro vīti, tomātu lapu brūno pelējumu un verticiliozi. Augļi gaļīgi, apaļi, sver 190–210 g, neplaisā, bez zaļa plankuma pie kātiņa, ļoti garšīgi un aromātiski. Lieto svaigus. Audzē siltumnīcās.
Ļoti agrīns, stipra auguma un universāla pielietojuma hibrīds. Piemērots skābēšanai, konservēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi tumši zaļi, lielkārpaini, bez tendences piebriest vai veidot tukšus dobumus, ar labu garšu, kraukšķīgi ne tikai svaigā, bet arī apstrādātā veidā. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, antraknozi, labi...
Vidēji agrīna viendīgsta biešu šķirne. Veģetācijas periods – 115 dienas Sakņaugi vidēji lieli, apaļi, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, virsējā miza gluda. Audzē vasaras un rudens ražai. Lieto svaigā veidā, konservē, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Audzē vasaras un rudens ražai. Bietes var novākt arī mehāniski. Augiem ir vidēja lieluma lapas. Pašas bietes ir apaļas, lielas, tumši sarkanas, gludas un stingras. Piemērotas dažādu sulu pagatavošanai, pārstrādei vai uzglabāšanai pagrabā līdz martam.