Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Īpašas krāsas Ķīnas kāposti rotās jebkuru salātu šķīvi. Galviņas lapas ir kraukšķīgas, sulīgas, acij neierastā tumši sarkanīgā krāsā. Izaug 75 dienu laikā no iesēšanas, var svērt 1,2–1,5 kg. Audzē rudens ražai. Nogrieztas galviņas labi saglabājas, nezaudējot kvalitāti. Vislabāk aug smilšmāla vai vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē.
Izaug 50–60 dienu laikā pēc iesēšanas. Augi lekni, 30–50 cm augsti. Šķirne labi panes karstumu. Pārtikā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai.
Ātri augoša Ķīnas lapu kāpostu šķirne. Izaug 50–60 dienu laikā. Lapas ar īsu, zaļu kātiņu un pikantu garšu, sārtā krāsā. Var audzēt siltumnīcā un ārā. Sējot ik pēc 10–14 dienām, ražu varēsiet baudīt no pavasara līdz rudenim. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Vislabāk aug mālsmilts vai vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Piemēroti pievienošanai pie...
Vēlīna, ražīga šķirne. Galviņas apaļas, cietas, 3-5 kg smagas. Ražu novāc 150-160 dienas pēc stādīšanas. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai ziemā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Stādi izturīgi pret salnām.
Vidēji agrīna stīgojošo pupiņu šķirne. Pārtikā lieto gan pākstis, gan sēklas, kas ir gaiši brūnā krāsā. Pākstis gaiši zaļas, bez šķiedrām, platas, 18–20 cm garas. Vispiemērotākais laiks pākšu šķīšanai ir tad, kad sēklas ir kviešu grauda lielumā. Šķirne izturīga pret antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug pagari, bet turas stingri. Pākstis līdz 15–17 cm garas, 1,6–1,8 cm platas, plakanas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu, antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa (trūdvielu), ar neitrālu pH (6,0–6,8). Pākstis piemērotas...