Šķirne izceļas ar dekorativitāti un nelieliem dzeltenas krāsas, dedzinoši asiem augļiem. Augs ražo visu gadu. Augļi nelieli, sver apmēram 5 g. Pēc asuma šī šķirne pieskaitāma vienām no asākajām (700 000–900–000 SHU pēc Skovila skalas). Augs augsts, audzējams podos. Karstā vasarā var audzēt laukā, stiklotā balkonā, vēsākā laikā – ienest mājā. Sēklas sēj...
Viengadīgi vīteņaugi, 2–2,5 m gari. Viena no dekoratīvākajām šķirnēm, ieguvusi apbalvojumus. Ziedi krokoti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj ligzdās, pa 3–5 sēklām, pie balstiem. No smaržīgajiem puķu zirņiem var veidot...
Sarkanā un zilā krāsā ziedošs magoņu un rudzupuķu maisījums. No šā maisījuma izaug krāsainas viengadīgas puķes, kas neprasa sarežģītu kopšanu. Audzē vasaras puķu dobēs, var izmantot stāvu nogāžu apzaļumošanai, sēt ziedošās pļavās. Ja puķēm ļauj noziedēt un izkaisīt sēklas, nākamajā gadā sadīgs nesētas.Sēklu lentes priekšrocības: sējums ir kārtīgs,...
Vidēji agrīna, aromātiska šķirne ar bagātīgi augošām, koši zaļām lapām. Augi ilgi neizzied, noplūkti – ilgi nevīst. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, kaltēšanai un saldēšanai. Sēklu lentes priekšrocības ir lielāka, bagātāka un kvalitatīvāka raža. Ja ir pietiekami daudz mitruma, sēklas sadīgst vienmērīgāk un ātrāk. Sējums ir kārtīgs, atstarpes starp...
Viengadīgas, viegli audzējamas puķes ar košiem, lieliem ziediem. Šīs šķirnes saulespuķes izaug līdz 40–60 cm garas. Augi izturīgi, ziedi – pārsteidzoši košā krāsā, ar tumšu vidu, 20–25 cm diametrā. Piemērotas audzēšanai puķu dobēs un podos. Ziedi piemēroti griešanai. Lai saulespuķes ziedētu visu vasaru, ieteicams pirmajiem ziediem stādīt dēstus, vēlākai...
Daudzgadīgas puķes, ko bieži audzē kā viengadīgas. Zied visu vasaru laukā, ja audzē istabā – zied nepārtraukti visu gadu. Ziedi efektīgi, lieli. Šīs puķes novērtē garā ziedēšanas laika dēļ un tāpēc, ka izcili pārcieš nelabvēlīgus augšanas apstākļus. Dekoratīvo izskatu nepazaudē pat tad, ja tiek audzētas vējainās puķu dobēs un pat tad, ja trūkst mitruma....
Vidēji vēlīna, gara auguma (indeterminanta), senatnīga, ļoti ražīga šķirne. Vien no garšīgākajām vērša sirds tipa tomāt šķirnēm. Augļi sārtā krāsā, 1000 g smagi. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas, miltainus tomātus gandrīz bez sēklām. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk...
Vidēji vēlīna, gara auguma (indeterminanta), senatnīga, ļoti ražīga šķirne. Vien no garšīgākajām vērša sirds tipa tomāt šķirnēm. Augļi sārtā krāsā, 300–500 g smagi. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas, miltainus tomātus gandrīz bez sēklām. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu...
Vidēji vēlīna, gara auguma (indeterminanta), senatnīga šķirne. Īpaši garšīgi, tumši sarkani tomāti. Augļu svars – ap 300 g, raža no viena auga – apmēram 9 kg. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas tomātu augļus. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu...
Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tiem vāra zupas, gatavo salātus, piemēroti arī ēdiena dekorēšanai. Augi iztur pat līdz -15 °C salu, tāpēc atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt svaigas lapas arī decembrī.
