Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 90-100g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 70-75 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne, viena dīgsta šķirne. Saknes garenas, skaistas formas, iekšpuse tumši sarkana, garšīgas. Piemērotas audzēšanai un agrīnai izmantošanai vasarā, kā arī uzglabāšanai ziemā un konservēšanai. Raža jānovāc pirms salnām. Bietes tajā pašā vietā var sēt pēc 3–4 gadiem.Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža....
Īpašas krāsas Ķīnas kāposti rotās jebkuru salātu šķīvi. Galviņas lapas ir kraukšķīgas, sulīgas, acij neierastā tumši sarkanīgā krāsā. Izaug 75 dienu laikā no iesēšanas, var svērt 1,2–1,5 kg. Audzē rudens ražai. Nogrieztas galviņas labi saglabājas, nezaudējot kvalitāti. Vislabāk aug smilšmāla vai vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē.
Ļoti agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldās paprikas hibrīds. Augi vidēji gari, kompakti. Ienākušies augļi sulīgi, intensīvi oranžā krāsā, vienādi lieli, nav tendēti uz plaisāšanu, ar 3–4 kamerām, biežām sieniņām. Sver apmēram 220–250 g. Ilgi glabājas pēc noplūkšanas. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Agrīns kāpostu hibrīds. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Siltumnīcā vai lecektī dēstiem sēj aprīlī, maijā. 4-5 nedēļas augušus dēstus izstāda dobē maijā, jūnijā. Lapu tekstūra mīksta, maiga, garša salda. Eiropā ļoti populārs, jo blanšētās lapas izmanto kāpostu tīteņu pagatavošanai. Svars 2-2,5 kg.
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Lapas piemērotas pārtikas gatavošanai, no tām vāra zupas, gatavo salātus, piedevas. Augi izaug līdz 70–80 cm gari un iztur līdz -15 °C salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt lapas arī decembrī.
Ļoti ražīga, vēlīna šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-125 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-10 kg. Mīkstums biezs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Noder ļoti ilgai glabāšanai un realizācijai sagrieztā veidā.
Pirmo ražu var novākt 96–100 dienas pēc sadīgšanas. Augļi nelieli, apmēram 65–70 g smagi. Audzē atklātā laukā. Vislabāk aug +22 – +24ºC temperatūrā.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Pašapputes, pret slimībām izturīgs, ļoti agrīns (41–52 d.) un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Audzēšanai uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Ražo vienmērīgi un bagātīgi. Augļi ar sīkām kārpiņām, lielākā ražas daļa izaug uz galvenā stublāja. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
Arbūzu šķirne, kas ražo arī vēsākās vasarās. Audzē zem seguma vai atklātā laukā. Augļi ovāli, sver 5–7 kg. Mīkstums oranžs, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla...
Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi strūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt nepārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus. 4-5 s/gr.
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Agrīns partenokarpu (pašapputes) gurķu hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, polietilēna siltumnīcās. Augļi ļoti garšīgi, kraukšķīgi, zaļi ar kārpiņām, nav rūgti, labas konsistences. Augļus ievāc 10 cm garus. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām. Izturība ļaus, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus un ievērojot agrotehniskas prasības,...
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 25-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Šķirne noturīga pret neīsto miltrasu. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Vai vēlaties kļūt par īstiem dārzkopjiem un paspēlēties pašu izaudzētā “Dārzalendā”? Tad kopā ar ģimeni dodieties brīnumainajā augu pasaulē! Tas ir rotaļīgs process un garantēti labs rezultāts, kvalitatīvi kopā pavadīts laiks un komandas darbs. Turklāt tas ir veids, kā veicināt radošumu, atbildīgumu un bagātināt zināšanas par to, kā aug augi. Atvēruši...
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Māslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie māslojumi. Patēriņam ieteicams vākt npārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus.
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
TOMĀTI BRUNITO HVidēji agrīna, gara auguma “Kumato” tipa tomātu šķirne. Augļi 140–160 g smagi, tumši, sarkanbrūnā krāsā, ar izteiksmīgu garšu un tekstūru. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā, iestiklotos balkonos. Īpaši piemēroti krāsainiem salātiem. Augi izturīgi pret slimībām, augļi neplaisā. Sēklas sēj martā. Lai tās sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu...
Zema aveņu tomātu šķirne, izturīga pret sēnīšu slimībām. Ķekari izaug līdz 45–75 cm gari, augļi sver 7–8 g, ļoti garšīgi. Uz viena auga var augt līdz pat 600 augļu, tāpēc ķekarus vajadzētu atsiet. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina, silta vieta.
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Vidēji agrīna šķirne. Augu augstums – 60–70 cm. Augļi ar 7–9 mm biezām sieniņām, sver apmēram 180–250 g. Uz viena auga nobriest 10–14 augļi. Audzē tuneļos, polietilēna un stikla siltumnīcās. Labi aug ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas paprikas bagātīgi laista 2–3 reizes nedēļā, vislabāk –...
Agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs hibrīds. Saknes gan ārpusē, gan iekšpusē ir koši sarkanā krāsā. Izcili garšīgie un kraukšķīgie burkāni paredzēti lietošanai svaigā veidā, piemēroti salātiem, sulu spiešanai. Šo šķirni var audzēt arī rudens ražai un glabāšanai – tad sēklas būtu jāsēj no 20. maija līdz 10. jūnijam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Neliela 25-30 cm auguma šķirne, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijas vai siltumnīcā. Augļu svars 20-30 g. Ļoti dekoratīvs efekts. Slimību izturība laba.
