Labi kopti dzīvžogi nodrošina regularitāti un estētisku izskatu, taču tiem nepieciešama nepārtraukta kopšana. Dzīvžogus var izaudzēt sākot no 30-50 centimetru īsiem un beidzot ar līdz pat 3 metrus augstiem.
Kad stādīt? Stādus kā jebkuram citam krūmam vai kokam ar atvērtām saknēm var stādīt pavasarī un rudenī, bet ir svarīgi, lai saknes būtu sausas. Dzīvžogu stādus, kas audzēti podos var stādīt visu silto sezonu.
Stādīšana. Lai dzīvžogs augtu skaists, tam pareizi jāsagatavo vieta, kur tas augs- augsni jāuzlabo ar kompostu, kūdru un smagajām smiltīm. Vēl obligāti jāparūpējas par drenāžu, lai katru reizi ūdens neuzkrājas un saknes nav slapjas. Dzīvžogs būs taisns, ja ieraksiet un nostiepsiet virvi, kur tiem piekļauties. Stādot mūžzaļos augus, vislabākais attālums starp tiem ir 50-70 centimetri. Blīvi sastādīti lapukoki- katra rinda katrus 30 cm. Dzīvžogu ieteicams stādīt aptuveni 2,5-3 metri no koka/-iem.
Griešana. Skujkoku dzīvžogus apcērp vasaras sākumā, pirms lietainās sezonas, lai to griezumu vietas atgūstas. Negrieziet skujkokus ziemā! Apgrieziet sānu malas 5-10 º leņķī līdz pašai apakšai, tad apakšējos zarus, lai tiem piekļūst papildus gaisma un ūdens.
Dzīvžogu veidošanai ieteicamie augi.
Egles- tās iespējams formēt līdz pat 2-4 metru augstumā. Pirmo reizi jāapgriež tikai trešajā gadā un tad jāapcērp divreiz sezonā.
Eiropas lapegles- ar tām var veidot līdz pat 1-1,5 metru augstus dzīvžogus. Apgriež sākot ar trešo augšanas gadu.
Rietumu krūmveida cērpamās tūjas- visvieglāk kopjamas, kad tās ir 1 m 50 centimetrus augstas, taču variet tās audzēt arī garākas, bet jāatceras, ka tad par tām būs grūtāk rūpēties. Variet apgriezt uzreiz jau kad istādītas. Tūjas, tāpat kā citi augi, nepieciešams mēslot. To saknes ir virspusējas, tāpēc barības vielas varētu lūkot pēc blakus esošiem augiem.
Papeles, apses un grimoņi- piemēroti audzēt 1-2 m augstus. Tos var griezt nedaudz pēc iestādīšanas, vēlāk 2 reizes gadā.
