Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Ražīga, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē svaigam patēriņam, konservēšanai un uzglabāšanai. Ražu vāc 115 dienas pēc sadīgšanas. Saknes vienādas, gludas, mīkstums tumši sarkans, bez svītrām, sulīgs. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi bietēm ir labība, gurķi, puravi, tomāti, sīpoli. Sēklas var būt...
Ļoti agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, kas sāk ražot ātri un ražo ilgi. Augi atklāta tipa, ar mazu lapotni – tas atvieglo ražas novākšanu. Hibrīds izturīgs pret slimībām, raksturīga vienmērīga ienākšanās visas veģetācijas laikā un ļoti laba reģenerācija pēc šī perioda. Augļi ar lielām kārpiņām, ļoti mazu sēklotni, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē,...
Vidēji agrīna gara auguma tomātu šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Augļi bumbierveida, nedaudz šķautņaini, sver apmēram 200-250 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, tie piemēroti sulas spiešanai, mērču gatavošanai. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmās īstās lapiņas. Audzē siltumnīcās.
Agrīna ražīga krūmu šķirne. Augs ir kupls. Augļi ir gareni, apmēram 20 cm gari, ar gaiši zaļu spīdīgu miziņu. Augļus var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai iegūtu ražu agrāk, ieteicams izaudzēt stādus. Tos augsnē stāda, kad beigušās salnas. Ražu ievāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā vietā aizvējā.
Agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā mēdz būt 7–8 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Pākstis ēd svaigas, šī šķirne ļoti piemērota konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Hibrīds ir ražīgs, ražo vienmērīgi. Audzēšanai uz lauka. Augļi vienāda lieluma, ar sīkām, retām kārpiņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēj uz lauka, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz +13–14 °C. Ieteicams audzēt siltā, no vēja...
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Agrīna ķiršu tomātu šķirne. Augu augums ierobežots – tie sasniedz 150–180 cm augstumu. Augļi mazi, plūmes formas, sulīgi, saldi, sver apmēram 15 g. Vienā ķekarā var būt no 50 līdz 80 augļu. Audzē siltumnīcās, uz balkona un uz lauka. Augļus ēd svaigus, konservē. Tomāti jālaista pirmajā dienas pusē ar siltu ūdeni 1–2 reizes nedēļā, bet bagātīgi.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Labi ražo arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Augļi gaiši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Izturīgi pret īsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Labi panes neīsto miltrasu. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Vislabāk aug ar humusu bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē....
Zema aveņu tomātu šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz šķautņaini, sirds formā, lieli, sver 500–650 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Vidēji agrīna, ražīga ‘Iceberg’ tipa galviņsalātu šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās sārtās krāsas dēļ. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 70–80 dienas. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas.
Augļi 20–25 cm gari, ienākušies ir oranži, saldi. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Paprikas ēd svaigas, tās var konservēt, sautēt, izmantot mērču gatavošanai. Šajos augļos daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši daudz kālija un P, C, E, kā arī B grupas vitamīnu.
Vēlīna, populāra hibrīda šķirne, piemērota skābēšanai rudenī un neilgai uzglabāšanai. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Augiem spēcīga sakņu sistēma. Galviņas ļoti vienādas, cietas, ar labu iekšējo struktūru, sver 3–8 kg. Aug uz pagara kāta, nepūst, neplaisā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Ļoti agrīns, gara auguma, ražīgs, spēcīgi augošs, ʻRAFʼ tipa tomātu hibrīds. Šā tipa tomāti labi ražo ļoti karstās vasarās un izcili atklāj savu nevainojamo garšu. Augļi nedaudz saplacināti, stipri šķautņaini, sver apmēram 250–300 g un vairāk. Gaļīgi, izcila preču izskata, pēc noplūkšanas labi glabājas. Neierasta un īpaša krāsa – starp zaļganu un sarkanu....
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Ļoti agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana, izturīga sakņu sistēma. Tas ir piemērots kornišonu audzēšanai. Augi izturīgi pret slimībām un zemām temperatūrām agrīnos audzēšanas posmos, pacieš gaismas trūkumu. Augļi nelieli, lielām kārpiņām, ar mazu sēklotni. Tiem ir izcila garša....
