Vidēji agrīna gara auguma (indeterminanta) šķirne ar 700–800 gramus smagiem augļiem. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas tomātu augļus. Tomāti piemēroti salātiem un konservēšanai.
DĀRZEŅU PORTULAKAVērtīgi viengadīgi augi. Pārtikā izmanto lapiņas, kas pēc garšas atgādina spinātus. Izaug piecu nedēļu laikā pēc iespēšanas, ražu vāc līdz ziedēšanai. Lai visu laiku varētu mieloties ar svaigām lapiņām, ieteicams sēt vairākas reizes sezonā.
BAZILIKI CINNAMONViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
PIPARI WESTLANDSE LANGE RODEAgrīna aso piparu šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 1000-1500.
Vidēji agrīna šķirne. Pārtikā lieto svaigas, vārītas, marinētas, sulīgās saknes. Labi uzglabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē.
CITRONMELISADaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, medusaugi. Lapas un ziedi izplata patīkamu, atsvaidzinošu, citronus atgādinošu smaržu. Svaigas un kaltētas pievieno ēdieniem, kam piemērots citronu aromāts.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Viengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
IZOPSGaršaugs, ārstniecības augs, dekoratīvs augs, medusaugs. Kā garšvielu izmanto svaigus un kaltētas lapas, ziedus, jauno dzinumu galotnes. Smaržo pēc salvijām un mētrām. Augus novērtē dekoratīvo īpašību dēļ, tie labi izskatās blakus rozēm, piemērots nogāžu apzaļumošanai.
BAZILIKI THAI Viengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
BAZILIKI ITALIANO CLASSICOViengadīgs, aromātisks garšaugs, ārstniecisks augs, medusaugs. Pārtikā izmanto patīkami smaržīgās un rūgtenās lapas svaigā un kaltētā veidā vai lapu un ziedu maisījumu. Audzē dobēs, uz balkona, uz palodzes.
Krāsains puķu maisījums vasaras puķu dobēm, piemērots audzēšanai puķu podos. Smaržīgi ziedi košās krāsās puķu dobēm pievilinās bites un tauriņus. Sēklas var sēt tieši puķu dobē. Audzēšanai izvēlas saulainu, ūdeni un gaisu caurlaidīgu augsni.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
SĒJAS PAZVĒRĪTE RUCOLAViegli audzējams un ātri augošs lapu dārzenis. Uzturā izmanto svaigas pikantās garšas lapiņas. Audzē pavasara, rudens ražai – sēj dobēs dārzā. Var audzēt arī podos, kastēs. Nav ieteicams sēt vasaras vidū.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Viegli audzējamas, var augt ēnā. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapas, ziedkopas, stiebrus. Piemērotas saldēšanai, konservēšanai. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 85–95 dienām. Saknes apaļas, tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Ražīga šķirne ar maigu garšu. Var lietot svaigus, sautētus, saldēt. Lai agrāk iegūtu ražu, ieteicams audzēt siltumnīcā, vēlākai ražai – audzē uz lauka. Vislabāk aug auglīgās un mitrās augsnēs.
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
*Līdzekli glabājot sausumā un pasargātu no tiešiem saules stariem, lietošanas laiks neierobežots. aredzētais pielietojums: istabas, balkona, sakņu dārza, augļu dārza un dekoratīvo augu kopšana, dažādu virsmu tīrīšana. Lietošana: ● Augus apsmidzināt no 30 cm attāluma, lai tiktu apstrādāti stumbri un dzimumi, augšējā un apakšējā lapu / skuju puse, augsnes...
TIMIĀNSDaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, dekoratīvi augi, medusaugi. Audzē puķu dobēs, kā paklājveida zāliena augu, ziemā uz palodzes. Izmanto svaigas vai kaltētas lapas, jaunos dzinumus, ziedus. Vislabāk aug mālsmiltī, saulainā vietā.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
REDĪSI RAXEAgrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
PURAVI GIGANTE DE INVERNO 2 Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražas iegūšanai. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Pēc iestādīšanas bagātīgi aplaistiet. Vislabāk aug vieglā un mitrā smilšmāla augsnē.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
GALDA BURKĀNI FLAKKEE 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 115–120 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
BAZILIKI AROMATICO DELLA RIVIERA LIGUREBazilika šķirne ar ļoti smaržīgām lapiņām. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapiņas, tās pievieno gaļas, zivju ēdieniem, dārzeņu salātiem, īpaši piemērots pievienošanai tomātiem. Baziliku audzē uz palodzēm, siltumnīcās, karstā vasarā – arī uz lauka.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
GALDA BURKĀNI NANTESE 2Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
KORIANDRS SĒJASVispopulārākā un pasaulē biežāk lietotā garšzāle ar īpašu garšu un aromātu. Pievienošanai ēdienam lieto svaigas lapiņas un kaltētas sēklas, īpaši piemērots gaļas un zivju ēdieniem. Lai būtu svaigas lapiņas visu sezonu, koriandru vajadzētu sēt no marta līdz jūlijam ik pēc 20 dienām.
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
BIETES NOIRE D'EGYPTE Vidēji agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 85–95 dienām. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
Ķīmiskais sastāvs: kopējais slāpeklis (N) – 1,5 %, kopējais fosfors (P2O5) – 0,5 %, kālijs (K) – 0,5 %, mitrums – 23,0%, organiskā viela – 48,0 %, pH, reakcija (pHKCl) – 6,3, elektrovadītspēja (EC mS/cm) – 0,9, frakcija – 1-10 mm.Kūdras sadalīšanās pakāpe saskaņā pēc Posta skalas – H4-H5.Pielietojums: augsto purvu kūdras un augu komposta maisījums,...