Siltumu mīloša kultūra, audzē siltumnīcās un uz lauka. Vidēji agrīna šķirne. Augļi sver aptuveni 3,5-5,5 kg, mīkstums dzeltens, salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, uz ražu var cerēt tikai karstā vasarā, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu. Lai augļi nobriestu, kā uz lauka, tā siltumnīcā stāda stādus. Tie var aiziet bojā, ja temperatūra zemāka par...
KABAČI NIMBA Agrīna, ražīga krūmveida cukini šķirne. Ražu var novākt pēc 45–50 dienām. Augļi gaiši zaļi ar tumšākām svītrām, skaisti iegareni, cilindrveida formas. Mīkstums gaišs, stingrs, ar maigu garšu. Lieto svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai un konservēšanai.
KABAČI GENOVESE Vidēji agrīna, ražīga šķirne, raža novāc pēc 55 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Daudzgadīgs zālaugs. Dekoratīvs no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Smilgas audzē puķu dobēs, neaizstājamas kompozīcijās ar citām puķēm. Īpaši piemērotas veidojot dabiskas puķu dobes. Smilgas izmanto maisījumos, sējot ziedošas pļavas. Vienā vietā var augt vairākus gadus. Pret augsni mazprasīgas, aug nabadzīgā augsnē, smilšainās un grants ceļmalās.
Viengadīgas, 25–38 cm augstas, kompakta auguma puķes. Ziedi 8–9 cm diametrā, koši. Zied bagātīgāk nekā citas šķirnes. Zieds nomaina ziedu, augi kompakti. Salīdzinot ar citām petūniju šķirnēm, izturīgākas pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un slimībām.Sēklas ir dražētas – apviļātas organisko un minerālmēslu saistvielu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklām...
Agrīns pašapputes hibrīds. Tas ir ne tikai izturīgs pret slimībām, kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, bet arī piemērots audzēšanai nelabvēlīgos laika apstākļos, īpaši tad, ja nav iespējas nodrošināt regulāru laistīšanu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi sīkām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, konservē.
Kraukšķīgi (ʽIceberg’ tipa) salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, labi saglabājas nogriezts. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, sulīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Salātiem stāda dēstus. Audzē hidroponikā un uz lauka. Salātu sakņu sistēma ir vārga, tāpēc tie jutīgi pret mitruma trūkumu....
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
BROKOĻI RAMOSO CALABRESERažīga šķirne ar maigu garšu, kam izaug liela centrālā ziedkopa. Ražu novāc 60–90 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augi izturīgi pret zemu temperatūru, iztur pat –7 ºC salu. Lieto vārītus, ceptus, saldētus un svaigus.
Dēstiem sēj martā, aprīlī. Piķē un dēstus izstāda puķu dobēs atsevišķi vai, miksējot pa krāsām, ar līdzīga auguma (80-100 cm) dekoratīviem augiem. Ziedēšanas laiks no jūlija līdz septembrim.
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Sēj februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 40-50 dienas. Izstāda siltumnīcā 50x80 cm attālumā. Augs liels, izndeterminants (garstiebru). Lietošanas gatavību sasniedz 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
Optimālais sējas laiks dēstiem siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. Viengadīgs, kompakts, bagātīgi ziedošs un vakaros pievilcīgi smaržojošs augs. Zied jūnijā, jūlijā, augustā. Audzē dobēs, patio podos un konteineros. Patiks augt saulainā vietā. Augstums 40-50 cm.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī vai aprīlī, maijā dobēs. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied no jūnija līdz septembrim. Ziedu krāsas spilgtas noturīgas. Lieliskas grieztiem ziediem. Augstums 50 cm.
Dēstu audzēšanai sēj aprīlī, maijā siltumnīcā. Atklātā laukā, dobē stāda pēc pavasara salām. Spēcīgs, strauji augošs, viengadīgs augs. Lielisks papildinājums puķu dobēm vai konteineru, puķu podu stādījumiem. Izmanto grieztiem ziediem, 35 cm augsts. Zied no vasaras vidus līdz vēlam rudenim. 120 sēklas gramā.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī vai aprīlī, maijā dobē. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied, atkarībā no augšanas apstākļiem, no jūlija līdz septembrim. Lieliskas grieztiem ziediem. Augstums 65-75 cm.
