Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Ražu novāc 120-130 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes garas, cilindrveida, spilgti oranžā krāsā. No šīs šķirnes burkāniem spiež sulu, tie lieliski saglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas,...
Vidēji agrīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Saknes 16-20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, mazu serdi. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Lieto svaigus, var uzglabāt ziemā. Lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ, ļoti piemēroti sulas un salātu gatavošanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....
Vēlīna, ražīga, pret slimībām izturīga universāla hibrīda šķirne. Ražu novāc 130-135 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes gludas, sulīgas, izturīgas pret plaisāšanu, koši oranžā krāsā, serde maza. Hibrīds paredzēts lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu var novākt pirms pašām salnām - vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Agrīna šķirne audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi sver apmēram 5–7 kg, augļa mīkstums ļoti salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, izvēlas no vēja aizsargātu, saulainu vietu dārzā. Lai augļi paspētu nobriest, kā uz lauka, tā siltumnīcā, stāda dēstus. Dēsti var aiziet bojā, ja temperatūra ir zemāka par 15 °C. Raža jānovāc pirms pirmajām salnām.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi lieli, 23 cm gari, melni, spīdīgi, sver līdz 210 gramiem. Mīkstums stingrs, balts. Audzēšanai siltumnīcās. Baklažāniem patīk mitrums, tie jālaista ar siltu ūdeni dienas pirmajā pusē. Baklažāni ir mazkaloriju dārzenis. Tajos ir 93,2 procenti ūdens, 3 procenti cukura, līdz 1,2 procentiem šķiedrvielas, kālija un citu sāļu, kā arī...
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes ieapaļi plakanas, koši sarkanā krāsā. Audzē lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, uzglabāšanai. Ražu vāc 90 –120 dienas pēc sēklu sadīgšanas pirms salnām. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Vidēji agrīna šķirne. Aug kompaktā krūmā. Var lietot svaigus, cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organiskajiem mēsliem labi samēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini ir siltumu mīlošs dārzenis, tāpēc to sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās un lecektīs izaudzētie stādi sāk ražot agrāk. Dēstus uz lauka...
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi cilindriski, 20–25 cm gari, zaļi ar gaišākām svītrām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk...
Krūmveida šķirne. Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Vislabāk aug auglīgā, ar organisko mēslojumu mēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini - dārzenis, kam patīk siltums, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 10–12 ºC temperatūrai. Augļiem maiga garša, piemēroti diētas uzturam, tajos daudz vitamīna C un minerālvielu....
Agrīna ražīga krūmu šķirne. Augs ir kupls. Augļi ir gareni, apmēram 20 cm gari, ar gaiši zaļu spīdīgu miziņu. Augļus var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai iegūtu ražu agrāk, ieteicams izaudzēt stādus. Tos augsnē stāda, kad beigušās salnas. Ražu ievāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā vietā aizvējā.
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nebūs liela. Lai iegūtu agru ražu, sēj rudenī. Spināti ir vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem — no lapām gatavo salātus, biezeņus, zupas, tos var konservēt ziemai. Uzturvērtības dēļ ļoti piemēroti bērnu un diētiskajam uzturam. Vislabāk aug auglīgā augsnē.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Daudzgadīgi sīpoli, vieni no visagrākajiem dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļoti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna šķirne. Ienākas 120 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 105 g, elipses formas, ar dzeltenu miziņu. Lielā sausnas daudzuma dēļ lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Limonijas Viengadīgas puķes, augstums 60 cm. Ziedi sīki, sakopoti košās ziedkopās. Labi aug saulainā, siltā vietā, auglīgā, irdenā, ūdenscaurlaidīgā, auglīgā augsnē. Limonijas ieteicams laistīt ar ūdeni, kam pievienots sāls. Neaizstājamas sauso ziedu pušķiem, izkaltušas saglabā krāsu. Sēklas sēj kastītēs, dēstus izstāda laukā maijā. Iztur īslaicīgas salnas.
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Kliņģerītes | Yellow GitanaViengadīgas, viegli audzējamas, 30 cm augstas puķes. Audzē grupās ar citām viengadīgām puķēm, dobītēs, balkonos, puķupodos. Ziedus var griezt, kaltēt, kaltētus ziedus izmanto zāļu tējām. Kliņģerītes var sēt starp dārzeņiem un puķēm. Kliņģerīšu klātbūtne var pasargāt blakus augošus augus no slimībām un kaitēkļiem. Vislabāk aug...
