Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Daudzgadīgas puķes ar krāsainiem ziediem. Efektīgi izskatās puķu dobēs starp citiem ziedošiem augiem un tad, ja tās iestādītas atsevišķi. Krāsainiem magoņu ziedi neatkārtojami izskatās ziedošās pļavās. Ja ļausiet nobriest sēklām, iesēsies pašas. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē, saulainās vietās. Vienā vietā var augt vairākus gadus.
Mārpuķītes | RadarDaudzgadīgas, 10 cm augstas puķes. Ziedi 3–4 cm diametrā, bagātīgi zied visu vasaru. Audzē dārzos, podos, kastītēs, zāliena malās. Ja ļauj pārziedēt un nobriedināt sēklas, sasējas pašas. Mitrās un auglīgās vietās mārpuķītes var audzēt kā paklājaugus. Vislabāk aug atklātās, saulainās vietās un daļējā noēnojumā. Nav prasīgas pret augsni....
saulespuķes | Crimson QueenViengadīgas, 150 cm augstas puķes. Augstās saulespuķes audzē pie žogiem vai tālākās puķu dobju vietās: pa vienai vai grupās, kopā ar dažādām augstām puķēm, vārpaugiem, verbenām, kosmejām. Labi aug saulainā, siltā, no vēja pasargātā vietā, auglīgā augsnē. Papildus mēslo ar izšķīdušiem minerālmēsliem. Stāda apstādījumos, puķu...
Daudzgadīgas, 60 cm augstas greznas puķes ar oriģinālām, košām ziedkopām. Prīmulu stādījumi brīnišķīgi izskatās zem retiem kokiem, zemiem augļu kokiem. Piemērotas stādīšanai akmensdārzos, puķu podos. Puķu dobēs stāda grupās. Labi aug vieglā, ne pārāk sausā, trūdvielām bagātā augsnē. Vienā vietā prīmulas var augt 2–4 gadus. Ziemā jāpiesedz.
Daudzgadīgas 70–80 cm augstas, mazprasīgas, dekoratīvas, meduspuķes, kas pievilina daudz tauriņu. Ziedi 9–10 cm diametrā, krāsaini. Labi aug vieglā, ar organisko mēslojumu labi mēslotā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā. Nepatīk pārmirkusi augsne. Stāda apstādījumos, puķu dobēs, griež pušķiem, ziedus kaltē zāļu tējām.
Viengadīgas, viegli audzējamas, ātri augošas puķes košās krāsās. Ārstniecības augi. Šīs puķes audzē puķu dobēs, ziedošās pļavās. Pret augsni mazprasīgas, labi aug arī nabadzīgā augsnē. Ziedi pievilina krāsainus tauriņus.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
ZAĻUMU MAISĪJUMS JAPANESE GREENSMaisījumā ir ātri augošu garšaugu sēklas. Maisījumā 15 dažādu augu sēklas. Maisījumu var audzēt podos, kastītēs, 1 m2 dobē, dārzā. Maisījums paredzēts pievienošanai salātiem, gaļas, zivju ēdieniem, atsevišķus maisījumā esošos augus var kaltēt. Vislabāk aug saulainā vietā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Lai šie augi būtu...
Viengadīgu, viegli audzējamu, krāsainu puķu maisījums – puķu dobēm, podiem, ziedošām pļavām. Maisījumā esošās puķu sugas izceļas ar dekorativitāti, zied visu vasaru. Ja ļausiet šiem augiem pārziedēt un izsēties, nākamajā gadā sēklas sadīgs pašas bez sēšanas.Maisījuma sastāvā esošās puķes var izmantot daudzkrāsainiem pušķiem.Maisījumā dominē maigu...
Viengadīgas, nokarenas un bagātīgi ziedošas puķes. Šī jaunā hibrīdā šķirne radīta, lai audzētu pakaramos podos. Tā ir viena no bagātīgāk ziedošajām petūnijām, tās ziedi – neatkārtojamā krāsā.Ziedi 6–7 cm diametrā, stublājs 75–100 cm garš. Sēklas ir dražētas (tās viegli iesēt) – apviļātas organisko un minerālmēslu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklām...
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
Daudzgadīgas, pievilcīgas un mazprasīgas puķes. Kombinē ar citām puķēm, skaisti izskatās puķu dobēs, alpinārijos vai lielos podos. Audzē paklājveida puķu dobēs, piemērotas griešanai. Sader ar astilbēm, pulkstenītēm, veronikām. Ziedi 4–6 cm diametrā, patīkami smaržo. Vislabāk aug auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Iztur salnas. Vienā vietā var...
