Viengadīgas, dekoratīvas puķes, kas īpašu padara ikvienu puķu dobi. Audzē puķu dobēs un puķu vāzēs. Iecienītas ātras augšanas un īpašas krāsas ziedkopu un lapu dēļ. Audzē kā akcenta augu, īpaši piemērotas vasaras puķu kompozīcijās. Puķu dobēs iesakām stādīt jau paaugušos stādus. Šīs puķes dekorativitāti nepazaudē arī pēc pirmajām salnām. Vislabāk aug...
Petūnija | Shake ™ Raspberry HViengadīgas, 20–25 cm garas puķes. Ziedi 5–6 cm diametrā, pildīti, zied bagātīgi un ilgi, zieds aizstāj ziedu. Piemērotas audzēšanai puķu dobēs un uz balkoniem. Bagātīgi ziedošās petūnijas paliek dekoratīvas pat nelabvēlīgos laika apstākļos, kad ir stiprs vējš un bieži līst. Sēklas ir dražētas – apviļātas organisko un...
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Ļoti ražīgs universāls redīsu hibrīds, pacieš garu dienu, karstumu un mitruma trūkumu, tāpēc var audzēt visu sezonu. Saknes gludas, skaisti sarkanā krāsā, izaug ļoti lieli, līdz 6–7 cm diametrā. Veģetācijas ilgums pavasarī – 37 dienas. Lapas vidēji garas, leknas. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas ir kodinātas, kodnes nosaukums norādīts paciņas apakšā.
Ļoti agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, kas sāk ražot ātri un ražo ilgi. Augi atklāta tipa, ar mazu lapotni – tas atvieglo ražas novākšanu. Hibrīds izturīgs pret slimībām, raksturīga vienmērīga ienākšanās visas veģetācijas laikā un ļoti laba reģenerācija pēc šī perioda. Augļi ar lielām kārpiņām, ļoti mazu sēklotni, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē,...
Begonijas | Oreb HViengadīgas 20–25 cm augstas puķes. Bagātīgi zied līdz salnām. Labi aug sausā augsnē, tām patīk saulainas vietas. Sēklas sadīgst 18–22 dienu laikā pie + 22–24 °C temperatūras. Stāda apstādījumos, puķu podos.Sēklas ir dražētas - apviļātas organisko vielu un minerālmēslojuma maisījumā. Diedzējot sēklas ar substrātu neapber, tās tikai...
Ražīga šķirne ar tumši zaļām lapiņām. Ziedkopu veido vēlu. Viegli audzējamas, mazprasīgas pret augsni. Šī šķirne ļoti piemērota ražas realizēšanai saišķīšos. Audzē uz lauka, siltumnīcās vai podos. Var audzēt visu gadu. Pārtikā izmanto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas...
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Agrīns hibrīds, izturīgs pret fuzariozi. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, maigas garšas, līdz 5 cm diametrā, ar tievu saknīti, vienāda lieluma. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai zem pārsega un laukā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7). Rudens ražai redīsus sēj augusta...
Agrīna šķirne, ražu vāc 20-27 dienas pēc sējas. Saknes apaļas, sarkanas, mīkstums balts, sulīgs ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē, kurā nav nezāļu. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts- aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrā pusē.
Lodveida kraspēdijas Daudzgadīgs zālaugs, ko audzē tikai kā viengadīgu augu. Izaug līdz 50–70 cm garas, ciņa formā. Ziedi izskatās kā bumbiņas, dzelteni, 2,5–3 cm diametrā. Zied jūlijā–oktobrī. Izmanto kaltēto ziedu kompozīcijās, izžuvušie stiebri ar ziediem ir izturīgi, nezaudē koši dzelteno krāsu. Floristi dēvē par “bungu vālītēm”. Vislabāk aug...
