Siltā ziemā piesegtas saknes var pārziemot augsnē. No mangolda lapām var vārīt zupas, gatavot sautējumus, pievienot salātiem, kātiņus var konservēt.
Pārtikā lieto gludās lapiņas ar maigo garšu un sarkanos lapu kātus. Jaunās lapiņas ļoti piemērotas salātiem, bet izaugušās lapas un lapu kātiņus tvaicē, sautē, izmanto zupām. Vislabāk aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmālā.
Saknes ar strupu galu, 15–17 cm garas. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Var sēt rudenī.
Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu novāc 90–100 dienas pēc sēklu uzdīgšanas. Saknes gludas, ar strupu galu, mīkstums un serde koši oranžā krāsā. Piemēroti uzglabāšanai ziemā.
Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes ar strupu galu, serde neliela, apaļa. Saknēm nav raksturīga plaisāšana. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug līdz 20-22 cm garas. Veģetacijas periods 120- 130 dienas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai.
Saknes gludas, izaug 18–20 cm garas, tām augšējā daļa nekļūst zaļa. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Veģetācijas periods 140–150 dienas. Saknes izaug līdz 18–24 cm garas, nav raksturīga plaisāšana. Lieto svaigus, konservē, saldē. Īpaši piemēroti sulas izgatavošanai. Lieliski glabājas ziemā.
Saknes garas, strupu galu. Mīkstums izteikti oranžā krāsā, serde neliela. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Augļiem šķīvīša forma,mīkstums balts, garšīgāks nekā kabačiem vai cukini. Ir patīkama jaunu sēņu un gurķu piegarša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams audzēt stādus
Veģetācijas periods – 80–90 dienas (pavasara/vasaras ražai) un 150–180 dienas (rudens ražai). Lapas tumši zaļas,tāsvar saldēt, žāvēt. Vislabāk aug mālsmilts augsnē.
Lapas gludas, tumši zaļas, aromātiskas. Šķirne tiek augsti vērtēta ne tikai aromātisko lapu, bet arī sakņu dēļ. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī. Rudens ražai sēj maijā.
Pārtikā izmantojamas smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Sēklas uzdīgst 2–3 dienu laikā, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi ir kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7–14 dienām.
Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Sēklas baltas. Nobriest 95–110 dienu laikā. Krūms 30–40 cm augsts. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Augi izaug līdz 40 cm augsti. Šī šķirne tiek audzēta ne tikai sēklām – to var audzēt un lietot arī kā sviesta pupiņas. Nobriedušas pupiņas ir brūnā krāsā, ļoti garšīgas. Piemērotas zupu vārīšanai, konservēšanai, sautēšanai.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Augi spēcīgi, 40–50 cm augsti. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–13 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā, siltā vietā.
Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.
Pirmo ražu var novākt 96–100 dienas pēc sadīgšanas. Augļi nelieli, apmēram 65–70 g smagi. Audzē atklātā laukā. Vislabāk aug +22 – +24ºC temperatūrā.
Piemērota audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Novērtēta garšīgo, neparastās krāsas svītraino augļu dēļ. Vienā ķekarā ienākas līdz 20-25 tomātiem, viena augļa svars – apmēram 40 g.
Veģetācijas periods – 72 dienas. Augļi plūmes formas sver 45–55 g, uz ķekara izaug 7–10 augļi. Ēd svaigus, piemēroti mērču gatavošanai un kaltēšanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Augļi gaļīgi, sarkani, garšīgi 150–170 g smagi, ar plānu miziņu. Veģetācijas periods 70–75 dienas. Audzē laukā un siltumnīcā. Vislabāk aug +22 – +24 ºC temperatūrā.
Ražot sāk 60–70 dienas pēc stādīšanas. Augļi aromātiski, vidēja lieluma. Stādus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās un atklātā laukā.
Raža nogatavojas 110–125 dienas pēc sadīgšanas. Auga augstums 35–60 cm. Augļu forma iegarena. Augi ir izturīgi pret slimībām. Var audzēt atklātā laukā un polietilēna siltumnīcās.
Veģetācijas periods – 80 dienas. Augļi vir idēja lieluma. Ienākas arī vēsākā vasarā līdz pat rudenim. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā.