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Viegli audzējamas, var augt ēnā. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapas, ziedkopas, stiebrus. Piemērotas saldēšanai, konservēšanai. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 55–65 dienām. Saknes tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Daudzgadīga stiebrzāle. Sēj maisījumos ar citām stiebrzālēm. Saglabājas vienā vietā daudzus gadus. Augsne nav vajadzīga - tā labi aug pat neauglīgā, sausā, kalnainā un skābā augsnē.. Izturīga pret augstu mitruma līmeni un seklu gruntsūdeni. Izturīgs pret izmīdīšanu un nopļaujot ātri ataug. Sēklas sēj 0,5-1,0 cm dziļumā, sējot no agra pavasara līdz...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Lapas izmanto salātu, biezputru, zupu pagatavošanai, un tās var uzglabāt ziemai. Vislabāk tas aug mēreni trūdošās un diezgan auglīgās augsnēs. Ja sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot vasaras vidū - raža būs zema. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka un kvalitatīvāka raža. Stādīšana ir kārtīga, ar vienādiem...
Viengadīgi, 20-25 cm augsti ziedi. Zied bagātīgi līdz salnām. Tā labi aug sausā augsnē un dod priekšroku saulainai vietai. Sēklas dīgst 18-22 dienās + 22-24 °C temperatūrā. Stāda apstādījumos, puķupodos. Sēklas ir pārklātas ar organisko un minerālmēslu maisījumu. Dīgšanas laikā sēklas nepārklāj ar substrātu, bet viegli iespiež augsnes virsmā. Lai dīgtu,...
Maisījums paredzēts aktīvās atpūtas zonas, sporta laukumu apzaļumošanai. Zāliens lieliski augs gan saulainās, gan ēnainās vietās. Izmīdītais zāliens ātri atjaunojas. Zālienu var sēt no agra pavasara līdz vēlam rudenim, dažkārt pat oktobrī un novembrī, tieši pirms sala - tad sēklas sadīgst nākamā gada pavasarī. Vienmērīgu un blīvu zālienu var gaidīt pēc...
Vislēnāk augošais un viens no dekoratīvākajiem zāliena sēklu maisījumiem. Sastāv no mazlapu zālēm, kas veido kompaktu un zemu zālienu. Zālājus, kas apsēti ar „Liliput“ maisījumu, pļauj divreiz retāk nekā citus zālājus. Sēklu sējas norma 2,5-3,0 kg/100 m2. Sastāvs: 45%Sarkanās auzenes zālājiem Festuca rubra commutata L. 45% Sarkanās auzenes zālājiem...
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
BAZILIKI AROMATICO DELLA RIVIERA LIGUREBazilika šķirne ar ļoti smaržīgām lapiņām. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapiņas, tās pievieno gaļas, zivju ēdieniem, dārzeņu salātiem, īpaši piemērots pievienošanai tomātiem. Baziliku audzē uz palodzēm, siltumnīcās, karstā vasarā – arī uz lauka.
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Ziedi neregulāras formas, sakārtoti slotiņas veida ziedkopās. Stāda puķu dobēs, puķu podos, ziedus plūc pušķiem. Izturīgas pret īslaicīgām salnām.
Agrīna šķirne. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas, zirnīši garšīgi. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi ļoti garšīgi, aromātiski, ar oranžu iekšpusi, gandrīz bez sēklām. Miziņa tumši zaļa. Augļa svars ap 3 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka dārzā jāizvēlas saulaina un silta vieta. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām stādu audzēšanas podiņā. Optimāla augšanas temperatūra...
Agrīns partenokarpu (pašapputes) gurķu hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, polietilēna siltumnīcās. Augļi ļoti garšīgi, kraukšķīgi, zaļi ar kārpiņām, nav rūgti, labas konsistences. Augļus ievāc 10 cm garus. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām. Izturība ļaus, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus un ievērojot agrotehniskas prasības,...
ŠAURLAPU LAVANDADaudzgadīgs garšaugs, dekoratīvs augs, medusaugs. Pārtikā izmanto svaigas un kaltētas asas garšas lapas. Piemērotākais pavairošanas veids – stādīt dēstus, izaudzējot tos no sēklām lecektī. Vienā vietā var augt pat 10 gadus.
SĒJAS PAZVĒRĪTE RUCOLAViegli audzējams un ātri augošs lapu dārzenis. Uzturā izmanto svaigas pikantās garšas lapiņas. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
TIMIĀNSDaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, dekoratīvi augi, medusaugi. Audzē puķu dobēs, kā paklājveida zāliena augu, ziemā uz palodzes. Izmanto svaigas vai kaltētas lapas, jaunos dzinumus, ziedus. Vislabāk aug mālsmiltī, saulainā vietā.
BAZILIKI ITALIANO CLASSICOViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
BAZILIKI DARK OPALViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
ĀRSTNIECĪBAS KUMELĪTES Viengadīgi ārstniecības augi, dekoratīvi augi, medusaugi. Noplūkti ziedi uzreiz tiek kaltēti, tikai pareizi izkaltēti tie ir aromātiski. Vislabāk aug vieglā, labi iestrādātā, no nezālēm brīvā augsnē.