Fiskars dārza šķēres ar iespēju griezt līdz 50 mm biezus zarus ir piemērotas jebkurai dārza apgriešanai. Unikālais samazināšanas mehānisms palielina griešanas spēku un vienmērīgi sadala to pa zara laukumu visas griešanas darbības laikā. Patentētā „PowerStep“™ tehnoloģija ļauj dārzniekiem apgriezt zarus vienā vai vairākos posmos. Šī tehnoloģija atvieglo...
GrazeMAX ganību maisījums, kura pamatā ir daudzgadīgas airenes un baltais smalklapu āboliņš. Paredzēts jaunu ganību izveidošanai, kā arī veco atjaunošanai. Nodrošina bagātīgu ražu visas ganību sezonas laikā. Izsējas norma:: 30–35 kg/ha. Sastāvs: 10% Trifolium repens L. 5%...
Kvalitatīvā mikstūra sastāv no smalkas graudzāļu sugas, zema audze. Zāliens augs gan saulainās vietās, gan ēnā. Piemērots aukstiem un mēreniem reģioniem. Blīvu, smalklapains zāliens. Pļavas skarene nodrošina labu noslodzes izturību un tai piemīt augsta ziemcietība. Koša, patīkama lapojuma krāsa. Izsējas norma: apt. 3 - 4 kg/ 100². Sastāvs:...
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Saknes spēcīgas, ar strupu galu. Veģetācijas periods - 127 dienas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ražu var novākt pirms pirmajām salnām. Vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un cukuru, tie labāk glabājas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, sulu spiešanai...
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Vēlīna, ražīga, pret slimībām izturīga universāla hibrīda šķirne. Ražu novāc 130-135 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes gludas, sulīgas, izturīgas pret plaisāšanu, koši oranžā krāsā, serde maza. Hibrīds paredzēts lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu var novākt pirms pašām salnām - vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un...
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....
Vidēji agrīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Saknes 16-20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, mazu serdi. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Lieto svaigus, var uzglabāt ziemā. Lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ, ļoti piemēroti sulas un salātu gatavošanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agra šķirne, audzē vasaras un rudens ražai. Ražu novāc 90-100 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pirmo ražu var sākt vākt pēc 55-60 dienām. Saknes gludas, strupiem galiem, mīkstums un serde koši oranžā krāsā. Ļoti populāra šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai un pārstrādei. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Ražu novāc 120-130 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes garas, cilindrveida, spilgti oranžā krāsā. No šīs šķirnes burkāniem spiež sulu, tie lieliski saglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas,...
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras ražai. Labi pacieš karstumu. Augi ļoti izturīgi, audzelīgi, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 75-85 dienas. Ziedkopas baltā krāsā, cietas, blīvas, sver 1,6-2 kg. Lieto svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc 58–63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti–vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Vidēji agrīns, ražīgs ziedkāpostu hibrīds vasaras – rudens ražai. Ražu novāc 85–90 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas baltas, cietas, blīvas, pārklātas ar lapām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un konservēšanai. Labi aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
Augļi lieli, cilindrveida, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Baklažānus augstās uzturvērtības dēļ īpaši novērtē veģetāriešu virtuvē. Pārtikā lieto svaigus, ceptus, sautētus, var konservēt. Augļus novāc, kad to miziņa ir spīdīga - vēlāk tie var kļūt rūgti. Lielāku ražu var gaidīt, ja audzē zem seguma.
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi ar lielām kārpiņām. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemēroti marinēšanai, skābēšanai un lietošanai svaigā veidā. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu. Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 13–14 °C temperatūrai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā,...
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Paredzēts audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi ar kārpiņām, tumši zaļā krāsā, ar lielisku garšu, nav rūgti, garums 7-12 cm. Augļi cilindriskas formas, nelielām sēklām. Šķirne izturīga pret mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Pemēroti transportēšanai. Der konservēšanai, skābēšanai un...
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīns pašapputes hibrīds. Augļi gaiši zaļā krāsā, cilindriskas formas, nelieli (garums 8—10 cm), klāti ar lielām kārpiņām. Augi izturīgi pret kraupi, labi panes neīsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā, skābēt un marinēt. Vislabāk aug gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē,...
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 47-52 dienas. Augļi ar rupjām kārpiņām, ar lielisku garšu, intensīvi zaļā krāsā. Izturīgi pret gurķu vīrusu slimībām. Var lietot svaigus, konservēt un skābēt. Vislabāk aug trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus...
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Vidēji agrīns pašapputes hibrīds, noturīgs pret slimībām. Augi ir kompakti, ātri aug, ir īsi un retiem sānu dzinumiem. Augļi ir tumši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var konservēt, it īpaši skābēt. Audzē laukā un polietilēna siltumnīcās.
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Agrīna stīgojošo sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā....
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga lobāmo krūma pupiņu šķirne. Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug 20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā. Vienā un tajā pašā vietā var...
Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110-150 dienas. Saknes gludas, līdz 15 cm garas, miziņa balta, mīkstumam patīkama smarža. Var lietot svaigus, pārstrādāt. Pārtikā izmanto arī lapas. Agrai pavasara ražai var sēt rudenī. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Augi zied ar sārtiem ziediņiem. Nobriest 80 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas dzeltenīgas ar sarkaniem plankumiņiem vai svītriņām. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātās...
Krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Agrīns, liela auguma hibrīds. Augļi sarkanā krāsā, sver aptuveni 130-145 g. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra 20-25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir pirmā īstā lapiņa. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā.
Lieliska, dārzkopju amatieru iecienīta vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 2 metrus gari, tādēļ nepieciešami balsti. Augļi lieli, apmēram 200-600 g smagi, garšīgi. Šķirne piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās. Visu veģetācijas laiku jāizkniebj dzinumi lapu padusītēs. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista dienas pirmajā pusē.
Agrīna, ļoti ražīga zema auguma hibrīda šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. Augļi iegarenas formas, 100–120 g smagi, sarkani. Labi aizmetas pat vēsā vasarā. Augi izturīgi pret baktēriju un sēnīšu izraisītām slimībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz lauka un zem seguma. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta,...
Ļoti agrīns, ražīgs zema auguma hibrīds. Piemērots lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Veģetācijas ilgums 56 dienas. Augļi lieli, ieapaļi, aptuveni 100-150 g smagi, ātri krāsojas koši sarkani iekšpusē un no ārpuses. Hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tāpēc piemērots audzēšanai zem seguma un labi aug uz lauka pat vēsā un mitrā vasarā. Sēklas...