Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Ovāli, līdz 2,8 kg smagi augļi ar gludu, koši dzeltenas krāsas miziņu. Mīkstums gaiši dzeltens, sulīgs. Audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Augi spēcīgi un lekni. Lai iegūtu agrāku ražu, vislabāk stādīt, izaudzējot dēstus.
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Viengadīgas, 40 cm augstas puķes ar oriģināliem ziediem. Ziedi neregulāras formas, sakārtoti skaras formas ziedkopās. Ziedi plaukst no apakšas, viena ziedkopa zied apmēram 12 dienas, viss augs – 3–3,5 mēnešus. Vislabāk aug un zied saulainā vietā un vieglā paēnā, irdenā augsnē. Stāda puķudobēs, podos, ziedus var griezt pušķiem. Iztur īslaicīgas salnas.
Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes ar strupu galu, serde neliela, apaļa. Saknēm nav raksturīga plaisāšana. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Ļoti agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldās paprikas hibrīds. Augi vidēji gari, kompakti. Ienākušies augļi sulīgi, intensīvi oranžā krāsā, vienādi lieli, nav tendēti uz plaisāšanu, ar 3–4 kamerām, biežām sieniņām. Sver apmēram 220–250 g. Ilgi glabājas pēc noplūkšanas. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Agrīns pašapputes hibrīds. Tas ir ne tikai izturīgs pret slimībām, kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, bet arī piemērots audzēšanai nelabvēlīgos laika apstākļos, īpaši tad, ja nav iespējas nodrošināt regulāru laistīšanu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi sīkām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, konservē.
Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² trūdvielā bagātās, labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Agrīna šķirne audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 10-15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 20-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Lapas piemērotas pārtikas gatavošanai, no tām vāra zupas, gatavo salātus, piedevas. Augi izaug līdz 70–80 cm gari un iztur līdz -15 °C salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt lapas arī decembrī.
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Gurķi nelieli, nedzeltē. Augļi ražas laikā jāvāc katru dienu. Ēd svaigus, skābē, konservē.
Sviesta pupiņu šķirne. Izaug 60 dienās. Augi 50 cm augsti, pākstis dzeltenas, līdz 14 cm garas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un pārstrādei. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 70-75 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa vidēji liela, blīva, dzelteni oranža – šādu krāsu saglabā arī pēc termiskas apstrādes. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes virskārtu un aprušinot stādus,...
Strauji augoša krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 60 dienas no iesēšanas brīža. Augļi gareni, ar gaiši zaļu miziņu, 15–20 cm gari, ar kraukšķīgu un gardu mīkstumu. Augam daudz ziedu, kurus pildot un izcepot, var pagatavot izcilas uzkodas. Jaunus, līdz 10 cm garus cukini varat ēst svaigus, bet lielākie būs piemēroti daudz dažādu gardu un viegli...
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Ražot sāk agri. Pipars krāsu maina no zaļas uz oranžu un sarkanu. Satur daudz C vitamīna. Garša salda, ar maigu asumiņu. Lieto salātos, mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservē. Krūms 60-70 cm augsts.
Vidēji agrīna gara auguma tomātu šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Augļi bumbierveida, nedaudz šķautņaini, sver apmēram 200-250 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, tie piemēroti sulas spiešanai, mērču gatavošanai. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmās īstās lapiņas. Audzē siltumnīcās.
Vidēji agrīna rupjkārpaina lauka gurķu šķirne. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz 1m² labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām. Piemēroti marinēšanai.
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Veģetācijas periods – 100 dienas Augļi forma līdzīga bumbierim, sver 1–2 kg, mīkstums oranžs, salds, stingrs. Uz viena auga izaug 2–3 kvalitatīvi augļi. Ķirbjiem patīk auglīga augsne, siltums un mitrums. Lai sagaidītu agrīnāku ražu, stāda podiņos izaudzētus stādus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – aptuveni 50 dienas. Augļa miziņa gaiši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi piemēroti konservēšanai, lielākie – cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Pirmo ražu var novākt 96–100 dienas pēc sadīgšanas. Augļi nelieli, apmēram 65–70 g smagi. Audzē atklātā laukā. Vislabāk aug +22 – +24ºC temperatūrā.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi nelieli, sīkām kārpiņām. Audzē atklātā laukā. Sēj laukā, kad augsnes temperatūra 10cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 °C. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 25-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Agrīna saldās kukurūzas šķirne. Veģetācijas periods – 90 dienas. Augi izaug līdz 180–220 cm augsti. Veido mazas, saldas dzeltenas vālītes. Kukurūzu uzturā lieto svaigu, var pārstrādāt, ļoti piemērota konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, mitrā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Dēstiem sēj segtajās platībās aprīlī, maijā. Atklātā laukā izsēj vai izstāda pēc salnām 70-80 cm attālumā augu no auga. Uzturā izmanto 25-35 cm garos augļus.