Spēcīgi augoša, gara auguma, aveņu tomātu hibrīda šķirne. Hibrīds izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 1. rases tomātu ātro vīti, tomātu lapu brūno pelējumu un verticiliozi. Augļi gaļīgi, apaļi, sver 190–210 g, neplaisā, bez zaļa plankuma pie kātiņa, ļoti garšīgi un aromātiski. Lieto svaigus. Audzē siltumnīcās.
ŠĶAUTNAINIE ZIRŅI TALBOT Agrīna, ļoti ražīga šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus var ēst svaigus, konservēt un saldēt.
Audzē kā viengadīgas vai divgadīgas, 45 cm augstas puķes. Ziedi pildīti, 4-7 cm diametrā, patīkami smaržo, griež mazie pušķīšiem. Iesējot agri pavasarī, uzzied vasaras pirmajā pusē. Ja gribat par šiem ziediem priecāties vasaras otrajā pusē un agri pavasarī, sējiet vasaras vidū. Labi aug un zied smagākā augsnē, saulainā vietā. Stāda puķudobēs kopā ar...
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka, dobēs 20-30 sēklu uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Sakne koniska, gluda.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī vai aprīlī, maijā dobē. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied atkarībā no augšanas apstākļiem no jūlija līdz septembrim. Lieliskas grieztiem ziediem. Augstums 20 cm.
Agrīns, pret slimībām izturīgs hibrīds. Ražo bagātīgi. Augļi cilindra formas, apmēram 20 cm gari, ar baltu miziņu. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtas pēcgaršas. Augi kompakti, apmēram 75 cm gari, dekoratīvi, izcili aug gan podos uz balkona, gan siltumnīcās. Pārtikā lieto ceptus, sautētus, var konservēt.
Sēja agri pavasarī atklātā laukā nepārmēslotā augsnē, bez pārstādīšanas. Sēklas sadīgst 10-12 dienās. Auga augstums 100-110 cm. Zied no vasaras vidus līdz pat vēlam rudenim.
Viengadīgas, 60–80 cm garas puķes. Šķirne ļoti dekoratīva. Zvaigžņveida formas patīkami smaržojoši ziedi. Labi aug gaišā, ne pārāk karstā vietā un daļējā paēnā, vidēji mitrā, irdenā, auglīgā augsnē. Piemērotas stādīšanai grupās pie atpūtas vietām, puķu dobju vidū. Labi sader ar citām viengadīgām puķēm. Puķu dobēs stāda, kad beigušās salnas.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi sirds formas, gaļīgi, vienkārši kūst mutē. Sver 250–300 g. Kaut arī augļi smagi, vienam augam to izaug daudz. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta.
Siltumu mīlošs dārzenis ar ložņājošu stublāju. Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Piemēroti uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji agra, indeterminanta tomātu šķirne (120-200 см), audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Augļa svars 100-120 g. Slimību izturība laba.
Kultūras šķirņu ogas ir daudz lielākas nekā meža ogu, ienākas no jūnija līdz rudenim. Var audzēt alpinārijos.
Agrīna vasaras rutku šķirne, svaigam patēriņam un ilglaicīgai glabāšanai. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Šķirne noturīga pret izziedēšanu. Sēj no aprīļa līdz augusta vidum atklātā laukā, dobēs.
Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas stingras, sver apmēram 1,5–1,8 kg. Laukā dēstus stāda no jūlija vidus līdz jūlija beigām.
Viengadīgas, unikālas jaunas šķirnes puķes ar puspildītiem sārtas ķiršu krāsas ziediem. Neatkārtojami izskatās vasaras puķu dobēs. Izaug 60 līdz 90 cm garas. Viegli audzējamas, zied bagātīgi. Neprasa īpašus augsnes apstākļus, labi aug arī nabadzīgā augsnē, saulainā un daļēji noēnotā vietā. Audzē puķu dobēs, grupās ar citām puķēm, sēj zālienā. Lieliski...
Sēja: aprīlī siltumnīcā vai lecektī, dēstu audzē 4-5 nedēļas, izstāda laukā maija beigās 55x70 cm attālumā, vāc septembrī. Augstražīgs hibrīds skābēšanai.
