Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 55–65 dienām. Saknes tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 85–95 dienām. Saknes apaļas, tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
Vidēji agrīna, auglīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām strīpiņām, lielas. Svaigas sēklas ir baltā krāsā ar sarkanām svītriņām, kaltētas – dzeltenīgas ar bordo krāsas svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agra šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums 2-2,5 cm. Sēklu dīgšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Vidēji agrīna šķirne. Sēj maijā, jūnijā dārzā dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta. 3-5 dēstus izstāda uz 1 m² labi iekultivētā dārza augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Laistīšana sevišķi nepieciešama ziedēšanas,augļu aizmešanās un augšanas laikā. Lieto svaigus, marinēšanai...
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā, lecektī vai aprīlī, maijā dobē. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied, atkarībā no augšanas apstākļiem, no jūnija līdz septembrim. Augstums 20-30 cm. Noderīgas dekoratīvajiem dobju stādījumiem.
Viengadīgs, viegli audzējams, mazprasīgs augs. Jaunās, svaigās lapiņas izmanto salātiem. Nedaudz lielākas cep un vāra līdzīgi kā spinātus. Dekoratīvs. Populārs kultūraugs Karību jūras piekrastē. 1500 sēklas gramā. Augstums 40 cm.
Ļoti kompakta auguma šķirne, piemērota audzēšanai podiņos. Sēj aprīlī siltumnīcā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču, tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanā.
Viengadīgs, dekoratīvs garšaugs, sējams aprīlī, maijā dēstu kasetēs vai maijā, jūnijā dobē. Tējā izmanto ziedu un kaltētas lapiņas. Izmanto kuņģa darbības uzlabošanai, nervu nomierinošu drogu pagatavošanai. Svaigas un žāvētas lapiņas un ziediņus pievieno zupām, mērcēm, gaļai vai saldajos ēdienos. Piedod vieglu anīsa aromātu. Augstums 30-50 cm.
Viengadīgs ārstniecības un garšaugs. Biškopībā izmanto kā labu nektāraugu. Tieši laukā, dobē sēj no aprīļa beigām līdz maija vidum. Mīl gaismu un mitrumu. Ziedēt sāk jūlijā. Vasarā tējām pūķgalvi ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnziedā. Mazina stresu, uztraukumu, palīdz atjaunot spēkus saaukstēšanās gadījumā. Svaigas vai kaltētas lapiņas pievieno salātiem,...
Sēj laukā maija vidū 1 cm dziļi 50-60 cm attālās rindās vai 40 dienu augušus dēstus izstāda pēc salnām 25x30 - 50x60 cm attālumā. Daudzgadīgs, līdz 60-70 cm augsts puskrūms.
Viengadīgs, ātri augošs (40 dienas) un populārs augs. Ieklāj 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļi augsnē no aprīļa līdz jūnijam. Rudens ražai augustā. Garšīgs un veselīgs! Svaigiem salātiem lieto svaigā, viegli piparotās, rūgtenās lapiņas. Bagāts ar C vitamīnu.
Ļoti kompakta auguma šķirne, piemērota audzēšanai podiņos. Sēj aprīlī siltumnīcā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču un tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanai.
Ļoti kompakta auguma šķirne, piemērota audzēšanai podiņos. Ātri ataug pēc nogriešanas. Sēj aprīlī siltumnīcā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču, tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanā.
Pavairo pupu mētru izsējot sēklas dārzā un dēstiem kastītēs sākot ar martu 60-70 dienas pirms izstādīšanas dārzā. Laukā sēj sākot no maija sākuma. Pirms sējas vēlams sēkliņas izmērcēt siltā ūdenī 18 stundas. Izmanto kā piedevu salātiem, gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, kā arī gurķu skābēšanai, etiķa un eļļu aromatizēšanai. Stādot blakus dārza pupām,...
Dēstiem sēj februārī, martā siltumnīcā. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60-80 dienas augušus dēstus izstāda trūdvielām bagātā dārza augsnē maijā, jūnijā. Piedod lielisku garšu salātiem, sautējumiem, zupām.
Sēj agri pavasarī siltumnīcā, dēstu kastītē vai atklātā laukā dobē. Augustā raksturīgos un spēcīgākos dēstus atlasa un izstāda dobē 1 m attālumā. Rabarberu kāti satur organiskās skābes, minerālvielas, vitamīnus, flavonoīdus, šķiedrvielas, pektīnvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Daudzgadīgs augs. Dēstu kasetēs vai podos sēklu un smilts maisījumu sēj agri pavasarī pa virsu viegli noblīvētam kompostam. 1-2 īsto lapu fāzē piķē podos. 6 īsto lapu fāzē stāda dobē 25-30 cm attālās rindās. Attālums starp augiem 15-20 cm.
Daudzgadīgs augs. Sēj augustā paliekošā vietā, ar kūdru ielabotā augsnē. Kā dekoratīvu augu izmanto sējot noēnotās vietās. Salātu pagatavošanai izmanto svaigās lapas kā ķiploku aizvietotāju.
Sēj dēstiem agri pavasarī siltumnīcā, bet laukā dobē, kad iesilusi augsne, saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Audzējama arī telpās dēstu podiņos. Dīgst lēni līdz 3-4 nedēļām. Svaigas lapiņas lieto pie salātiem, mērcēm, gaļas un piena ēdieniem.
