Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Agrīns, ražīgs hibrīds. Labi ražo arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Augļi gaiši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Izturīgi pret īsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Labi panes neīsto miltrasu. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Vislabāk aug ar humusu bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē....
Raža ienākas 65-75 dienas pēc sadīgšanas. Saknes plakani apaļas, aptuveni 250 g smagas, ar ieliektu apakšējo daļu. Miza un mīkstums dzeltens, sulīgs, salds. Rāceņus lieto svaigus, vārītus un sautētus. Agrā pavasarī pārtikā var lietot arī rāceņu lapas, kuras uzturvērtībā neatpaliek no spinātiem.
Strauji augoša krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 60 dienas no iesēšanas brīža. Augļi gareni, ar gaiši zaļu miziņu, 15–20 cm gari, ar kraukšķīgu un gardu mīkstumu. Augam daudz ziedu, kurus pildot un izcepot, var pagatavot izcilas uzkodas. Jaunus, līdz 10 cm garus cukini varat ēst svaigus, bet lielākie būs piemēroti daudz dažādu gardu un viegli...
Agrīns hibrīds. Ražu novāc, kad pagājušas 25-30 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, ar maigu garšu, līdz 3 cm diametrā. Lapas īsas, leknas. Audzē uz lauka un zem seguma pavasara un rudens ražai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Ļoti agrīns, stipra auguma un universāla pielietojuma hibrīds. Piemērots skābēšanai, konservēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi tumši zaļi, lielkārpaini, bez tendences piebriest vai veidot tukšus dobumus, ar labu garšu, kraukšķīgi ne tikai svaigā, bet arī apstrādātā veidā. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, antraknozi, labi...
Agrīna šķirne audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi sver apmēram 5–7 kg, augļa mīkstums ļoti salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, izvēlas no vēja aizsargātu, saulainu vietu dārzā. Lai augļi paspētu nobriest, kā uz lauka, tā siltumnīcā, stāda dēstus. Dēsti var aiziet bojā, ja temperatūra ir zemāka par 15 °C. Raža jānovāc pirms pirmajām salnām.
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna, ražīga saldo papriku šķirne. Augļi nelieli, līdz 8 cm gari, ienākušies – koši dzelteni, maz sēklu. Audzē siltumnīcās un uz lauka, augi kompakti, apmēram 45 cm augsti, tāpēc labi piemēroti audzēšanai podos. Paprikas var lietot svaigas, konservēt, sautēt, ideāli piemērotas cepšanai uz grila.
Agrīna, ļoti ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Veģetācijas ilgums – 51 d. Augļi cilindriskas formas, 18–20 cm gari, tumši zaļā krāsā, ar spīdošu miziņu, baltu mīkstumu. Ilgs ražas ievākšanas laiks – miza ilgi nekļūst cieta un nebriest sēklas. Viegli noplūkt. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Ļoti agrīna, gara auguma hibrīda šķirne. Augļi izturīgi pret plaisāšanu, svars 110-135 g. Šis hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tādēļ piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta, saulaina un silta vieta. Tomātiem patīk dziļi uzirdināta augsne, kura mēslota...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Ovāli, līdz 2,8 kg smagi augļi ar gludu, koši dzeltenas krāsas miziņu. Mīkstums gaiši dzeltens, sulīgs. Audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Augi spēcīgi un lekni. Lai iegūtu agrāku ražu, vislabāk stādīt, izaudzējot dēstus.
Gara auguma, vidēji agrīna, sena šķirne. Augļi gana lieli, ar plānu miziņu, sulīgi, saldi, garšīgi. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Labi aug arī vēsākā vasarā, jo šķirne selekcionēta Krievijā, Sibīrijā. No viena auga sezonā var iegūt 12–18 kg ražas. Ēd svaigus, konservē, izmanto mērču gatavošanai.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Vidēji agrīna lapu seleriju šķirne. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Lapu kāti resni, gaļīgi, zaļā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē. Lieto svaigus, vāra, sautē.
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
Agrīna, ražīga šķirne. Augļi cilindriskas formas, gludi. Jo biežāk tiek novākti, jo lielāku ražu no kabačiem var iegūt. Augiem vajag siltumu un mitrumu. Sēj pēc salnu beigšanās, kad augsne 10 cm dziļumā iesilst līdz 10–12°C. Audzēšanai uz lauka izvēlas no vēja pasargātu vietu, kas nav pārāk slapja. Lai iegūtu agrāku ražu, audzē no stāda. Var lietot...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Ātri augoša Ķīnas lapu kāpostu šķirne. Izaug 50–60 dienu laikā. Lapas ar īsu, zaļu kātiņu un pikantu garšu, sārtā krāsā. Var audzēt siltumnīcā un ārā. Sējot ik pēc 10–14 dienām, ražu varēsiet baudīt no pavasara līdz rudenim. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Vislabāk aug mālsmilts vai vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Piemēroti pievienošanai pie...
Audzē vasaras un rudens ražai. Bietes var novākt arī mehāniski. Augiem ir vidēja lieluma lapas. Pašas bietes ir apaļas, lielas, tumši sarkanas, gludas un stingras. Piemērotas dažādu sulu pagatavošanai, pārstrādei vai uzglabāšanai pagrabā līdz martam.
