Kā izveidot un apkot ziedošu zālienu/ puku plavu?

Ziedošais zāliens ir līdzīgs dabiskajam zālājam pļavās, kur kopā ar stiebrzālēm un tauriņziežiem aug arī ziedošs zālājs. Tomēr šis ir cita veida zāliens, jo tā uztādīšana un aprūpe ir pilnīgi citādāka. Ziedošos zālienus var uzstādīt nogāzēs, grūti aizsniedzamās vietās, kur pa to nestaigās, tādējādi radot lauku vides sajūtu. Zāles maisījumam izvēlēti tādi augi, kas ziedēs visu silto sezonu.

Uzstādīšana. Šāda veida zālienam nav striktu noteikumu, kā to uzstādīt. To var uzstādīt divos variantos:

• Sēt svaigi sagatavotā augsnē;
• Uzlabot esošo jau esošu zālienu (nopļaut, samēslot, un papildus iesēt).

Uzturēšana, aprūpe. Šāda veida zāliena aprūpe nav sarežģīta: pirmo reizi to nopļauj sezonas vidū, kad visas ziedošās zālītes nozied un paliek brūnas, tad otrreiz to nopļauj tikai oktobrī. Agrā pavasarī to jāmēslo ar 2- 3 kg zāliena mēslojuma. Pārbaudiet, vai esiet apmierināti ar ziedošo augu skaitu, ja nē, tad roši piesējiet klāt kaut ko jaunu.

Vispiemērotākie augi:

Puķu pļavām domātos sēklu maisījumus dažādās kombinācijās piedāvā tirdzniecībā. Sēklu maisījumi sastāv no tradicionālajām stiebrzālēm variablā daudzumā: 30-70%. Otra daļa 30-70%  - ir pļavu puķītes un lakstaugi. Sastopami arī maisījumi, kuri sastāv tikai no puķēm, tie ir ieteicamāki, jo stiebrzāles ar laiku saaugs pašas, un ja maisījumā to pārāk daudz, tad tās var nomākt citus augus. Puķu sēklas ir stipri dārgākas par stiebrzāļu sēklām. Izmaksas savukārt samazina apstāklis, ka nav jāuzved auglīgā augsne.

Puķu pļavām domātās sēklas var iegādāties arī atsevišķi, un izdomāt savu kombināciju. Šajā gadījumā ir labi jāpazīst augi un to prasības, un šo darbiņu vislabāk veiks kompetents dārzu speciālists.
Populāri puķu pļavu augi ir pīpenes, magones, rudzupuķes. Tām gan ir atšķirīgas prasības un ilgtspējīgos puķu zālienos tās vienuviet reti sastapsiet. Magones un rudzupuķes labprātāk aug smagākās māla augsnēs. Pīpenes aug vidēji mitrās augsnēs ar vieglāku sastāvu. Mitrās vietās augs vējmietiņi, purenes, sūrenes, dzegužkurpītes. Noēnotās vietās labi jutīsies neaizmirstules, saulainā un sausā – mazā mauraga, smiltāja retējs, dzirkstelīte, mārsils.

Reizēm vilinoša šķiet ideja par āboliņu vai mārpuķītēm zālienā. Šie augi iederēsies parka tipa zālienos – zāliens, kuru pamatsastāvā ir stiebrzāles, bet kur atļauj uzziedēt pa lauku puķei. Šo zālienu ierīko vietās, kur nenotiek intensīva staigāšana, visbiežāk tās ir parku lauces, to pļauj retāk kā košumzālienu un tam atļauj izaugt nedaudz garākam. Iekļaujot āboliņu vai mārpuķīti zāliena sastāvā, jāatceras, ka tās ir agresīvas puķes, kas izplešas, un lai nenotiktu tā, ka tās izspiež no pļavas visas pārējās zālienzāles, tad apsvērumus šo puķu nepieciešamībai un jautājumus par optimālo izsējas normu un citām niansēm būtu jāuztic pieredzējušam zāliena ekspertam. Puķu pļavā gan āboliņš un citi tauriņziežu dzimtas augi nav vēlami arī tādēļ, ka gumiņbaktēriju palīdzību piesaista slāpekli augsnē, un,kā jau minēts, pieticīgajiem pļavas augiem tas nāk par skādi.

Puķu pļavā un parka tipa zālienā lieliski iederēsies sīpolpuķes pavasara košumam. Tās stāda izklaidus vai nelielās grupās. Piemērotas muskares, čemuru baltstarītes, krokusi, sniegpulkstenītes, arī narcises, tulpes, u.c. Šādā gadījumā zālienu var pļaut ne agrāk, kā pēc sīpolpuķu lapu atmiršanas, lai tās paspētu nobriest. Starp noziedēšanu un pļaušanu,kamēr laksti dzeltēs, šī vieta būs mazāk dekoratīva. Tādēļ šādus stādījumus var ierīkot zem lieliem kokiem, kur pavasarī piekļūst nepieciešamais saules gaismas daudzums, bet vēlāk kokiem salapojot, var būt arī noēnojums, nedaudz notušējot lapu atmiršanas procesus un uzmanību pievēršot uz citiem objektiem dārzā. rudenī nobirušās lapas var kļūt par sīpolpuķēm tīkamu trūdmateriālu.