Zināms arī kā Tarhuns. Audzē dēstus, vai sēj sekli dobē agri pavasarī un vēlu rudenīi īsi pirms ziemas iestāšanās. 45-50 dienas augušus dēstus izstāda vasarā iekultivētā dārza augsnē, siltā, saulainā vietā. Izmanto salātiem, lazanjas, vistas, zivju, olu ēdienu pagatavošanai, dārzeņu skābēšanai un marinēšanai.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē. Pacieš daļēju noēnojumu. Piemēroti audzēšanai podiņos un laukā. Vienā vietā maurlokus var audzēt 10-12 gadus. Maurloku pirmo pavasara zaļumu eļļas satur sēru, kas piešķir tiem raksturīgo garšu un ārstnieciskās īpašības, kā arī C vitamīnu un karotīnu.
Dēstiem sēj martā siltumnīcā, sēklas neapberot ar augsni. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Tējas pagatavošanai izmanto augu lapas, kuras novāktas sausā laikā piparmētras ziedēšanas periodā.
Daudzgadīgs augs. Pavairo ar sēklām, spraudeņiem un ceru dalīšanu. Siltumnīcā sēj martā, aprīlī. Maijā, jūnijā dēstus izstāda dobē vai podiņos. Ražu ievāc sākot no otrā gada pēc izstādīšanas. Izmanto zupu, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā un dzērienu aromatizēšanai.
Sēj 1-2 g/m² agri pavasarī un vasarā ar 2-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējama arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Bagātas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā, aprīlī - laukā, dobē. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60 dienas augušus dēstus izstāda podiņos vai dobē maijā, jūnijā. Piešķir lielisku garšu kā zupām un marinādēm tā arī salātiem.
Dēstiem sēj aprīlī, maijā. Piķē un izstāda dobē maijā, jūnijā. Laistīt vēlams regulāri. Svaigam patēriņam un žāvēšanai ievāc augusta sākumā. Izmanto gaļas, zivju, dārzeņu ēdienu pagatavošanā.
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 30-40 cm attālās rindās 40-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 105-110 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas, 16-18 cm garas. Uzglabājas labi.
Sēj sākot no marta līdz maija sākumam siltumnīcā, dēstu izstāda laukā jūnija sākumā. Uz lauka dobēs sēj jūnija sākumā. Labi aug arī plēves siltumnīcās, izstādot ne agrāk par martu. Ražu sāk vākt 45-47 dienās pēc uzdīgšanas. Vidēji agrīns, pašauglīgs hibrīds, izteikti izturīgs pret gurķu neīsto miltrasu, piemēroti marinēšanai. Bioloģiskās sēklas...
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienālas 28-32 dienās pēc uzdīgšanas. Bioloģiskās sēklas pavairotas atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē, 5-8 cm attālums starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā. Bioloģiskās sēklas pavairotas, atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Ļoti agra šķirne. Ienākas 75-100 dienās pēc sējas. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums ir 1,5-2,5 cm. Sēklu diģšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas 10-12 cm garas saknes. 1 gramā 650 sēklas.
Agrīns pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gruķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai mdernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Agrīns, pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām.
Agrīns pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gruķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai mdernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Viengadīgs ārstniecības un garšaugs. Sēj no aprīļa līdz maija beigām saulainā vietā, augsnē ar neitrālu reakciju. Ziedēt sāk jūlijā. Smarža svaigam gurķim līdzīga. Lietošanai ievāc svaigas lapiņas, ziedus un jaunos dzinumus, pievienojot zupām, salātiem, marinādēm. Sastāvā ir vielas, kurām piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un nomierinoša iedarbība.
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka, dobēs 20-30 sēklu uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Sakne koniska, gluda.
Sēja: februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 10 nedēļas, uz lauka izstāda maijā 40x40 vai 30x70 cm attālumā. Ļoti ražīga šķirne ar lielu, apaļu, gludu sakni.
Sēj sekli dobē agri pavasarī 45 cm attālās rindās. Drogai ievāc ziedu kurvīšus pilnziedu periodā, vēlams vakarā. Uz sāpošām locītavām vai muskuļu sastiepumiem var likt kompreses, kas atvieglos sāpes.
Audzē no dēstiem. Sēj aprīlī siltumnīcā. Dēstus dobē stāda jūnijā trūdvielām bagātā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču, tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanai.
Audzē no dēstiem. Sēj aprīlī siltumnīcā. Dēstus dobē stāda jūnijā trūdvielām bagātā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču, tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanai.
Pazīstams arī kā kinza. Sēj pavasarī vai vēlu rudenī, īsi pirms ziemas iestāšanās. Dīgst lēni 2-3 nedēļas. Svaigu zaļumu ieguvei sēju atkārto ik pēc 10-20 dienām. Lapiņas pievieno salātiem, dārzeņu, rīsu un zirņu ēdieniem, gaļas sautējumiem, kā arī zupām un mērcēm.
Dēstiem sēj agri pavasarī. Jūnijā izstāda dobē. Ražu novāc kad parādās ziedpumpuri. Izmanto gaļas ēdienu pagatavošanā. Izmanto arī kā sāls aizvietotāju diētiskajā uzturā.
Agras ražas iegūšanai sēj iepriekšējā gada jūlija vidū vai rudenī pirms augsnes sasalšanas, bet rudens ražai aprīļa vidū, vai audzē no dēstiem. Sēklas dīgst 15-25 dienas.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē no aprīļa līdz jūlijam vai arī nākamā gada ražai septembrī, oktobrī. Lokus ievāc vairākkārtīgi sākot ar nākamā gada maiju.
Daudzgadīgs augs, bet ziemā laukā dobē var nepārziemot. Ieteicams audzēt arī siltumnīcā vai telpās. Iekštelpās sēj visa gada garumā. Dīgst lēni 5-14 dienas. Kāti ar lielisku citronu aromātu. Citronzālei piemīt dezinficējošas īpašības un to izmanto kā ārstniecības augu. Lapas lietojamas arī kā garšviela.