THAI baziliks ir ļoti aromātisks. Augs dekoratīvs, kolonnas formas, izaug 60–90 cm garš, lapas tumši zaļā krāsā. Piemērots audzēšanai uz lauka, siltumnīcās un puķu podos. Gatavojot garšvielu maisījumus, sader ar mārsilu, estragonu, pētersīļiem, rozmarīnu. Lapiņas aromātiskākas līdz ziedēšanai. Ziemā baziliku var izaudzēt arī mājās kastītēs un uz palodzēm,...
Agrīns, pret miltrasu izturīgs hibrīds. Lapiņas tumši zaļas ar sārtu kātiņu un dzīslām. Audzē agra pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 30–40 dienas no iespēšanas. Sēj martā vai septembrī. Lieto svaigus, piemēroti pārstrādei. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ. Sēklas var būt...
Ražīgs, pret izziedēšanu izturīgs hibrīds. Audzēšanai vēla pavasara un vasaras ražai. Lapas apaļas, gaļīgas, tumši zaļas, ar īsiem lapu kātiņiem. Vislabāk aug auglīgās augsnēs. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ. No lapām gatavo salātus, putras, zupas, var konservēt ziemai. Sēklas var būt...
Agrīna šķirne, veģetācijas periods – 70–80 dienas. Ražīga šķirne. Pārtikā lieto aromātiskās lapas. Ēd svaigas, piemērotas ēdiena gatavošanai, lieto kaltētas pievienošanai dažādiem ēdieniem. Ražu var ievākt vairākas reizes, nogriežot visu augu. Augus nedrīkst nogriezt pārāk zemu – tad tie var neataugt. Vislabāk ienākas smagā, ar humusu bagātā, labi...
Daudzgadīgs ārstniecisks augs, garšaugs, medusaugs. Ehinācijas ir dekoratīvas visu vasaru, ārstnieciskas īpašības piemīt visām auga daļām – ziediem, lapām, saknēm. Vērtīga, salīdzinot ar citiem augiem, stiprina organisma imūnsistēmu un iedarbojas ārstnieciski dažādu slimību gadījumā. Ehinācijas tiek novērtētas pretalerģiskās, pretbaktēriju, pretvīrusu un...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Veģetācijas ilgums 30–36 dienas. Saknes lielas, līdz 4 cm diametrā, neplaisā, neizkurtē. Novāktas ilgi nesavīst un saglabā preces izskatu. Sēj no aprīļa vidus līdz augusta vidum uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7). Sēklas var būt kodinātas....
Agrīna, gara auguma, ražīga tomātu šķirne ar maziem augļiem. Izceļas ar garu ražošanas ilgumu. Augļi plūmes formas, sver apmēram 25–30 g. Mīkstums stingrs, salds, sulīgs. Lietošanai svaigā veidā, konservēšanai. Stādus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
Vidēji vēlīna, sena, gara auguma šķirne. Augļi sārti, ar zaļu plankumu pie augļkātiņa, apaļi plakani, nedaudz ribaini, lieli – sver apmēram 400 g. Garšīgi, gaļīgi, augļa mīkstumā ļoti maz sēklu. Lietošanai svaigā veidā, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Piemēroti audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24 ºC temperatūrā.
Ražīgs, zema auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augi veselīgi, labi ražo dažādos augšanas apstākļos. Augļi sarkani, gareni, sver apmēram 25–30 g, izturīgi pret plaisāšanu, ilgi saglabā preces izskatu. Saldi un garšīgi, satur daudz likopēna. Lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, mērču un biezeņa gatavošanai. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
Viengadīgi vīteņaugi, 2–2,5 m gari. Viena no dekoratīvākajām šķirnēm, ieguvusi apbalvojumus. Ziedi krokoti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj ligzdās, pa 3–5 sēklām, pie balstiem. No smaržīgajiem puķu zirņiem var veidot...