Vidēji vēlīna, ražīga tomātu šķirne. Augi zema auguma, beidzas ar ziedu ķekaru. Veģetācijas ilgums – 120 dienas. Augļi gareni, ovāli, ar smailu galiņu, sver apmēram 60–80 g, ienākušies ir tumši sarkanā krāsā. Šķirne piemērota tiešai sēšanai gruntī. Augi izturīgi, labi aizmetas un ražo arī nelabvēlīgos laikapstākļos. Audzēšanai uz lauka.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji agrīna, gara auguma, ļoti ražīga hibrīda šķirne ar maziem auglīšiem. Veģetācijas periods 75–80 dienas. Augļi oranžā krāsā, aug ķekaros, sver aptuveni 15–20 g. Šie tomāti ir ļoti smaržīgi, saldi, ar medus pēcgaršu, sulīgi, nav tendēti plaisāt. Vienam augam izaug 150–200 tomātiņu. Augļi ķekaros nobriest gandrīz vienlaicīgi, tos var plūkt ar visiem...
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Ļoti agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana, izturīga sakņu sistēma. Tas ir piemērots kornišonu audzēšanai. Augi izturīgi pret slimībām un zemām temperatūrām agrīnos audzēšanas posmos, pacieš gaismas trūkumu. Augļi nelieli, lielām kārpiņām, ar mazu sēklotni. Tiem ir izcila garša....
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Agrīna šķirne. Ienākas 120 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 105 g, elipses formas, ar dzeltenu miziņu. Lielā sausnas daudzuma dēļ lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Agrīna šķirne. Izaug 40 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, baltā krāsā. Mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, ar maigu garšu. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija vidum. Asni panes salnas līdz –4 °C. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Pret augsne nav prasīgi. Ja trūkst mitruma vai ražas noņemšana...
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un...
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Daudzgadīgs augs ar dzeltenām, saldām un smaržīgām ogām. Ražo no jūnija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu. Tajās ir ogļhidrāti, organiskās skābes, C, B un P vitamīns.
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Daudzgadīgs, ražīgs, dekoratīvs augs, kuram nav nepieciešami īpaši augšanas apstākļi. Dzinumi maigas garšas, gaiši zaļi. Vienā vietā var augt 20 un vairāk gadus. Izcili ziemo pat -30 °C temperatūrā. Augs izaug aptuveni 1,2 m augsts. Ja sparģeļus sēj no sēklām, ražu var novākt pēc 3 gadiem, kad dzinumi izaug 1–1,5 cm diametrā.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi sirds formas, gaļīgi, vienkārši kūst mutē. Sver 250–300 g. Kaut arī augļi smagi, vienam augam to izaug daudz. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta.
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Vidēji agrīna, ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Augļi apaļi, ar dzeltenu spīdīgu miziņu. Visgaršīgākie ir nepārauguši – apmēram 5–8 cm diametrā. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Tos augsnē stādā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Agrīna, pret ziedēšanu izturīga vasaras rutku šķirne. Izaug 55-65 dienu laikā pēc sējas. Sakņaugi apaļi, lieli, baltā krāsā, ar maigu garšu, ilgi nepāraug. Var lietot svaigā veidā un neilgu laiku uzglabāt. Vislabāk ražo dziļi apstrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla vai skābā augsnē izaug deformēti, ar sliktāku garšu.
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
Agrīns, ļoti ražīgs hibrīds, vienam augam izaug aptuveni 15–20 cukini. Augļi ar dzeltenu miziņu, mazi, olas formas, sver 400–600 g. Pilnīgi nobriedušam mīkstumam raksturīga izcila “spageti” struktūra – tas ir dzeltenīgs, ar riekstu pēcgaršu. Augļi labi saglabājas ziemā.
Siltumu mīloša kultūra, audzē siltumnīcās un uz lauka. Vidēji agrīna šķirne. Augļi sver aptuveni 3,5-5,5 kg, mīkstums dzeltens, salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, uz ražu var cerēt tikai karstā vasarā, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu. Lai augļi nobriestu, kā uz lauka, tā siltumnīcā stāda stādus. Tie var aiziet bojā, ja temperatūra zemāka par...
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 30-32 dienas. Saknes baltas, 10-12 cm garas, mīkstums balts, ar maigu garšu. Piemēroti audzēšanai pavasara un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts—aprīlis.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc 58–63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti–vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Ļoti agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs un ilgi ražojošs ķiršu tomātu hibrīds. Augļi nelieli – 25–40 g, ar plānu miziņu. Tie ir ne tikai dekoratīvi (ienākušies – tumši sarkani ar zaļām svītriņām), bet arī ļoti garšīgi, aromātiski. Audzē siltumnīcā, uz terases vai balkona. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērcēm, cepšanai uz restītēm.
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Ļoti agrīns, pašapputes, ilgi ražojošs un pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļiem izcils preces izskats: 8–10 cm gari, vienāda lieluma, kraukšķīgi, maza sēklotne. Augu lapas nelielas, tāpēc ražu ievākt vieglāk. Šis hibrīds ļoti ražīgs, izceļas ar augļu kvalitāti. Gurķi piemēroti marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai uz lauka.
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Agrīna šķirne, veģetācijas periods 30 dienas. Saknes ovālas, gaiši rozā, sulīgas, ar maigu garšu, neizkurtē un nezied. Audzē pavasara un rudens ražai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.