Lēni augošs dekoratīvais zāliena sēklu maisījums kas veido kompaktu un zemu zālienu. Ieteicams pļaut zāli, kad tās garums ir 10-12 cm. Sastāvs: 45% Festuca rubra L. 45% Festuca rubra L. 10% Poa pratensis L.
Ķīnas miskante | Early HybridsDaudzgadīgi augi, iecienīti skaisto lapu dēļ. Šie dārza skaistuļi ar savu dekoratīvo izskatu priecēs vasarā un rudenī, bet ziemā, apsniguši, turpinās greznot dārzu. Stādi, iestādīti pastāvīgajā vietā, augs lēni, bet vēlāk process kļūs ātrāks. Tajā pašā vietā var augt daudzus gadus. Šos augus stādiet pa vienam un atstājiet...
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Agrīns hibrīds, piemērots audzēšanai dažādos klimatiskajos apstākļos. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, izmantojot balstus. Hibrīds izturīgs pret slimībām, stresu augšanas laikā. Augļi ar lielām kārpiņām, tievi, mazliet garāki, nekā ierasts. Piemēroti skābēšanai un marinēšanai.
Vidēji agra šķirne. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5, 20-30 dienu vecus dēstus uz 1m2 trūdvielām bagātās, labi iekultivētās augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmanojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai ātram...
Vidēji agrīna, ražīga ‘Iceberg’ tipa galviņsalātu šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās sārtās krāsas dēļ. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 70–80 dienas. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas.
Ražu sāk novākt 60–90 dienā pēc stādu iestādīšanas. Augi ir izturīgi pret zemu temperatūru, iztur līdz –7 ºC. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, vārīti, cepti, saldēti.
Ļoti ražīga, gara auguma, vidēji agrīna kokteiļa tipa šķirne. Augļi garšīgi, saldi, sulīgi, neplaisā, 3 cm diametrā, sver apmēram 25–30 g. Var lietot svaigā veidā, konservēt. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā, uz lauka, podos uz balkona vai terasē. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Agra, bagātīgi ražojoša, ātri augoša, gara auguma (150-200 cm) ķirštomātu šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcās. Augļa svars 15-25 g. Viena no garšīgākajām tomātu šķirnēm!
Ziedi neregulāras formas, sakārtoti slotiņas veida ziedkopās. Stāda puķu dobēs, puķu podos, ziedus plūc pušķiem. Izturīgas pret īslaicīgām salnām.
Viengadīgu, viegli audzējamu, krāsainu puķu maisījums – aizsardzībai pret kailgliemežiem un gliemežiem. Maisījumā esošās puķu sugas atbaida kailgliemežus un gliemežus, tāpēc maisījumā esošās sēklas ieteicams audzēt vietās, kur aug dārzeņi, ko iecienījuši šie kaitēkļi. Tāpēc šo maisījumu var audzēt ne tikai puķu dobēs, bet arī dārzā, kur aug salāti,...
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā, dobē aprīlī. Dēstus izstāda aprīlī, maijā. Bagātīgi zied no jūnija līdz augustam. Noderīgi dekoratīvajiem puķu stādījumiem un griezto ziedu ieguvei. Nepieciešams atbalsts. Stublājs 250 cm.
Vidēji agrīns, ražīgs ʻs.marzanoʼ tipa gara auguma hibrīds. Tomāti audzēšanai siltumnīcās. Tā kā šķirne ir izturīga pret slimībām, labi ražo pat nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Augļi izaug līdz 14 cm gari, ļoti garšīgi, sarkani. Sver 100–120 g. Mīkstums stingrs. Lietošanai svaigā veidā, piemēroti arī kaltēšanai, mērču vai tomāt pastas gatavošanai.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI KARINAAgrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. No sējas līdz lietošanai paiet 70–80 dienas. Stādi izaug 60 cm augsti, pākstis tumši zaļā krāsā, pākstī 9–10 zirņi. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē.