GURĶI MARKETERVidēji agrīna salātu tipa šķirne. Veģetācijas periods - 60 dienas. Augļi ar gludu miziņu, līdz 15 cm gari. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā un konservēt.
ĪSAUGĻU GURĶI EVEREST HĻoti agrīna hibrīdšķirne. Augļi zaļi, sīkām kārpiņām, cilindriski, garšīgi un aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā un konservēt.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 25-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Viengadīgs augs. Sēj dēstiem aprīlī siltumnīcā. Laukā dobēs stāda jūnijā pēc pavasara salnām 20-25 cm attālumā. Zied no jūnija līdz septembrim. Izmanto dekoratīvajiem stādījumiem. Augstums 25-30 cm.
Viengadīgs augs. Sēj dēstiem aprīlī siltumnīcā. Laukā dobēs stāda jūnijā pēc pavasara salnām 20-25 cm attālumā. Zied no jūnija līdz septembrim. Izmanto dekoratīvajiem stādījumiem. Augstums 30 cm.
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Laukā, dobē sēj aprīlī, maijā, gaišā, nenoēnotā vietā. Zied no jūnija līdz augustam. Izmanto gan dekoratīvajos vasaras viengadīgo puķu sējumos, gan ienākušas sēkliņas kulinārijā. Auga augums 60-80 cm.
Sēj aprīļa sākumā atklātā laukā, dobēs, 20x30 cm attālumā. Sējot siltumnīcā agrākos termiņos, grieztos ziedus iespējams iegūt agri pavasarī. Auga augstums 250 cm.
Sēj marta beigās, aprīlī siltumnīcā vai lecektī, dēstus izstāda maija beigās, saulainā dārza vietā 20x30 cm attālumā. lecienītas sausziedes. Viengadīgas, zied no jūlija līdz oktobrim. Augstums 80 cm. Vienā gramā ap 350 sēklu.
Audzē no dēstiem. Sēj aprīlī siltumnīcā. Dēstus dobē stāda jūnijā trūdvielām bagātā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Svaigā vai kaltētā viedā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanai. Sēņu, gurķu, kabaču, tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanai.
Sēj no februāra līdz aprīlim siltumnīcā. 40-60 dienu vecus dēstus izstāda siltumnīcā vai zem plēves seguma divrindu slejās 50x50+80cm (3 augus/m2). Ražu sāk vākt pēc 65-70 dienām pēc izstādīšanas.
Sēj aprīlī siltumnīcā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanai. Augstums 50 cm. Vienā gramā 600-700 sēklu.
Agrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Pirmās var sākt plūkt, kad tās izaugušas 5–6 cm garas. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi strūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt nepārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus. 4-5 s/gr.
Sēj secīgi ik pēc desmit dienām no aprīļa līdz jūnija vidum, lai ražu novāktu no jūnija līdz augustam. Cukurzirņiem neveidojas pergamentveida slānis un tos var ēst ar visu pāksti, pat tad, kad tikko aizmetušās sēklas. Augums kompakts 65 cm. Nav nepieciešams atbalsts. Pākstis 8-9 cm garas, apaļas, kraukšķīgas un saldas. Lieto svaigas, sautētas, ceptas. Var...
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 25-40 cm attālās rindās 45-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 110-115 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas. Uzglabājas labi.
Determinanta, vidēji agrīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. 150-200g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami vidēji 70 dienās pēc dēstu izstādīšanas laukā. Labi pacieš karstumu. Slimību izturība laba.
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Divgadīgas, ļoti viegli audzējamas puķes. Zied smaržīgiem violetiem, sārtiem un baltiem ziediem, kuri rudenī pārvēršas par perlamutra krāsas sēklu pākstenīšiem “naudiņām”. Skaisti izskatās pušķos, floristikas kompozīcijās. Puķes pievilina bites un tauriņus. Stāda puķu dobēs, lauka puķu dobēs. Piemērotas lauku sētu apzaļumošanai. Zied otrā gadā pēc...