Ražīga eļļas ķirbju šķirne. Audzē sēklu ieguvei. Sēklas tumši zaļas, lielas, bez miziņas, ļoti garšīgas, tiek augsti novērtētas lielā cinka daudzuma dēļ. Augļi apaļi, ienākušies – oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk aug saulainā aizvējā, labi mēslotā, irdenā, ātri sasilstošā augsnē. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Agrīns, pret neīsto miltrasu izturīgs hibrīds. Labi pārcieš temperatūras svārstības, tādēļ ienākas pat vēsākā vasarā. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Izaug ovāli, vairāk nekā 1 kg smagi augļi. Miza zilganzaļa, ienākusies - gaiši dzeltena, mīkstums smaržīgs un salds, 4-5 cm diametrā.
Jumtu, nogāžu apzaļumošanai, piemērots arī puķu dobēm un ziedošām pļavām. Maisījumā ir 25 sugu viengadīgu un daudzgadīgu puķu sēklas. Puķes ziedēs vairākus gadus, par ziediem varēsiet priecāties visu sezonu. Iesakām sēt agri pavasarī, puķes pacieš īstermiņa sausumu. Ja ļausiet maisījumam uzziedēt un izsēties sēklām, nākamajā gadā ziedošu puķu būs vēl vairāk.
Viengadīgas 20–25 cm augstas puķes. Bagātīgi zied līdz salnām. Labi aug sausā augsnē, tām patīk saulainas vietas. Sēklas sadīgst 18–22 dienu laikā pie + 22–24 °C temperatūras. Stāda apstādījumos, puķu podos. Sēklas ir dražētas - apviļātas organisko vielu un minerālmēslojuma maisījumā. Diedzējot sēklas ar substrātu neapber, tās tikai viegli iespiež augsnes...
Vidēji vēlīns un ražīgs vienligzdas sīpolu hibrīds. Sīpoli ar baltu miziņu, apaļi, labvēlīgos apstākļos sver 300 g un vairāk. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus. Piemēroti arī neilgai uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu novāc 160–175 dienas pēc sējas, tāpēc ieteicams augsnē stādīt dēstus.
Agrīna šķirne, ko audzē pavasara un rudens ražai. Pavasarī ražu novāc 30–40 dienas pēc dēstu iestādīšanas, rudenī pēc 40–50 dienām. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Raža tiek novākta, kamēr galviņas ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma šķirne. Tomāti īpaši garšīgi, nelieli, ap 70 g smagi, tumši sarkanā krāsā, plūmes formas. Raksturīgs izcils salduma un skābuma līdzsvars. Tomāti ne tikai ļoti garšīgi, bet arī dekoratīvi – augļiem ienākoties, virspuse kļūst tumšāka. Audzēšanai siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka.
Daudzgadīgi, pret salu un sausumu izturīgi, pret augsni mazprasīgi lapu dārzeņi. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Var augt arī paēnā. Vislabāk aug +13–18 °C temperatūrā. Vislielāko ražu iegūst otrajā un trešajā gadā. Pārtikā lieto jaunās lapiņas.
Viengadīgas puķes. Ziediņi sīki, spilgti. Piemērotas audzēšanai balkonu kastēs, iekarināmos puķu podos. Sāk ziedēt pēc 2 mēnešiem no izdīgšanas, zied ilgi un bagātīgi. Sēklas ir dražētas — (vienā dražejā 4—5 sēklas), apviļātas organisko vielu un minerālvielu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklas ar substrātu neapber, bet viegli iespiež augsnes virsmā. Lai...
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Ļoti agrīna, gara auguma hibrīda šķirne. Augļi izturīgi pret plaisāšanu, svars 110-135 g. Šis hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tādēļ piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta, saulaina un silta vieta. Tomātiem patīk dziļi uzirdināta augsne, kura mēslota...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Pavasara prīmulas | ColosseaDaudzgadīgas, 15–30 cm garas, krāšņas puķes. Ziedi 3–5 cm diametrā, spilgti, vienkrāsaini un divkrāsaini. Prīmulu stādījumi skaisti izskatās zem retiem kokiem, zemiem augļu kokiem. Piemērotas audzēšanai akmeņdārzos, puķu podos. Puķu dobēs stāda grupās. Labi aug vieglā, neizkalstošā, trūdvielām bagātā augsnē. Vienā pašā vietā...
