Vidēji agrīna, ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 105-110 dienas. Saknes izaug līdz 18-20 cm garas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai ziemā. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai...
Agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā mēdz būt 7–8 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Pākstis ēd svaigas, šī šķirne ļoti piemērota konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Augi izaug līdz 60 cm augsti, ar tumši violetām lapām, kuras izmanto pārtikā. No lapām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augs pacieš stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Agrīns, pašapputes, pret slimībām izturīgs un ātri augošs hibrīds. Gurķus var audzēt uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Augļi koši zaļi, ar lielām kārpiņām, spīdīgi, nav tendēti pāraugt. Vienā mezglā augi veido 3–4 augļus. Panes augstu temperatūru un stresa pilnus augšanas apstākļus. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
Vidēji agrīns “Crimson Sweet” tipa hibrīds. Augļi ovāli, svars sasniedz 12– 14 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma,...
Agrīna, ātri augoša “sviesta” tipa galviņsalātu šķirne, kas tiek novērtēta tās izcilās garšas un izturības pret slimībām dēļ. Veido lielu, noslēgtu galviņu ar nedaudz krokotām lapu maliņām. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Stāda dēstus (kad dēstam ir 5–6 īstās lapiņas) vai sēj tieši augsnē. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens...
Vidēji agrīna šķirne. Galviņas izaug 65–70 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas baltas, lielas, blīvas. Vislabāk aug ar humusu bagātā, labi iekultivētā augsnē. Ziedkāposti ir jutīgi pret vides apstākļiem, augsnes kvalitāti, tāpēc tiem pietiekamā daudzumā jānodrošina visas galvenās barības vielas, bet galviņu veidošanās fāzē – pietiekams mitruma un...
Strauji augoša krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 60 dienas no iesēšanas brīža. Augļi gareni, ar gaiši zaļu miziņu, 15–20 cm gari, ar kraukšķīgu un gardu mīkstumu. Augam daudz ziedu, kurus pildot un izcepot, var pagatavot izcilas uzkodas. Jaunus, līdz 10 cm garus cukini varat ēst svaigus, bet lielākie būs piemēroti daudz dažādu gardu un viegli...
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Agrīns hibrīds, paredzēts blīvai stādīšanai. Ja radīti atbilstoši audzēšanas apstākļi, var audzēt visu gadu. Veģetācijas periods 70 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, nedaudz garenas, 0,5–1 kg smagas. Tās neplaisā, labi glabājas uz lauka, nezaudējot kvalitāti. Šos kāpostus var lietot svaigus, vārīt vai sautēt.
Hibrīda šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, salātu gatavošanai un ilgstošai glabāšanai. Nobriest 110–120 dienās no dēstu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ar labu iekšējo struktūru, blīvas, sver 2,5–3 kg. Uzticamais hibrīds izturīgs pret temperatūras un mitruma svārstībām, stresu augšanas laikā. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga...
Agrīna ķiršu tomātu šķirne. Augu augums ierobežots – tie sasniedz 150–180 cm augstumu. Augļi mazi, plūmes formas, sulīgi, saldi, sver apmēram 15 g. Vienā ķekarā var būt no 50 līdz 80 augļu. Audzē siltumnīcās, uz balkona un uz lauka. Augļus ēd svaigus, konservē. Tomāti jālaista pirmajā dienas pusē ar siltu ūdeni 1–2 reizes nedēļā, bet bagātīgi.
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Krūmveida šķirne. Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Vislabāk aug auglīgā, ar organisko mēslojumu mēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini - dārzenis, kam patīk siltums, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 10–12 ºC temperatūrai. Augļiem maiga garša, piemēroti diētas uzturam, tajos daudz vitamīna C un minerālvielu....
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana. Piemēroti Kornišonu audzēšanai. Augļi nelieli, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni. Nepaliek rūgti. Var ēst svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret kladosporiozi, īsto miltrasu. Vidēji izturīgs pret gurķu mozaīkas...
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Augi ir kupli, vidēja augstuma. Augļi ir plāni, iegareni, 2,5 cm diametrā, 11 cm gari un 2 mm biezi, ar svaru no 40 līdz 45 g un nogatavojušies ir sarkanā krāsā. Audzē siltumnīcās un ārā. Paprika ir jutīga pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2-3 reizes nedēļā dienas pirmajā pusē. Šī šķirne ir īpaši piemērota konservēšanai, tad augļus var...
