Ļoti agrīns, ražīgs zema auguma hibrīds. Piemērots lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Veģetācijas ilgums 56 dienas. Augļi lieli, ieapaļi, aptuveni 100-150 g smagi, ātri krāsojas koši sarkani iekšpusē un no ārpuses. Hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tāpēc piemērots audzēšanai zem seguma un labi aug uz lauka pat vēsā un mitrā vasarā. Sēklas...
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Viengadīgs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapas ar pikanto garšu. Svaigas lapiņas liek uz sviestmaizēm, pievieno gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās. Lai visu laiku būtu kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7-14 dienām. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotēns, B grupas...
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā. Labi aug vieglā, mitrā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110-150 dienas. Saknes gludas, līdz 15 cm garas, miziņa balta, mīkstumam patīkama smarža. Var lietot svaigus, pārstrādāt. Pārtikā izmanto arī lapas. Agrai pavasara ražai var sēt rudenī. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Agrīna, ražīga lobāmo krūma pupiņu šķirne. Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug 20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā. Vienā un tajā pašā vietā var...
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Agrīna stīgojošo sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā....
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Agrīns pašapputes hibrīds. Augļi gaiši zaļā krāsā, cilindriskas formas, nelieli (garums 8—10 cm), klāti ar lielām kārpiņām. Augi izturīgi pret kraupi, labi panes neīsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā, skābēt un marinēt. Vislabāk aug gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē,...
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Ļoti agrīns, ražīgs hibrīds. Daudz augļu - vienā posmiņā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar gludu mizu, tie nav rūgti. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, vidēji izturīgs pret neīsto miltrasu. Gurķus audzē uz atklāta lauka un zem seguma. Var audzēt pie balstiem. Lieto svaigus, var konservēt un skābēt.
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi ar lielām kārpiņām. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemēroti marinēšanai, skābēšanai un lietošanai svaigā veidā. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu. Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 13–14 °C temperatūrai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā,...
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Paredzēts audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi ar kārpiņām, tumši zaļā krāsā, ar lielisku garšu, nav rūgti, garums 7-12 cm. Augļi cilindriskas formas, nelielām sēklām. Šķirne izturīga pret mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Pemēroti transportēšanai. Der konservēšanai, skābēšanai un...
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 47-52 dienas. Augļi ar rupjām kārpiņām, ar lielisku garšu, intensīvi zaļā krāsā. Izturīgi pret gurķu vīrusu slimībām. Var lietot svaigus, konservēt un skābēt. Vislabāk aug trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus...
Augļi lieli, cilindrveida, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Baklažānus augstās uzturvērtības dēļ īpaši novērtē veģetāriešu virtuvē. Pārtikā lieto svaigus, ceptus, sautētus, var konservēt. Augļus novāc, kad to miziņa ir spīdīga - vēlāk tie var kļūt rūgti. Lielāku ražu var gaidīt, ja audzē zem seguma.
Vidēji agrīna hibrīda šķirne audzēšanai uz lauka. Augļi nelieli, ar labu garšu, nav rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Uz lauka sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilst līdz 13–14 °C. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Vidēji agrīns pašapputes hibrīds, noturīgs pret slimībām. Augi ir kompakti, ātri aug, ir īsi un retiem sānu dzinumiem. Augļi ir tumši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var konservēt, it īpaši skābēt. Audzē laukā un polietilēna siltumnīcās.
Piemērota visiem augiem, kam nepieciešama aizsardzība no aukstuma, salnām, vēja, lietus, krusas, pēkšņām temperatūras svārstībām, putniem un kaitēkļiem. Aizsargā lauku no izžūšanas, ļauj uzturēt vajadzīgo mitruma līmeni. Rada labvēlīgu mikroklimatu, lai augi augtu stipri un veseli. Audzēšana tuneļos, siltumnīcās un ārā sekmē, kā arī paātrina augu...
Paātrina augu nobriešanu, kavē nezāļu augšanu, nelietojot herbicīdus. Nodrošina augsnes spēju uzturēt mitrumu, pasargā to no ūdens izgarošanas. Plēve ir izturīga pret ultravioletajiem stariem, tāpēc to var lietot ilgāku laiku.
Manuālais kaisītājs "Handy Green" paredzēts zāliena sēklu, zaļmēslojuma, sējamo sēklu, mēslojuma, smilšu, dolomīta, kaļķakmens un citu materiālu izkliedēšanai.
Robusts korpuss. Ar dimantu asināti naži. Integrēts līmeņrādis.
Plastikāta diedzēšanas paplāte ar 45 caurumiem.
Ļoti agrīns pašapputes hibrīds. Veģetācijas periods 37–40 dienas no sadīgšanas. Augļi nelieli, 8-10 cm gari, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, labas garšas, nepaliek rūgti. Hibrīds izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, īsto miltrasu. Gurķus audzē uz lauka, polietilēna un stikla siltumnīcās. Lieto svaigus, konservē, skābē. Sēklas var būt...
Vidēji vēlīna šķirne. Galviņas izveidojas 100-115 dienas pēc iestādīšanas. Galviņas garenas, stingras, 2-2,5 kg smagas. Lieto svaigā veidā, piemēroti skābēšanai, lapas satur daudz cukura. Labi aug samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Tajā pašā laukā kāpostus var stādīt ne agrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi konusveida, apmēram 100-120 g smagi, violetā krāsā, sulīgi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Saknes spēcīgas, ar strupu galu. Veģetācijas periods - 127 dienas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ražu var novākt pirms pirmajām salnām. Vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un cukuru, tie labāk glabājas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, sulu spiešanai...
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Vēlīna, ražīga, pret slimībām izturīga universāla hibrīda šķirne. Ražu novāc 130-135 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes gludas, sulīgas, izturīgas pret plaisāšanu, koši oranžā krāsā, serde maza. Hibrīds paredzēts lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu var novākt pirms pašām salnām - vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un...
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....