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Augļi 20–25 cm gari, ienākušies ir oranži, saldi. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Paprikas ēd svaigas, tās var konservēt, sautēt, izmantot mērču gatavošanai. Šajos augļos daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši daudz kālija un P, C, E, kā arī B grupas vitamīnu.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama pavasara, vasaras un rudens ražai. Agrīnajai ražai var sēt tieši augsnē vai stādīt siltumnīcā izaudzētus stādus. Veģetācijas periods – 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa balta, nosegta ar lapām, blīva. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes...
Vidēji agrīna šķirne, audzējama vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 70-75 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa vidēji liela, blīva, dzelteni oranža – šādu krāsu saglabā arī pēc termiskas apstrādes. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes virskārtu un aprušinot stādus,...
Ražīga, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē svaigam patēriņam, konservēšanai un uzglabāšanai. Ražu vāc 115 dienas pēc sadīgšanas. Saknes vienādas, gludas, mīkstums tumši sarkans, bez svītrām, sulīgs. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi bietēm ir labība, gurķi, puravi, tomāti, sīpoli. Sēklas var būt...
Gara auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 75–80 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi apaļi, sver aptuveni 60–120 g, sulīgi, aromātiski. Tie ir ne tikai garšīgi, bet arī ļoti dekoratīvi – augļiem nogatavojoties, uz tiem esošās zaļās svītriņas kļūst koši dzeltenas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā.
Agrīns, ļoti ražīgs hibrīds, vienam augam izaug aptuveni 15–20 cukini. Augļi ar dzeltenu miziņu, mazi, olas formas, sver 400–600 g. Pilnīgi nobriedušam mīkstumam raksturīga izcila “spageti” struktūra – tas ir dzeltenīgs, ar riekstu pēcgaršu. Augļi labi saglabājas ziemā.
Dekoratīvie kāposti | Fringed LeavesViengadīgs, 30-40 cm augsts augs ar dekoratīvām, krāsainām lapām, audzē puķu dobēs. Stāda grupās, piemēroti audzēšanai podos. Dekoratīvie kāposti visskaistākie mēdz būt vasaras beigās. Iespaidīgie augi rotā puķu dobes līdz pirmajam sniegam, sals lapu krāsas padara vēl košākas. Audzē saulainās vietās, var augt arī ēnā....
Viengadīgi, bagātīgi un ilgi ziedoši ziedi, izturīgi pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Ziedi nelieli, koncentrēti apaļās ziedkopās, ar 30-35 ziediņiem. Sēklas ir smalkas, iesētas zemē neapsedz. Kultūraugi pavairošanas laikā ir jānosedz. Spilgtas krāsas verbenas audzē dobēs, podos un puķu dobēs. Labi sader ar salmenēm, dihondrām un ipomejām. Vislabāk...
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi konusveida, apmēram 100-120 g smagi, violetā krāsā, sulīgi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Agrīna šķirne, veģetācijas periods 30 dienas. Saknes ovālas, gaiši rozā, sulīgas, ar maigu garšu, neizkurtē un nezied. Audzē pavasara un rudens ražai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Daudzgadīgas puķes, audzē kā viengadīgas. Dekoratīvas pelēkas, sudrabaini zaļas krāsas lapas. Audzē puķu dobēs, iekaramos un stacionāros podos, balkonu kastēs. Vislabāk aug saulainās vietās, sausā augsnē. Var kombinēt ar puķēm košās krāsās - petūnijām, begonijām, pelargonijām un citām. Uz 1 m² puķu dobes platību stāda 2-3 augus. Pacieš īslaicīgas salnas.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...
Vidēji agrīns rutku hibrīds. Pēc iesēšanas izaug 70-85 dienās. Saknes lielas, izaug līdz 35-40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgai uzglabāšanai. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes un aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP...
