Krūmveida šķirne. Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Vislabāk aug auglīgā, ar organisko mēslojumu mēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini - dārzenis, kam patīk siltums, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 10–12 ºC temperatūrai. Augļiem maiga garša, piemēroti diētas uzturam, tajos daudz vitamīna C un minerālvielu....
Vidēji vēlīns, ražīgs hibrīds. Ražu novāc 130-140 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas plakani apaļas, līdz 2–4 kg smagas, cieši satinušās, baltas. Ar labu garšu - lapas saldas, sulīgas, kraukšķīgas, piemērotas skābēšanai. Lieliski glabājas ziemā. Labi aug un bagātīgi ražo labi samēslotā augsnē. Kāpostiem vispiemērotākā ir labi iekultivēta vidēji smaga...
Ļoti agrīna hibrīda šķirne. Ražu novāc 50–55 dienas pēc stādu pārstādīšanas. Paredzēta vēlīna pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā Galviņas apaļas, cietas, svars 1,0–1,6 kg. Agrai ražai audzē polietilēna siltumnīcās, aprīļa-maija mēnesī dēstus stāda augsnē. Stādi izturīgi pret salnām. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs....
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas ilgums – 100 dienas no dēstu iestādīšanas. Audzējot lietošanai svaigā veidā un skābēšanai, dēstus vislabāk stādīt pavasarī, audzējot glabāšanai ziemā, vispiemērotākais laiks dēstu stādīšanai ir jūnija beigas. Galviņas ir blīvas, ar īsu kacenu iekšpusē, sver ap 3,5–5 kg, izturīgas pret plaisāšanu. Labi aug vidēji smagās...
Ražu novāc 58-65 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemēroti vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Galviņas apaļas, cietas, 1-1,6 kg smagas. Stādi izturīgi pret salnām. Agrai ražai audzē plēves siltumnīcās, aprīlī-maijā stāda augsnē.
Vēlīna, ražīga šķirne. Galviņas apaļas, cietas, 3-5 kg smagas. Ražu novāc 150-160 dienas pēc stādīšanas. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai ziemā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Stādi izturīgi pret salnām.
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Agrīns, ražīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi dzeltenā krāsā, izaug līdz 20–25 cm gari. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi ar tumši zaļu, spīdīgu miziņu. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi cilindriski, 20–25 cm gari, zaļi ar gaišākām svītrām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk...
Agrīns hibrīds, izturīgs pret izziedēšanu. Audzē vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Veģetācijas periods – 75 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, 0,9–1,5 kg smagas. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē.
Vidēji vēlīna biešu šķirne. Veģetācijas periods – 130 dienu. Saknes ir garenas, mīkstums tumši sarkans, neizzied. Var lietot svaigas, konservēt, sautēt, cept. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā mālsmilts augsnē ar zemu skābuma līmeni. Slikti apstrādātā augsnē sadīgst nevienmērīgi, izretinās.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes ieapaļi plakanas, koši sarkanā krāsā. Audzē lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, uzglabāšanai. Ražu vāc 90 –120 dienas pēc sēklu sadīgšanas pirms salnām. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Ražīga, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē svaigam patēriņam, konservēšanai un uzglabāšanai. Ražu vāc 115 dienas pēc sadīgšanas. Saknes vienādas, gludas, mīkstums tumši sarkans, bez svītrām, sulīgs. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi bietēm ir labība, gurķi, puravi, tomāti, sīpoli. Sēklas var būt...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Agrīns, ražīgs hibrīds. Veģetācijas periods - 70 dienas. Ziedkopas vienāda lieluma, izturīgas pret izziedēšanu. Hibrīds izturīgs pret sēnīšu slimībām. Audzē agrīnai vasaras un rudens ražai. Tajā pašā laukā var audzēt pēc 3–4 gadiem. Vislabāk aug auglīgā, ar trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Var lietot vārītus, ceptus, saldētus un...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Siltumu mīloša kultūra, audzē siltumnīcās un uz lauka. Vidēji agrīna šķirne. Augļi sver aptuveni 3,5-5,5 kg, mīkstums dzeltens, salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, uz ražu var cerēt tikai karstā vasarā, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu. Lai augļi nobriestu, kā uz lauka, tā siltumnīcā stāda stādus. Tie var aiziet bojā, ja temperatūra zemāka par...