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Augums 60-70 cm, nav nepieciešams balsts. Viena no agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8 °С. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojami svaigam patēriņam, konservēšanai un saldēšanai.
Vidēji agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs, gara auguma hibrīds. Augļi lieli, apaļi, nedaudz ribaini, koši sarkani, sver 160–180 g. Var lietot svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzēšanai siltumnīcās. Piemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai ir 20–25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir izaugusi pirmā īstā lapiņa.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – aptuveni 50 dienas. Augļa miziņa gaiši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi piemēroti konservēšanai, lielākie – cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Vidēji agrīns, gara auguma, ražīgs ʻbeefʼ tipa tomātu hibrīds. Veģetācijas periods 75–80 dienas. Augļi rekordlieli – var svērt līdz 1 kg, sarkani, gaļīgi, spīdīgi. Pārsteidz ne tikai ar lielumu, bet arī garšu un smaržu. Lai izaudzētu rekordlielus tomātus, jāierobežo augļu skaits uz auga. Audzēšanai siltumnīcās. Nepieciešami balsti.
Agrīns, ražīgs, gara auguma hibrīds, ļoti izturīgs pret mēri. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Augļi apaļi, sarkani, spīdīgi, bez zaļa plankuma pie augļa kātiņa, sver aptuveni 125–150 g, nav tendēti plaisāt. Lieto svaigus, būs piemēroti mērcēm, piedevu gatavošanai un konservēšanai. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Vispiemērotākā temperatūra sēklu...
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Agrīna, ražīga, zema auguma šķirne ar maziem auglīšiem. Šīs šķirnes īpatnība ir augļu izvietojums virs lapām, veidojot it kā lietussargu. Augs nav jāpiesien un jāizgriež. Auglīši mazi aveņu krāsā, garšīgi, saldi, ar spiciem galiņiem, sver apmēram 20 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Paredzēti audzēšanai podos terasē vai uz balkona.
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Vidēji vēlīns, gara auguma hibrīds. Šķirne izceļas ar garu augumu. Augļi sirds formas, sarkani, ribaini, gaļīgi. Sver 200–250 g. Audzēšanai siltumnīcās. Ēd svaigus, būs piemēroti arī tomātu pastas gatavošanai. Vispiemērotākā temperatūra tomātu audzēšanai – 20–32 °C. Optimāla augsnes temperatūra sakņu augšanai – 20–22 °C.
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Lapu pētersīļu šķirne. Augs kompakts, izaug līdz 45 cm garš, piemērots audzēšanai podos. Lapas aromātiskas, tumši zaļas, gludas. Lapu kāti stingri, vertikāli. Agrai ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai – maijā. Vislabāk aug vieglā, mitrā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, gara auguma, ražīga ʻbeefʼ tipa aveņu tomātu šķirne. Veģetācijas periods 70-75 dienas. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver aptuveni 200 g un vairāk. Augļiem lielisks preces izskats, neplaisā, pēc noplūkšanas labi glabājas. Raksturīgs izcils salduma un skābuma līdzsvars. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka, no vēja pasargātā, saulainā...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldo papriku hibrīds. Augļi krēmkrāsas, ienākušies – gaiši sarkani, sver 110 g. Augļi kuba formas, ar biezām sieniņām. Ražu novāc, kamēr augļi krēmkrāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Ražīga čilli piparu šķirne. Augi kompakti, var audzēt podos. Augļi asi, nedaudz grumbaini, 6–10 cm gari. Nobriestot maina krāsu no zaļas uz dzeltenu. Nobriedušiem ʻHot Lemonʼ pipariem ir izteikta citronzāļu un citrusaugļu pēcgarša. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, salsas gatavošanai, kā arī kaltēšanai un konservēšanai. Piešķir īpašu garšu cepešiem,...