Veģetācijas periods – 28–30 dienas. Piemērotākais laiks sēšanai laukā ir marts– aprīlis. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
Sevišķi ražīgu un garšīgu šķirņu maisījums. Ražu novāc 18-20 dienas pēc sējas. Piemēroti audzēšanai gan atklātās platībās, gan siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Vislabvēlīgākā augšanas temperatūra ir 15–18 °C, augšanas laikā nedrīkst trūkt mitruma. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir pietiekami daudz...
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs tomātu hibrīds. Ķekarā 5–7 īpašas garšas un smaržas augļi, kas sver 130–150 gramus. Labi saglabājas pēc noraušanas. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem. Var audzēt kā apkurināmā, tā neapkurināmā siltumnīcā.
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Agrīna, pret karstumu izturīga šķirne. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 22–27 dienas. Saknes apaļas, lielas – 4–5 cm diametrā, nav tendences plaisāt, izkurtēt. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7).
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīnu hibrīdu šķirņu maisījums. Saknes apaļas formas, garšīgas, sulīgas. Piemērotas agrai un vasaras ražai. Izaug 65–85 dienās pēc sējas vai 40–50 dienās pēc dēstu iestādīšanas augsnē. No tiem gatavo salātus, vāra zupas, pateicoties patīkamajai garšai, var ēst svaigus. Pārtikā lieto ne tikai saknes, bet arī lapas, no lapām var gatavot salātus, vārīt...
Viengadīgas, nokarenas un bagātīgi ziedošas puķes. Šī hibrīdā šķirne tiek augsti novērtēta, jo ir agra, to ir vienkārši audzēt, tā ir izturīga pret slimībām. Ziedi 5–7 cm diametrā, zied bagātīgāk nekā citas šķirnes, stublāji 90–120 cm gari. Piemērotas audzēšanai puķu dobēs, uz balkoniem, piekaramos podiņos. Sēklas granulās (tās viegli iesēt) – apviļātas...
Paredzēts kornišonu audzēšanai. Augļus ieteicams novākt katru dienu. Tos ēd svaigus, marinē.
Ražu novāc, kad pagājušas 90–120 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai.
Agrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna, ražīga hibrīda šķirne, gurķi piemēroti skābēšanai un marinēšanai. Audzēšanai uz lauka un plēves siltumnīcās. Augļi zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti, ir kraukšķīgi. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra +21–24 °C. Sēklas pa 1–2 sēj podiņos vai tieši augsnē. Audzējot stādus, pastāvīgajā augšanas vietā stāda spēcīgākos dēstus. Gurķu...
Šķirņu maisījums ar sarkanām un zaļām krokotām lapām, kāposti izaug 30–35 cm augsti. Lapas izmanto salātiem, zaļajiem kokteiļiem, zupām. Audzē pavasara un rudens ražai. Šie dārzeņi ir ne tikai ļoti vērtīgi uzturam, bet arī dekoratīvi, grezno dārza dobi. Pavasara ražai sēj martā vai aprīlī, rudens ražai – maijā. Dēstus stāda 45–60 cm attālumā vienu no...
Zema auguma, aromātiska šķirne ar tumši zaļām lapām. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapiņas, kam piemīt pikanta garša. Aug lēnām, ilgi neveido ziedkopas, bagātīgi sakuplo. Piemērotas audzēšanai puķu podos agrai pavasara ražai. Audzējot atklātā gruntī, ieteicams sēt ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim. Visleknāk aug...
Gara auguma šķirne, kas tiek novērtēta oriģinālās krāsas, ļoti saldo, garšīgo aromātu augļu dēļ. Augļi sver 16–20 g, uz katra ķekara izaug 14 augļu. Uz ķekara tie nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc šīs šķirnes augļus var plūkt ķekariem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Audzējot laukā, izvēlas saulainu, siltu, no vēja pasargātu vietu. Lai...
Agrīna šķirne. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Saknes apaļas, skaisti sarkanā krāsā, ar baltu vidu, izturīgas pret plaisāšanu. Ražu novāc, kad pagājušas 28–32 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agrai...
Agrīna (Iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Izaug nelielas, apmēram 400 g smagas galviņas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek...
Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas gaiši zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Stāda 20 x 25 cm attālumā,...
Agrīnu šķirņu salātu maisījums. Lapiņas nelielas, ar labu garšu, zaļā un sarkanā krāsā. Šķirņu maisījums piemērots salātu audzēšanai pavasara, vasaras un rudens ražai. Aug ātri, izaug 35–50 dienās. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē bez nezālēm. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir...
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...