Aug kā viengadīgas vai divgadīgas, 45 cm augsti augi. Ziedi ir ar pilnu vidu, 4-7 cm diametrā, patīkami smaržo, noplūc mazos pušķīšos. Sēj agrā pavasarī, zied vasaras pirmajā pusē. Ja vēlaties baudīt šos ziedus vasaras beigās un agrā pavasarī, tie jāsēj vasaras vidū. Labi aug un zied smagākā augsnē, saulainā vietā. Stāda puķu dārzos ar daudzgadīgiem ziediem.
Izsēj dobē vai izpiķē atklātā laukā no marta līdz aprīļa beigām, maija vidum. Izsējas norma 50-60 sēklu uz 1 m. Sīpoli vidēji agrīni, veģetācijas periods 80-100 dienas pēc sadīgšanas. Garša maiga, salda. Izmantojams salātiem, grilēšanai. Ļoti garšīgi cepti uz iesma. Uzglabāšanas periods 2-3 mēneši.
Daudzgadīgi, pret salu un sausumu izturīgi, pret augsni mazprasīgi lapu dārzeņi. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Var augt arī paēnā. Vislabāk aug +13–18 °C temperatūrā. Vislielāko ražu iegūst otrajā un trešajā gadā. Pārtikā lieto jaunās lapiņas.
Lapu pētersīļu šķirne. Veģetācijas periods – 80-90 dienas (pavasara/vasaras ražai) vai 150-180 dienas (rudens ražai). Lapas kuplas, tumši zaļas, krokotas. Lapās esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās daudz vitamīnu un minerālvielu. Pētersīļi prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Viengadīgas, 120 cm garas puķes ar īpašām ziedkopām, kuras bieži sasniedz pusi no stublāja garuma. Ieteicams stādīt no vēja aizsargātās puķu dobēs, neizvēlēties vietu saules svelmē. Labi aug auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, bet nemīl skābu augsni. Ieilguša sausuma gadījumā ieteicams laistīt, augi nav izturīgi pret sausumu. Puķu dobēs stāda iepriekš...
Ziedi koši, pildīti, zied ilgi un bagātīgi. Viegli audzēt, piemērotas pušķiem. Audzē puķu dobēs, etnogrāfiskos puķu dārziņos. Nav prasīgas pret augsni, labi aug ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Populārs viengadīgs augs. Izsēj agri pavasarī, dārzā dobē. Pēc uzdīgšanas retina. Īslaicīgi pacieš sausumu. Sēj vai stāda podos vai dobē vēlams saulainā dārza vietā. Zied no vasaras līdz rudenim. Augstums 50 cm. Vienā gramā ap 150 sēklu.
Jauna vidēji agra auglīga hibrīda šķirne, reģistrēta 2016. gadā. Šķirne novērtēta ar augstvērtīgām sakņu kultūrām, kas izceļas ar īpaši labo garšu, bagātīgo krāsu un skaisto formu. Mīkstums ir spilgti sarkans, sulīgs un neveido sacietētas šķiedras gredzenveida ieslēgumus. Bietes audzē svaigam patēriņam, tās var konservēt un uzglabāt ilgu laiku. Augus...
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied, atkarībā no augšanas apstākļiem, no jūlija līdz septembrim. Noderīgas dekoratīvajiem vasaras puķu dobju stādījumiem, grieztiem ziediem. Augums 80 cm. 8000 sēklu gramā.
Agrīns, ļoti ražīgs hibrīds, vienam augam izaug aptuveni 15–20 cukini. Augļi ar dzeltenu miziņu, mazi, olas formas, sver 400–600 g. Pilnīgi nobriedušam mīkstumam raksturīga izcila “spageti” struktūra – tas ir dzeltenīgs, ar riekstu pēcgaršu. Augļi labi saglabājas ziemā.
Augļi apaļi, ar zilganpelēku mizu, sver līdz 4–9 kg. Mīkstums oranžs, garšīgs. Lai iegūtu agrāku ražu, stāda podiņos. Lieto svaigus, sautē, piemēroti ievārījumiem, mērcēm, zupām un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē aizvējā. Augļus var glabāt septiņus mēnešus vai pat ilgāk.
Daudzgadīgs augs ar dzeltenām, saldām un smaržīgām ogām. Ražo no jūnija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu. Tajās ir ogļhidrāti, organiskās skābes, C, B un P vitamīns.