Gleznās cinijas | DreamViengadīgas, 90 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, piemērotas griešanai pušķiem. Ziedi lieli 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēsti puķudobēs jāstāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas, tās zied ilgāk....
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
Vidēji agrīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Saknes 16-20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, mazu serdi. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Lieto svaigus, var uzglabāt ziemā. Lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ, ļoti piemēroti sulas un salātu gatavošanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....
Vēlīna, ražīga, pret slimībām izturīga universāla hibrīda šķirne. Ražu novāc 130-135 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes gludas, sulīgas, izturīgas pret plaisāšanu, koši oranžā krāsā, serde maza. Hibrīds paredzēts lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu var novākt pirms pašām salnām - vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un...
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Saknes spēcīgas, ar strupu galu. Veģetācijas periods - 127 dienas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ražu var novākt pirms pirmajām salnām. Vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un cukuru, tie labāk glabājas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, sulu spiešanai...
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi konusveida, apmēram 100-120 g smagi, violetā krāsā, sulīgi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Ražu novāc 120-130 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes garas, cilindrveida, spilgti oranžā krāsā. No šīs šķirnes burkāniem spiež sulu, tie lieliski saglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas,...
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Lapu pētersīļu šķirne. Veģetācijas periods – 80-90 dienas (pavasara/vasaras ražai) vai 150-180 dienas (rudens ražai). Lapas kuplas, tumši zaļas, krokotas. Lapās esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās daudz vitamīnu un minerālvielu. Pētersīļi prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110-150 dienas. Saknes gludas, līdz 15 cm garas, miziņa balta, mīkstumam patīkama smarža. Var lietot svaigus, pārstrādāt. Pārtikā izmanto arī lapas. Agrai pavasara ražai var sēt rudenī. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā. Labi aug vieglā, mitrā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Viengadīgs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapas ar pikanto garšu. Svaigas lapiņas liek uz sviestmaizēm, pievieno gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās. Lai visu laiku būtu kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7-14 dienām. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotēns, B grupas...
Ļoti agrīns, ražīgs zema auguma hibrīds. Piemērots lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Veģetācijas ilgums 56 dienas. Augļi lieli, ieapaļi, aptuveni 100-150 g smagi, ātri krāsojas koši sarkani iekšpusē un no ārpuses. Hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tāpēc piemērots audzēšanai zem seguma un labi aug uz lauka pat vēsā un mitrā vasarā. Sēklas...
Agrīna, ļoti ražīga zema auguma hibrīda šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. Augļi iegarenas formas, 100–120 g smagi, sarkani. Labi aizmetas pat vēsā vasarā. Augi izturīgi pret baktēriju un sēnīšu izraisītām slimībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz lauka un zem seguma. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta,...
Vidēji agra šķirne, audzē vasaras un rudens ražai. Ražu novāc 90-100 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pirmo ražu var sākt vākt pēc 55-60 dienām. Saknes gludas, strupiem galiem, mīkstums un serde koši oranžā krāsā. Ļoti populāra šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai un pārstrādei. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 47-52 dienas. Augļi ar rupjām kārpiņām, ar lielisku garšu, intensīvi zaļā krāsā. Izturīgi pret gurķu vīrusu slimībām. Var lietot svaigus, konservēt un skābēt. Vislabāk aug trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus...
Agrīns pašapputes hibrīds. Augļi gaiši zaļā krāsā, cilindriskas formas, nelieli (garums 8—10 cm), klāti ar lielām kārpiņām. Augi izturīgi pret kraupi, labi panes neīsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā, skābēt un marinēt. Vislabāk aug gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē,...
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Paredzēts audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi ar kārpiņām, tumši zaļā krāsā, ar lielisku garšu, nav rūgti, garums 7-12 cm. Augļi cilindriskas formas, nelielām sēklām. Šķirne izturīga pret mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Pemēroti transportēšanai. Der konservēšanai, skābēšanai un...
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi ar lielām kārpiņām. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemēroti marinēšanai, skābēšanai un lietošanai svaigā veidā. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu. Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 13–14 °C temperatūrai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā,...
Ļoti agrīns, ražīgs hibrīds. Daudz augļu - vienā posmiņā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar gludu mizu, tie nav rūgti. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, vidēji izturīgs pret neīsto miltrasu. Gurķus audzē uz atklāta lauka un zem seguma. Var audzēt pie balstiem. Lieto svaigus, var konservēt un skābēt.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Labi ražo arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Augļi gaiši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Izturīgi pret īsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Labi panes neīsto miltrasu. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Vislabāk aug ar humusu bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē....
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Ļoti agrīns pašapputes hibrīds. Veģetācijas periods 37–40 dienas no sadīgšanas. Augļi nelieli, 8-10 cm gari, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, labas garšas, nepaliek rūgti. Hibrīds izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, īsto miltrasu. Gurķus audzē uz lauka, polietilēna un stikla siltumnīcās. Lieto svaigus, konservē, skābē. Sēklas var būt...
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir brūngana, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē.
Augļi lieli, cilindrveida, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Baklažānus augstās uzturvērtības dēļ īpaši novērtē veģetāriešu virtuvē. Pārtikā lieto svaigus, ceptus, sautētus, var konservēt. Augļus novāc, kad to miziņa ir spīdīga - vēlāk tie var kļūt rūgti. Lielāku ražu var gaidīt, ja audzē zem seguma.
Agrīns hibrīds, noturīgs pret slimībām. Vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 80–90 dienu. Vienāda izmēra galviņas, diezgan stingras, apaļas, sver 1–2 kg, garšo lieliski. Savojas kāposti ir noturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu nekā baltie galviņkāposti. To enerģētiskā vērtība ir divreiz lielāka nekā baltajiem...
Vidēji agrīns, ražīgs ziedkāpostu hibrīds vasaras – rudens ražai. Ražu novāc 85–90 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas baltas, cietas, blīvas, pārklātas ar lapām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un konservēšanai. Labi aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc 58–63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti–vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras ražai. Labi pacieš karstumu. Augi ļoti izturīgi, audzelīgi, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 75-85 dienas. Ziedkopas baltā krāsā, cietas, blīvas, sver 1,6-2 kg. Lieto svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Agrīns, liela auguma hibrīds. Augļi sarkanā krāsā, sver aptuveni 130-145 g. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra 20-25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir pirmā īstā lapiņa. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā.
Krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi lieli, 23 cm gari, melni, spīdīgi, sver līdz 210 gramiem. Mīkstums stingrs, balts. Audzēšanai siltumnīcās. Baklažāniem patīk mitrums, tie jālaista ar siltu ūdeni dienas pirmajā pusē. Baklažāni ir mazkaloriju dārzenis. Tajos ir 93,2 procenti ūdens, 3 procenti cukura, līdz 1,2 procentiem šķiedrvielas, kālija un citu sāļu, kā arī...
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Daudzgadīgi sīpoli, vieni no visagrākajiem dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļoti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nebūs liela. Lai iegūtu agru ražu, sēj rudenī. Spināti ir vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem — no lapām gatavo salātus, biezeņus, zupas, tos var konservēt ziemai. Uzturvērtības dēļ ļoti piemēroti bērnu un diētiskajam uzturam. Vislabāk aug auglīgā augsnē.
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.