Daudzgadīgas puķes. Visu vasaru zied sniegbaltiem ziediem. Nav prasīgas, audzējamas kā fona augi, ziedi piemēroti griešanai. Stādāmas grupās, piemērotas audzēšanai puķupodos. Mīl saulainas vietas, var augt daļējā ēnā. Lai paildzinātu ziedēšanas laiku, noziedējušās ziedkopas ieteicams nogriezt. Visdekoratīvākās 2.–3. audzēšanas gadā. Ziemā cerus ieteicams...
Daudzgadīgas paklājveida puķes. Ziedi sīki, zied bagātīgi, no maija. Izaug līdz 20 cm augstas, stiebri liecas uz leju, veido cerus. Labi aug saulainā vietā, nabadzīgā mālsmiltī, pacieš sausumu. Piemērotas apmalēm, alpinārijiem, nogāžu apstādīšanai, akmens sienām. Vienā vietā var augt 3 gadus. Pārziemo nepiesegtas.
Vidēji agrīna hibrīda šķirne audzēšanai uz lauka. Augļi nelieli, ar labu garšu, nav rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Uz lauka sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilst līdz 13–14 °C. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Divgadīgas puķes. Iecienītas košo ziedkopu dēļ, uzzied pirmajā gadā pēc sējas un zied līdz pirmajām salnām, ziedkopas var griezt. Stāda grupās, piemērotas audzēšanai podos. Labi iederas vasaras puķu dobēs ar citām puķēm, košās ziedkopas labi kontrastē ar vienkrāsainiem augiem. Patīk saulainas vietas, var augt daļējā ēnā. Lai pagarinātu ziedēšanas laiku,...
Gomfrēnas | Strawbery FieldsViengadīgas, 40 cm augstas sausziežu puķes. Izmantojamas puķu podu un puķudobju apstādīšanai, īpaši piemērotas floristikas sauso ziedu kompozīcijām. Kaltētie ziedi ilgi saglabā krāsu. Audzējamas saulainās vietās, treknā, un ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē. Zied ilgi, dekorativitāti saglabā līdz pirmajām salnām. Puķudobēs...
Viengadīgas, 40-80 cm augstas puķes. Ziedi 5-7 cm diametrā, dažādās krāsās, patīkami smaržo. Stublājs no vidus sazarojas. Labi aug un zied gaišā paēnā, no vēja pasargātās puķu dobes vietās. Lieliski sader ar viengadīgām puķēm, stāda grupās. Dobēs stāda pēc salnām. Piemērotas pušķiem. Tajā pašā vietā var stādīt pēc 2 gadiem.
Viengadīgas, 25-30 cm augstas puķes vasaras puķudobēm. Ziedi sakopoti košu krāsainu, patīkami smaržojošās ziedkopās. Vislabāk aug ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē, nelielā pavēnī. Audzējot saulainā vietā, ziedi ir mazāk koši. Sēklas diedzē tumsā, + 18-22 °C temperatūrā uzdīgst 10-14 dienu laikā. Stādāma apstādījumos, puķudobēs, podos. Piemērotas apmaļu...
Audzē sēklu iegūšanai. Sēklas ir tumši zaļas, lielas, ļoti garšīgas. Tajās ir patiesi liels cinka daudzums. Ķirbji ir apaļi. Kad tie nogatavojušies - oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk augs saulainā un no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu lielāku ražu, var audzēt podos.
Ātri augoša Ķīnas lapu kāpostu šķirne. Izaug 50–60 dienu laikā. Lapas ar īsu, zaļu kātiņu un pikantu garšu, sārtā krāsā. Var audzēt siltumnīcā un ārā. Sējot ik pēc 10–14 dienām, ražu varēsiet baudīt no pavasara līdz rudenim. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Vislabāk aug mālsmilts vai vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Piemēroti pievienošanai pie...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izaug līdz 1,5 m augsti. Augļi gaļīgi, garšīgi, koši sarkani, aptuveni 150-170 g smagi, neplaisā. Šķirne izturīga pret temperatūras svārstībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē siltumnīcās. Hibrīds izturīgs pret verticilozi, fuzariozi, lapu brūnplankumainībui, tabakas...
Ļoti agrīna, ražīga, gara auguma hibrīda tomātu šķirne. Augļi diezgan lieli, nedaudz saplacināti, 150–170 g smagi, lieliskas garšas un kvalitātes, labi saglabājas pēc noplūkšanas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai. Hibrīds izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, tomātu lapu brūno pelējumu, tomātu ātro vīti un nematodēm. Audzēšanai...