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Raža ienākas 65-75 dienas pēc sadīgšanas. Saknes plakani apaļas, aptuveni 250 g smagas, ar ieliektu apakšējo daļu. Miza un mīkstums dzeltens, sulīgs, salds. Rāceņus lieto svaigus, vārītus un sautētus. Agrā pavasarī pārtikā var lietot arī rāceņu lapas, kuras uzturvērtībā neatpaliek no spinātiem.
Ļoti agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldās paprikas hibrīds. Augi vidēji gari, kompakti. Ienākušies augļi sulīgi, intensīvi oranžā krāsā, vienādi lieli, nav tendēti uz plaisāšanu, ar 3–4 kamerām, biežām sieniņām. Sver apmēram 220–250 g. Ilgi glabājas pēc noplūkšanas. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Agrīns, pašapputes, ātri augošs hibrīds, kam izaug daudz augļu. Veido īsus sānu dzinumus. Visas veģetācijas laikā ražo ļoti bagātīgi. Izturīgs pret kraupi, miltrasu, vidēji izturīgs pret mozaīkas vīrusu. Augļi gaiši zaļi, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, nav tendēti pāraugt, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē, piemēroti neilgai skābēšanai. Audzē dažāda...
Ļoti agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs un ilgi ražojošs ķiršu tomātu hibrīds. Augļi nelieli – 25–40 g, ar plānu miziņu. Tie ir ne tikai dekoratīvi (ienākušies – tumši sarkani ar zaļām svītriņām), bet arī ļoti garšīgi, aromātiski. Audzē siltumnīcā, uz terases vai balkona. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērcēm, cepšanai uz restītēm.
Ļoti agrīns, stipra auguma un universāla pielietojuma hibrīds. Piemērots skābēšanai, konservēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi tumši zaļi, lielkārpaini, bez tendences piebriest vai veidot tukšus dobumus, ar labu garšu, kraukšķīgi ne tikai svaigā, bet arī apstrādātā veidā. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, antraknozi, labi...
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, izaug 7,5–8 cm diametrā, ienākušies ir sarkani. Pēc noplūkšanas saglabājas ilgi. Audzē neapkurināmā siltumnīcā. Paprikas ir jutīgas pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2–3 reizes nedēļā pirmajā dienas pusē....
Zema aveņu tomātu šķirne, izturīga pret sēnīšu slimībām. Ķekari izaug līdz 45–75 cm gari, augļi sver 7–8 g, ļoti garšīgi. Uz viena auga var augt līdz pat 600 augļu, tāpēc ķekarus vajadzētu atsiet. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina, silta vieta.
Agrs, izturīgs pret slimībām, augsts hibrīda augs. Augļi ir sirdsveidīgi, dzelteni ar oranžām svītrām, mīkstu iekšu, lieli, sver aptuveni 200-600 g. Ļoti labas garšas, aromātiski, ar nedaudzām sēklām. Audzē siltumnīcā. Piemērotas uzkodām, salātiem, veidojot garnējumus.
Siltumu mīlošs dārzenis ar ložņājošu stublāju. Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Piemēroti uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.
Vidēji agrīna šķirne. Aug kompaktā krūmā. Var lietot svaigus, cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organiskajiem mēsliem labi samēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini ir siltumu mīlošs dārzenis, tāpēc to sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās un lecektīs izaudzētie stādi sāk ražot agrāk. Dēstus uz lauka...
Agrīns, pret neīsto miltrasu izturīgs hibrīds. Labi pārcieš temperatūras svārstības, tādēļ ienākas pat vēsākā vasarā. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Izaug ovāli, vairāk nekā 1 kg smagi augļi. Miza zilganzaļa, ienākusies - gaiši dzeltena, mīkstums smaržīgs un salds, 4-5 cm diametrā.
Gara auguma, vidēji agrīna, sena šķirne. Augļi gana lieli, ar plānu miziņu, sulīgi, saldi, garšīgi. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Labi aug arī vēsākā vasarā, jo šķirne selekcionēta Krievijā, Sibīrijā. No viena auga sezonā var iegūt 12–18 kg ražas. Ēd svaigus, konservē, izmanto mērču gatavošanai.
