Brīvi augošus dzīvžogus var veidot no vienas vai vairākām savstarpēji saskanīgām krūmu/ koku sugām. Tas jāsakompozicionē tā, lai tas labi izskatās un dažādo augu augšanas īpašības viena otru papildina.
Kad stādīt? Augus tāpat kā citus kokus un krūmus ar atklātajām saknēm var stādīt pavasarī un rudenī, bet ir ļoti svarīgi saknes turēt sausumā. Stādi, kas audzēti podiņos, tos var stādīt visu silto sezonu.
Stādīšana. Lai brīvas formas dzīvžogs augtu skaists, tam pareizi jāsagatavo vieta, kur tas augs- augsni jāuzlabo ar kompostu, kūdru un smagajām smiltīm. Vēl obligāti jāparūpējas par drenāžu, lai katru reizi ūdens neuzkrājas un saknes nav slapjas. Dzīvžogs būs taisns, ja ieraksiet un nostiepsiet virvi, kur tiem piekļauties. Stādot augus, vislabākais attālums starp tiem un vienam no otra ir vairāk kā 70 cm - 1,5 metra (atkarīgs no augu garuma).
Uzturēšana. Par dzīvžogu, kā par jebkuru zaļo augu jārūpējas ar lielām rūpēm un pacietību. Jāatjauno substrāts, jāiznīcina kaitēkļi, ja tādi saradušies. Stādiet tikai tādus kūmus, kas iaug līdzīgos augstumos. Augšpusē un sānos tos pēc vajadzības apgriežot. Vecos un bojātos zarus nogriežot.
Brīvi augošiem dzīvžogiem ieteicams audzēt:
Aronijas- tās ir 0,5 līdz 6 m augstumā, ar platu krūmu un ziedu vainagu. Zied bagātīgi baltiem ziediem. Gatavās tumši zilās ogas var ēst.
Ievas- krūmi var sasniegt 1-1,5 m augstumu. Ļoti bagātīgi ziedēšanas laikā, zied no maija vidus līdz jūnija sākumam.
Forsītijas- krūmi aug 1,5-2,5 augstumā. Tie zied spilgtiem, dzelteniem ziediem aprīļa mēnesī.
Pīlādži- aug 3-10 m gari koki vai krūmi. Tie zied no maija līdz jūnijam. Oranžās, gatavās ogas jāēd un tās ir ļoti veselīgas.
Tāpat var audzēt veigelas, baltos grimoņus, bārbeles, jasmīnus, cidonijas un citi. Prasmīgākie dārznieki var audzēt arī rododendru dzīvžogu.
