Taizemē radusies, agrīna kolekcijas tomātu šķirne. Augums 60-100 cm. Audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Bagātīgi ražo rozā krāsas, vīnogveida formas, saldskābas garšas augļus. Augļu svars 40-60 g, tie neplaisā. Ienākas 65-75 dienās pēc izstādīšanas.
Vidēji agra, indeterminanta tomātu šķirne (150-200 cm, audzēšanai siltumnīcās vai plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Augļi gigantiski līdz 20 cm diametrā, viena augļa svars var sasniegt un pat pārsniegt 2 kg!
Indeterminanta (130-150 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai uz lauka vai plēves seguma siltumnīcā. Augļa svars 150-200 g. Laba slimību izturība.
Neliela auguma, ļoti agrīna šķirne. Der audzēšanai atklātā laukā, dobēs. Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus drošāk audzēt stikla vai plēves siltumnīcās. Svaigu lieto salātos, mērcēs, zupās, kā arī konservēšanā.
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomātu hibrīds. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves siltumnīcās. Ļoti mazs attālums starp ķekariem. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 220-250 grami. Slimību izturība laba.
Ļoti agrīna, ražīga, "minisalātu" tipa, pašapputes hibrīdā šķirne. Audzējama plēves siltumnīcā vai podos uz lodžijas, terases, balkona. Gludo augļu garums 10-14 cm. Slimību izturība ļoti laba. Audzējot dēstiem februārī, nepieciešams papildus apgaismojums. Uz 1 m² izstāda 2-3 augus.
Sēj aprīlī, maijā segtajās platībās, laukā izstāda meija beigās, jūnija sākumā. Lauka platībās sēj rindās ar rindstarpu attālumu 80-120 cm. Retinot starp augiem atstāj atstarpes 15-20 cm.
Sēja: no agra pavasara līdz jūnija beigām slejās vai 35 cm attālās rindās, 30-75 sēklas uz rindas tekošo metru. Ražu vāc pēc 3 mēnešiem pēc uzdīgšanas. Nantes tipa augstražīgs hibrīds svaigam patēriņam.
Zirnīši ir ļoti lieli, tos var lietot svaigus, konservēt, saldēt. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ienākas vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Siltā ziemā piesegtas saknes var pārziemot augsnē. No mangolda lapām var vārīt zupas, gatavot sautējumus, pievienot salātiem, kātiņus var konservēt.
Augi spēcīgi, 40–50 cm augsti. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–13 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā, siltā vietā.
Pārtikā lieto gludās lapiņas ar maigo garšu un sarkanos lapu kātus. Jaunās lapiņas ļoti piemērotas salātiem, bet izaugušās lapas un lapu kātiņus tvaicē, sautē, izmanto zupām. Vislabāk aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmālā.
Saknes ar strupu galu, 15–17 cm garas. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Var sēt rudenī.
Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu novāc 90–100 dienas pēc sēklu uzdīgšanas. Saknes gludas, ar strupu galu, mīkstums un serde koši oranžā krāsā. Piemēroti uzglabāšanai ziemā.
Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes ar strupu galu, serde neliela, apaļa. Saknēm nav raksturīga plaisāšana. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug līdz 20-22 cm garas. Veģetacijas periods 120- 130 dienas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai.
Saknes gludas, izaug 18–20 cm garas, tām augšējā daļa nekļūst zaļa. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Saknes garas, strupu galu. Mīkstums izteikti oranžā krāsā, serde neliela. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Augļiem šķīvīša forma,mīkstums balts, garšīgāks nekā kabačiem vai cukini. Ir patīkama jaunu sēņu un gurķu piegarša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams audzēt stādus
Veģetācijas periods - 175-195 dienos. Saknes ēd svaigas, šķirne piemērota pārstrādei un uzglabāšanai ziemā. Pārtikā lietojamas arī lapas. Agrīnai pavasara ražai var sēt rudenī.
Pārtikā izmantojamas smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Sēklas uzdīgst 2–3 dienu laikā, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi ir kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7–14 dienām.
Sēklas baltas. Nobriest 95–110 dienu laikā. Krūms 30–40 cm augsts. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Augi izaug līdz 40 cm augsti. Šī šķirne tiek audzēta ne tikai sēklām – to var audzēt un lietot arī kā sviesta pupiņas. Nobriedušas pupiņas ir brūnā krāsā, ļoti garšīgas. Piemērotas zupu vārīšanai, konservēšanai, sautēšanai.