Vidēji agrīna stīgojošo pupiņu šķirne. Pārtikā lieto gan pākstis, gan sēklas, kas ir gaiši brūnā krāsā. Pākstis gaiši zaļas, bez šķiedrām, platas, 18–20 cm garas. Vispiemērotākais laiks pākšu šķīšanai ir tad, kad sēklas ir kviešu grauda lielumā. Šķirne izturīga pret antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz...
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Agrīna stīgojošo sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā....
Šķirnes stublāji ložņājoši, vienam augam izaug 7–10 augļi, ienākas ļoti maziņi, dekoratīvi ķirbīši. Augļi apaļi, plakani, ribaini, ar oranžu miziņu, sver 150–350 g. Piemēroti ne tikai dekorēšanai, bet arī ēdiena gatavošanai, var sautēt, cept, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, audzē no dēstiem.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 104 dienas. Stublājs nav augsts, apmēram 50–60 cm. Prasīgs pret gaismu. Lai galviņas izaugtu lielākas, nepieciešams nolauzt stublāja galotni, kad sāk veidoties galviņas. Augi viegli iztur -10 °C. Glabāšanai kāpostus izrauj ar saknēm un pierok pagrabā. Lieto vārītus, sautētus, var arī marinēt, skābēt, saldēt.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Agrīns saldās kukurūzas hibrīds, kas izceļas ar ražīgumu, augu izturību un labu augu veselību. Veģetācijas ilgumu – 100 dienas no iesēšanas brīža. Augi izaug 170 līdz 190 cm gari. Izaug apmēram 250–320 g smagas un 20–25 cm garas dzeltenas un ļoti saldas vālītes. Ēd svaigas, piemērotas pārstrādāšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa...
Agrīna šķirne. Izaug 50-60 dienās pēc iesēšanas. Saknes garas, lielas, baltas, ar maigu garšu. Var lietot svaigus un ilgi uzglabāt. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla augsnē un skābā augsnē izaug deformēti, ir ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne, izskata dēļ saukta arī par „melno palmu”. Augi izaug līdz 90 cm augsti. Lapas tumši zaļas, struktūra atgādina Savojas kāpostu lapas, ļoti dekoratīvas. Lieto svaigus, no tiem vāra zupas, var greznot ne tikai pārtiku, bet arī puķu dobes. Augi salizturīgi. Aukstums veicina cukura uzkrāšanos lapās, tāpēc pēc salnām lapas iegūst īpaši maigu...
Vidēji vēlīna šķirne. Galviņas izveidojas 100-115 dienas pēc iestādīšanas. Galviņas garenas, stingras, 2-2,5 kg smagas. Lieto svaigā veidā, piemēroti skābēšanai, lapas satur daudz cukura. Labi aug samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Tajā pašā laukā kāpostus var stādīt ne agrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Vidēji agrīns hibrīds. Ražu var sākt vākt 80–85 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Audzē vasaras un rudens ražai. Galviņas ovāli plakanas, apmēram 3–5 kg smagas, ar īsu serdi, izcilu iekšējo struktūru. Gardi svaigā veidā, piemēroti arī marinēšanai. Izturīgi pret tripsi un fuzariozi. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs. Sēklas var būt kodinātas....
Zema auguma, ļoti ražīgs, vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augs izturīgs, kompakts. Augļi vienāda lieluma, izcilas konsistences, neplaisā, sver 85–95 g, ienākušies – tumši sarkani. Lieto svaigus, kaltētus, piemēroti arī pārstrādāšanai – viegli noņemt miziņu. Audzē uz lauka.
Vidēji agrīna, ražīga, zema auguma šķirne ar maziem augļiem. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, dzeltenā krāsā, garšīgi, sver apmēram 30 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Paredzēti audzēšanai podos terasē vai uz balkona. Piemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai ir 20–25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir izaugusi pirmā īstā lapiņa.
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Vidēji agrīna, ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Augļi apaļi, ar dzeltenu spīdīgu miziņu. Visgaršīgākie ir nepārauguši – apmēram 5–8 cm diametrā. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Tos augsnē stādā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Agrīna, pret slimībām izturīga hibrīda kukurūzas šķirne. Veģetācijas ilgums – 95 dienas. Augi izaug 140–160 cm gari. Vālītes 240–310 g smagas, 18–23 cm garas, ar ļoti saldām divkrāsainām sēklām (75 % dzeltenu sēklu, 25 % baltu sēklu). Ēd svaigas. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.