Veģetācijas periods 140–150 dienas. Saknes izaug līdz 18–24 cm garas, nav raksturīga plaisāšana. Lieto svaigus, konservē, saldē. Īpaši piemēroti sulas izgatavošanai. Lieliski glabājas ziemā.
SALĀTI GRAND RAPIDSAgrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Izaug 35–50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokotas, vēdekļveida, galviņas neveido. Dīgt sāk, kad augsne iesilusi līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā. Sēklu lentes...
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Paredzēts audzēšanai atklātā laukā. Augļi nav rūgti, ar lielisku garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Laukā sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 ºC temperatūrai.
Audzē kā viengadīgu, nokarenu augu. Stublāju garums līdz 180 cm. Neaizstājams augs iekarināmajos podos, labi sader kopā ar citiem spilgtas krāsas augiem. Var audzēt arī kā paklājaugu. Viens augs ar savām lapām var nosegt 1 m² puķu dobes platības, veidojot blīvu paklāju. Sēklas dīgst lēni un nevienmērīgi pie + 30-35 °C. Augs izturīgs pret īslaicīgām salnām.
Sēja: marta sākumā siltumnīcā, dēstu audzē 5-6 nedēļas, izstāda laukā aprīļa beigās - maija sākumā 50x50 vai 35x70 cm attālumā, vāc jūnija beigās. Augstražīgs hibrīds, neizzied, galviņas apaļas, ilgi neplaisā.
Ļoti ražīgs ʽbeef’ tipa, vidēji agrīns, zema auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augi kompakti, labi segti ar lapām. Ražo lielus, sulīgus, vidēji līdz 250 g smagus augļus. Augļi izaug vienāda lieluma, neplaisā, labi glabājas noplūkti. Audzē uz lauka. Šīs šķirnes tomātus lieto gan svaigus, gan mērču, pastas un piedevu gatavošanai.
LAPU KĀPOSTI KADETViegli audzējami. Lapas lieto svaigā veidā, vāra, sautē. Tajos daudz vitamīnu un minerālvielu. Pēc salnām lapas iegūst maigi saldu garšu. Uz lauka augus varam atstāt līdz pat decembrim.
Kosmejas | Sea ShellsViengadīgas puķes, 120 cm augstas. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, īpaši otrajā vasaras pusē. Audzēšana nav sarežģīta. Jo nabadzīgāka augsne, jo augi labāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas – vietā, kurā...
Agrīna, ātri augoša šķirne. Piemērota audzēšanai pavasara un rudens apritei siltumnīcā un laukā dobēs. Ūdenī šķīstošo un precīzu sēju nodrošinošo 4 m lentu aprīlī, maijā, augustā 1-2 cm dziļumā klāj siltumnīcā, dārza dobē - no aprīļa līdz jūnijam. Mitrumprasīgs augs.
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Augļu svars va sasniegt 50-70 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Glabājas labi.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi sirds formas, gaļīgi, vienkārši kūst mutē. Sver 250–300 g. Kaut arī augļi smagi, vienam augam to izaug daudz. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta.
Zema auguma, dārzkopju amatieru iecienīta tomātu šķirne ar maziem auglīšiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, skaisti sarkanā krāsā, līdz 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu ūdeni...
Augi mēdz izaugt 50–60 cm augsti. Uzturā lieto saldās pākstis ar sēklām. Ēd svaigus, tie piemēroti vārīšanai, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai, saldēšanai.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 10-12 diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā no vējiem pasargātā cietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI KARINAAgrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. No sējas līdz lietošanai paiet 70–80 dienas. Stādi izaug 60 cm augsti, pākstis tumši zaļā krāsā, pākstī 9–10 zirņi. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē.
Sēj no pavasara līdz vasaras vidum, labi drenētā, dziļi irdenā dārza augsnē. Vēlamais augsnes skābuma līmenis pH 6,0-6,8. Veģetācijas periods 135 dienas. Daudz augstāks beta karotīna un karotenoīda - luteīna saturs kā oranžajās burkānu saknēs. Luteīns pasargā acu audus, uzlabo redzi un vispārējo organisma stāvokli. Saknes saldas, sulīgas, audzējamas...
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Ķirbji bumbiera formas, sver 1,2–1,8 kg. Mīkstums dzeltenīgi oranžs, aromātisks, ar kastaņu garšu. Noņemti ķirbji labi glabājas ziemā.
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Agrīnai ražai lecektīs sēj dēstu kasetēs sākot no marta, aprīļa. Kad dēsti izauguši 6-8 cm, tos norūda un izstāda dobēs trūdvielām bagātā augsnē. Slimību profilaksei ievērot augu seku. Garša salda. Izmanto svaigam patēriņam salātiem. Galviņas iespējams uzglabāt ledusskapī līdz 8 nedēļām.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Viengadīgas, 60–80 cm augstas, viegli audzējamas puķes. Šķirne iecienīta īpašās krāsas ziedu dēļ. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, viegli audzēt. Jo nabadzīgāka augsne, jo bagātīgāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas – vietā,...
Agra šķirne, ienākas 30-35 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Rudens ražai sēju atkārto augustā. Saknes lielas 2,5-3,5 cm diametrā.
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...