Agrīns kāpostu hibrīds. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Siltumnīcā vai lecektī dēstiem sēj aprīlī, maijā. 4-5 nedēļas augušus dēstus izstāda dobē maijā, jūnijā. Lapu tekstūra mīksta, maiga, garša salda. Eiropā ļoti populārs, jo blanšētās lapas izmanto kāpostu tīteņu pagatavošanai. Svars 2-2,5 kg.
Ļoti agrīns arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, 7–8 kg smagi. Miziņas krāsa tumši zaļa. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Šķirne izturīga pret fuzariozi. Audzē zem seguma un uz lauka. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Sēj 1-2 g/m² agri pavasarī un vasarā ar 2-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējama arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Bagātas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Lapas gaiši zaļas, ar krokotām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Pašapputes, pret slimībām izturīgs, ļoti agrīns (41–52 d.) un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Audzēšanai uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Ražo vienmērīgi un bagātīgi. Augļi ar sīkām kārpiņām, lielākā ražas daļa izaug uz galvenā stublāja. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
CUKURZIRNĪŠI NORLIAgrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Jāplūc, kas izaugušas 5–6 cm garas. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Agrīns pašapputes salātu tipa hibrīds. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi. Veģetācijas periods 66 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi nedaudz kantaini, tumši zaļi, 25–30 cm gari, sver 380–420 gramus. Audzē siltumnīcā agra pavasara-vasaras ražai. Lieto svaigus. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīns partenokarpu (pašapputes) gurķu hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, polietilēna siltumnīcās. Augļi ļoti garšīgi, kraukšķīgi, zaļi ar kārpiņām, nav rūgti, labas konsistences. Augļus ievāc 10 cm garus. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām. Izturība ļaus, neizmantojot ķīmiskus līdzekļus un ievērojot agrotehniskas prasības,...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēj sākot no aprīļa sākuma līdz maija beigām dobēs 20-25 cm attālās rindās, 15-25 cm sēklu no sēklas. Patēriņam vāc nepilnīgi nobriedušas sēklas sākot no jūlija beigām.
Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 90-100g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 70-75 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
Sēj agri pavasarī segtās platībās vai vasaras sākumā atklātā laukā 45x60 cm attālās rindās. Agrākas ražas ieguvei izstāda 20-30 dienas vecus dēstus 20-25 cm attālumā. Laukā sētus salātus retina, atstājot starp augiem 10-12 cm atstarpes.
Agra hibrīdā šķirne. Sēja agrai ražai marta sākumā siltumnīcā, dēstu audzē 5-6 nedēļas. Izstāda laukā aprīļa beigās 50x70 cm attālumā. Ienākas 60 dienās pēc izstādīšanas. Rudens ražai sēj dēstiem jūnija sākumā. Izmanto svaigam tirgum un saldēšanai.
Arbūzu šķirne, kas ražo arī vēsākās vasarās. Audzē zem seguma vai atklātā laukā. Augļi ovāli, sver 5–7 kg. Mīkstums oranžs, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Īpašas krāsas Ķīnas kāposti rotās jebkuru salātu šķīvi. Galviņas lapas ir kraukšķīgas, sulīgas, acij neierastā tumši sarkanīgā krāsā. Izaug 75 dienu laikā no iesēšanas, var svērt 1,2–1,5 kg. Audzē rudens ražai. Nogrieztas galviņas labi saglabājas, nezaudējot kvalitāti. Vislabāk aug smilšmāla vai vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un...
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Vidēji agra, augstas ražas šķirne. To iecienījuši lielu, iegarenu un ļoti garšīgu augļu dēļ. Augi ir augsti, augļi sver 130-150 g, ir 12 cm gari, ar skaistu formu. Piemērots lietošanai svaigā un konservētā veidā. Audzējiet balkonos un siltumnīcās - tās ir noturīgas pret slimībām un dāvā bagātīgus un ilggadīgus ziedus. Pateicoties savai izturībai pret...
Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Veģetācijas periods - 80–90 dienas. Lapu kāti resni, gaļīgi,40–70 cm gari. Labi aug smagā, trūdvielām bagātā, labi iekoptā, bet ne pārāk mitrā augsnē.