Agrīns pašapputes salātu tipa hibrīds. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi. Veģetācijas periods 66 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi nedaudz kantaini, tumši zaļi, 25–30 cm gari, sver 380–420 gramus. Audzē siltumnīcā agra pavasara-vasaras ražai. Lieto svaigus. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Sen pazīstama un viena no pircēju iecienītākajām šķirnēm, kas tiek novērtēta īpašās garšas dēļ. Tas ir vidēji agrīns hibrīds, kas sāk ražot 48–52 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi pareizas formas, gaiši zaļā krāsā, vidēji lielām kārpiņām, melnām adatiņām, aromātiski. Lieto svaigus, marinē un skābē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Vēlīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 140 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, sver 3–5 kg, ļoti cietas, pelēki zaļā krāsā, kacens īss. Piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, saldās garšas dēļ labi izmantošanai salātos un skābēšanai ziemai. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Sadīgušie...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods – 149 dienas no dēstu iestādīšanas. Stāda līdz 15 maijam. Galviņas ļoti lielas, apaļas, lapas klātas ar vaska slānīti, iekšpusē kacens īss. Piemēroti skābēšanai rudenī, ilgai uzglabāšanai un skābēšanai ziemā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Saliekamais potnazisPotēšanai, krūmu un augu apgriešanai un apdareiAsmens no augsti karbonizēta tēraudaRokturis no pārstrādātas plastmasas ar misiņa kniedēm
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, gara auguma, ražīga šķirne. Augļi ovāli, dzelteni, 30-40 g smagi, garšīgi. Vienā ķekarā ienākas 10-15 augļi. paredzēti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Var lietot svaigus, īpaši piemēroti konservēšanai.
Ļoti agrīna, gara auguma hibrīda šķirne. Augļi izturīgi pret plaisāšanu, svars 110-135 g. Šis hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tādēļ piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta, saulaina un silta vieta. Tomātiem patīk dziļi uzirdināta augsne, kura mēslota...
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Gara auguma šķirne. Audzē polietilēna siltumnīcās, uz lauka vai uz balkona. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Augļi sīki, bumbiera formas, ļoti garšīgi, sver apmēram 15–20 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vidēji agrīna, ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 105-110 dienas. Saknes izaug līdz 18-20 cm garas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai ziemā. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai...
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, saldas, izaug līdz 18–24 cm garas, nav tendences plaisāt. Lielās masas un sastāvā esošā lielā cukura daudzuma dēļ īpaši piemērota sulas ražošanai. Lieliski uzglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Divgadīgs augs. Pārtikā lieto sulīgās lapas un lielos sarkanos lapu kātus. Viegli audzēt, mazprasīgas pret augsni, ražu novāc 60 dienas pēc sējas. Rudenī izraktās mangolda saknes izdzen lapas agri pavasarī. Siltā ziemā apsegtas saknes pārziemo uz lauka. Vislabāk aug neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē.
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne, paredzēta skābēšanai rudenī un uzglabāšanai. Veģetācijas periods – 139 dienas no dēstu iestādīšanas. Galviņas nedaudz saplacinātas, ar ļoti labu iekšējo struktūru – dzīslas gandrīz neredzamas, lapas plānas, baltas, iekšējā serde īsa, tajos daudz sausnas, bet tas ir ļoti svarīgi raudzējot. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā,...
Agrīns, ražīgs puskrūmu hibrīds, kas labi ražo arī vēsākā vasarā. Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Viena no vecākajām un populārākajām ķirbju šķirnēm. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augļi izaug līdz 5–15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Agrīna saldās kukurūzas šķirne. Veģetācijas periods – 90 dienas. Augi izaug līdz 180–220 cm augsti. Veido mazas, saldas dzeltenas vālītes. Kukurūzu uzturā lieto svaigu, var pārstrādāt, ļoti piemērota konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, mitrā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Agrīns hibrīds. Audzē pavasara un vasaras ražai zem seguma vai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņa sver aptuveni 1–2 kilogramus. Hibrīds izceļas ar labu galviņu kvalitāti, bagātu ražu, augiem nav tendences izziedēt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, sīpoli,...
Agrīns hibrīds. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Stublājs var sasniegt 100–110 cm augstumu. Lai galviņas augtu ātrāk, kad tās sāk veidoties, jānoplūc auga galotne. Augi pacieš salu, iztur -8 līdz -10 °C temperatūru. Tiem nepieciešama gaisma, pārāk blīvi iestādīti ražo slikti. Lieto vārītus, sautētus, var marinēt, skābēt, saldēt....