Ļoti agrīns arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, 7–8 kg smagi. Miziņas krāsa tumši zaļa. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Šķirne izturīga pret fuzariozi. Audzē zem seguma un uz lauka. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Vidēji agrīna, zema auguma, ļoti auglīga šķirne, paredzēta audzēšanai ārā. Pastāvīgajā audzēšanas vietā stādus stāda no maija beigām līdz jūnija vidum. Augļi gareni, 60-90 g smagi, stingri, bez tendences plaisāt transportēšanas laikā, universāli pielietojami – lietot svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti sulu un mērču pagatavošanai. Vislabāk aug 22–24ºC...
Gleznās cinijas | EnvyViengadīgas, 90 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, piemērotas griešanai pušķiem. Ziedi lieli 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēsti puķudobēs jāstāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas, tās zied ilgāk....
Agrīna šķirne, ražu ievāc 31–34 dienas pēc sadīgšanas. Saknes ir garenas, neplaisā, mīkstums balts, sulīgs, maigs. Audzē siltumnīcās (agrai pavasara ražai) un laukā (pavasara un rudens ražai). Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7).
Vidēji agrīna lapu seleriju šķirne. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Lapu kāti resni, gaļīgi, zaļā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē. Lieto svaigus, vāra, sautē.
Vidēji vēlīna šķirne. Galviņas izveidojas 100-115 dienas pēc iestādīšanas. Galviņas garenas, stingras, 2-2,5 kg smagas. Lieto svaigā veidā, piemēroti skābēšanai, lapas satur daudz cukura. Labi aug samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Tajā pašā laukā kāpostus var stādīt ne agrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Veģetācijas ilgums – 110 dienas. Augļi apaļi, nedaudz plakani un ribaini, sver 4–5 kg. To miza balta, mīkstums oranžs. Ķirbji piemēroti sautēšanai, cepšanai, tāpat arī saldiem ceptiem izstrādājumiem. No tiem gatavo ievārījumus, mērces, zupas. Šī šķirne piemērota ne tikai pārtikai, bet arī dekorēšanai un mājas rotāšanai. Ķirbji labi glabājas ziemā.
Kosmejas | Sea ShellsViengadīgas puķes, 120 cm augstas. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, īpaši otrajā vasaras pusē. Audzēšana nav sarežģīta. Jo nabadzīgāka augsne, jo augi labāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas – vietā, kurā...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izaug līdz 1,5 m augsti. Augļi gaļīgi, garšīgi, koši sarkani, aptuveni 150-170 g smagi, neplaisā. Šķirne izturīga pret temperatūras svārstībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē siltumnīcās. Hibrīds izturīgs pret verticilozi, fuzariozi, lapu brūnplankumainībui, tabakas...
Agrīna hibrīda šķirne. Izaug 55–65 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas vidēji blīvas, labi nosegtas ar lapām, apaļas. Sver apmēram 0,8–1,1 kg. Labi aug iekultivētās, vidēji smagās un smagās smilšmāla, ar mēsliem mēslotās augsnēs pēc daudzgadīgiem zālājiem, gurķiem, pākšaugiem, viengadīgām zālēm. Šīs šķirnes kāpostus ieteicams lietot svaigā veidā.
Medium-early hybrid variety. Days to maturity - 60–70 days. Plants are approx. 60 cm tall. Leaves are green, curly and prone to yellowing. this cabbage is suitable for soups and salads. Plants can tolerate temperatures as low as -15°C, so if you leave them growing over winter, you can harvest fresh leaves even in December. Seeds might be treated. If the...
Ražu novāc, kad pagājis 60 dienu pēc sējas. Lapas nedaudz grumbainas, sulīgas, zaļas ar dzeltenām dzīslām. Lapu kāti dzeltenā krāsā. Jaunās lapiņas piemērotas salātiem, uzkodām, no izaugušām lapām un lapu kātiņiem vāra zupas, tās var arī sautēt, cept un konservēt. Siltā ziemā piesegtas saknes pārziemo augsnē. Vislabāk aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmālā.
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...