Pirmo ražu var novākt 96–100 dienas pēc sadīgšanas. Augļi nelieli, apmēram 65–70 g smagi. Audzē atklātā laukā. Vislabāk aug +22 – +24ºC temperatūrā.
Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē.
Piemērota audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Novērtēta garšīgo, neparastās krāsas svītraino augļu dēļ. Vienā ķekarā ienākas līdz 20-25 tomātiem, viena augļa svars – apmēram 40 g.
Veģetācijas periods – 72 dienas. Augļi plūmes formas sver 45–55 g, uz ķekara izaug 7–10 augļi. Ēd svaigus, piemēroti mērču gatavošanai un kaltēšanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Vidēji agrīns pašapputes hibrīds, noturīgs pret slimībām. Augi ir kompakti, ātri aug, ir īsi un retiem sānu dzinumiem. Augļi ir tumši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var konservēt, it īpaši skābēt. Audzē laukā un polietilēna siltumnīcās.
Ražot sāk 60–70 dienas pēc stādīšanas. Augļi aromātiski, vidēja lieluma. Stādus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās un atklātā laukā.
Raža nogatavojas 110–125 dienas pēc sadīgšanas. Auga augstums 35–60 cm. Augļu forma iegarena. Augi ir izturīgi pret slimībām. Var audzēt atklātā laukā un polietilēna siltumnīcās.
Bumbiera formas augļi sver 15–20 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Ķekarā var būt 10–15 augļi. Ēd svaigus, tie piemēroti salātiem un sviestmaizēm, var konservēt. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Veģetācijas periods – 80 dienas. Augļi vir idēja lieluma. Ienākas arī vēsākā vasarā līdz pat rudenim. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā.
Raža izaug 68–75 dienu laikā no sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar samērā asu garšu. Labi uzglabājas ziemā.
Veģetācijas periods – 28–30 dienas. Piemērotākais laiks sēšanai laukā ir marts– aprīlis. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā.
Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas pēc noplūkšanas atzeļ. Novērtētas patīkamās garšas dēļ. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Galviņas vidēji lielas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Gara auguma, ļoti ražīgs ķiršu tomātu hibrīds. Tā ir agrīna un ilgi ražojoša šķirne. Augļi ienākas garos ķekaros, sver 10–15 g, ir ar saldu garšu. No viena auga var noplūkt apmēram 250 tomātiņus. Šo šķirni iespējams audzēt siltumnīcā vai uz lauka.
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Agrīns, ļoti ražīgs, pret melno puvi izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 80–95 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, stingras, labas iekšējās struktūras, ar īsu serdi, sver 4–8 kg. Uz lauka labi saglabājas, nesašķeļas. Šie kāposti paredzēti lietošanai svaigā veidā, pārstrādei, ļoti labi piemēroti skābēšanai. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas...
Vidēji vēlīns hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 95–100 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas lielas, apaļas, labi klātas ar sānu lapām, sver apmēram 2,2 kg. Savojas kāposti ir izturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu, salīdzinot ar baltajiem galviņkāpostiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var neilgu laiku...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Vidēji vēlīns, ‘Chantenay’ tipa, pret ziedkopu veidošanos izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 115–120 dienas. Saknes 13–15 cm garas, gludas, augot nesaplaisā, neceļas uz augšu, tāpēc nekļūst zaļas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs tomātu hibrīds. Ķekarā 5–7 īpašas garšas un smaržas augļi, kas sver 130–150 gramus. Labi saglabājas pēc noraušanas. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem. Var audzēt kā apkurināmā, tā neapkurināmā siltumnīcā.
Agrīna, pret karstumu izturīga šķirne. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 22–27 dienas. Saknes apaļas, lielas – 4–5 cm diametrā, nav tendences plaisāt, izkurtēt. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7).
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augu lapas leknas, veselīgas. Sakņu iekšpuse tumši sarkanā krāsā, miziņa gluda. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Viena no pārstrādei labākajām šķirnēm. Saknes, nezaudējot kvalitāti, labi glabājas ziemā. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.