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Daudzgadīgs, ražīgs, dekoratīvs augs, kuram nav nepieciešami īpaši augšanas apstākļi. Dzinumi maigas garšas, gaiši zaļi. Vienā vietā var augt 20 un vairāk gadus. Izcili ziemo pat -30 °C temperatūrā. Augs izaug aptuveni 1,2 m augsts. Ja sparģeļus sēj no sēklām, ražu var novākt pēc 3 gadiem, kad dzinumi izaug 1–1,5 cm diametrā.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Īpašas krāsas Ķīnas kāposti rotās jebkuru salātu šķīvi. Galviņas lapas ir kraukšķīgas, sulīgas, acij neierastā tumši sarkanīgā krāsā. Izaug 75 dienu laikā no iesēšanas, var svērt 1,2–1,5 kg. Audzē rudens ražai. Nogrieztas galviņas labi saglabājas, nezaudējot kvalitāti. Vislabāk aug smilšmāla vai vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē.
Agrīna, ražīga lobāmo krūma pupiņu šķirne. Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug 20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā. Vienā un tajā pašā vietā var...
Agrīna, pret karstumu izturīga šķirne. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 22–27 dienas. Saknes apaļas, lielas – 4–5 cm diametrā, nav tendences plaisāt, izkurtēt. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7).
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs pašapputes hibrīds. Augļi ar izcilu garšu, gludu, spīdīgu miziņu, ar mazu sēklotni, 8–17 cm gari, 120–300 g smagi. Kaut arī garšīgāki ir apmēram 10 cm gari augļi, arī lielāki un garāki nezaudē garšas īpašības. Audzē siltumnīcās vai zem seguma. Piemēroti sviestmaizēm, salātiem, pievienošanai dzērieniem.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Agrīna, ražīga saldo papriku šķirne. Augļi nelieli, līdz 8 cm gari, ienākušies – koši dzelteni, maz sēklu. Audzē siltumnīcās un uz lauka, augi kompakti, apmēram 45 cm augsti, tāpēc labi piemēroti audzēšanai podos. Paprikas var lietot svaigas, konservēt, sautēt, ideāli piemērotas cepšanai uz grila.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...
Vidēji agra šķirne, audzē vasaras un rudens ražai. Ražu novāc 90-100 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pirmo ražu var sākt vākt pēc 55-60 dienām. Saknes gludas, strupiem galiem, mīkstums un serde koši oranžā krāsā. Ļoti populāra šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai un pārstrādei. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Ražīga čilli piparu šķirne. Augi kompakti, var audzēt podos. Augļi asi, nedaudz grumbaini, 6–10 cm gari. Nobriestot maina krāsu no zaļas uz dzeltenu. Nobriedušiem ʻHot Lemonʼ pipariem ir izteikta citronzāļu un citrusaugļu pēcgarša. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, salsas gatavošanai, kā arī kaltēšanai un konservēšanai. Piešķir īpašu garšu cepešiem,...
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
Raža ienākas 65-75 dienas pēc sadīgšanas. Saknes plakani apaļas, aptuveni 250 g smagas, ar ieliektu apakšējo daļu. Miza un mīkstums dzeltens, sulīgs, salds. Rāceņus lieto svaigus, vārītus un sautētus. Agrā pavasarī pārtikā var lietot arī rāceņu lapas, kuras uzturvērtībā neatpaliek no spinātiem.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Sen pazīstama un viena no pircēju iecienītākajām šķirnēm, kas tiek novērtēta īpašās garšas dēļ. Tas ir vidēji agrīns hibrīds, kas sāk ražot 48–52 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi pareizas formas, gaiši zaļā krāsā, vidēji lielām kārpiņām, melnām adatiņām, aromātiski. Lieto svaigus, marinē un skābē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Agrīns un ražīgs ʻCrimson Sweetʼ tipa arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, plānu miziņu, sver 7–9 kg. Mīkstums tumši sarkans, sulīgs. Nepilnīgi nogatavojušies arbūzi ar sārtu mīkstumu ir saldi. Var audzēt zem seguma un uz lauka. Lai ražu sagaidītu agrāk, stāda dēstus. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums norādīts paciņas...
Ļoti ražīgs un intensīvi augošs hibrīds, paredzēts rudens ražai. Labi pacieš nelabvēlīgus augšanas apstākļus, izturīgs pret sēnīšu un baktēriju izraisītām slimībām. Ziedkopas lielas (1,5–3 kg), pilnīgi baltas, labi apņemtas lapām, nav tendences mainīt toni. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, saldēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...